Audio
Kāpēc Dievs cieš no kristiešiem?
Kā Jēzus Kristus kalpi, mums bieži tiek lūgts sniegt mierinājumu cilvēkiem, kad viņi iziet dažādas ciešanas. Ciešanas laikā mums tiek lūgts ziedot pārtiku, pajumti vai apģērbu. Bet ciešanu laikā mums dažreiz tiek lūgts izskaidrot, kāpēc Dievs ļauj kristiešiem ciest, papildus lūgt fizisku atvieglojumu. Uz šo jautājumu ir grūti atbildēt, it īpaši, ja tas tiek uzdots fiziska, emocionāla vai finansiāla izmisuma laikā. Dažreiz jautājums tiek uzdots tādā veidā, ka tiek apšaubīts Dieva raksturs.
Kristiešu ciešanu jēdziens rūpnieciski attīstītajā rietumu kultūrā bieži ir ļoti atšķirīgs no kristiešu ciešanu jēdziena ekonomiski nabadzīgākajā pasaules reģionā. Kā kristiešiem mums vajadzētu cerēt uz ciešanām? Dažiem kristiešiem tiek mācīts, ka tad, kad viņi kļūst par kristiešiem, viņiem vairs nevajadzētu ciest savā dzīvē. Viņiem māca, ka kristīgās ciešanas izraisa ticības trūkums.
Ebrejiem 11. nodaļu bieži sauc par ticības nodaļu. Tajā daži cilvēki tiek slavēti par viņu uzticīgo ticību. Starp cilvēkiem, kas uzskaitīti Ebrejiem 11. nodaļā, ir tie, kuriem ir vajadzīga palīdzība, tie ir vajāti, aizskarti, spīdzināti, sisti un nogalināti (Ebrejiem 11:35-38). Ir skaidrs, ka viņu ciešanas nav izraisījis ticības trūkums, kā viņi ir uzskaitīti Ticības nodaļā.
Ciešanas ir grēka sekas. Taču ne visas ciešanas ir tiešs grēka rezultāts kristieša dzīvē. Savas kalpošanas uz zemes laikā Jēzus satika vīrieti, kurš piedzima akls. Mācekļi lūdza Jēzum noteikt grēka izcelsmi, kura dēļ vīrietis piedzima akls. Mācekļi uzskatīja, ka ciešanas izraisīja vīrieša grēks vai varbūt viņa vecāku grēks, jo vīrietis piedzima akls. Kad Jēzum lūdza noteikt grēku, kas izraisīja aklumu, viņš atbildēja: Ne šis cilvēks grēkoja, ne viņa vecāki; bet viņā jāatklājas Dieva darbiem” (Jņ. 9,1-4). Dažreiz Dievs pieļauj, ka ciešanas kristiešu dzīvē sniedz iespēju prezentēt Jēzus Kristus evaņģēliju.
Kristieši, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā, noteikti negaidīja kristīgu dzīvi bez ciešanām. Apustulis Pēteris saviem brāļiem un māsām Kristū rakstīja sekojošo (1. 4,12-16): Mīļais, nebrīnies par tīģeli, kas ir radies jūsu vidū, it kā ar jums būtu noticis kaut kas dīvains; bet proporcionāli, kā jūs piedalāties Kristus ciešanās, priecājieties, lai arī jūs varētu priecāties ar gavilēm par Viņa godības atklāsmi. Laimīgi jūs esat, kad jums pārmet Kristus vārdu! Jo Dieva godības gars [Gars] ir pār jums; Viņu viņi apmelo, bet jūs slavējat. Tāpēc neviens no jums necietīs kā slepkava vai zaglis, vai ļaundaris, vai par iejaukšanos svešās lietās; bet, ja viņš cieš kā kristietis, viņam nav jākaunas, bet viņam jāslavē Dievs šajā jautājumā!
Ciešanām kristieša dzīvē nevajadzētu būt negaidītai
Dievs ne vienmēr izņem no mūsu dzīves ciešanas. Apustulis Pāvils cieta sāpes. Viņš trīs reizes lūdza Dievu, lai viņš atņem viņam šīs ciešanas. Bet Dievs neatcēla ciešanas, jo ciešanas bija rīks, ko Dievs izmantoja, lai sagatavotu apustuli Pāvilu viņa kalpošanai (2. Kor. 1. Kor.2,7-10). Dievs ne vienmēr novērš mūsu ciešanas, bet mēs zinām, ka Dievs mūs mierina un stiprina caur mūsu ciešanām (Filipiešiem 4:13).
Dažreiz tikai Dievs zina mūsu ciešanu iemeslu. Dievam ir nolūks mūsu ciešanām, neatkarīgi no tā, vai Viņš mums atklāj savu nolūku. Mēs zinām, ka Dievs izmanto mūsu ciešanas mūsu labā un savā godībā (Rom. 8,28). Kā Dieva kalpi mēs nevaram atbildēt uz jautājumu, kāpēc Dievs pieļauj ciešanas katrā konkrētā situācijā, taču mēs zinām, ka Dievs ir paaugstināts un pilnībā kontrolē visas situācijas (Dan. 4,25). Un šo Dievu motivē mīlestība, jo Dievs ir mīlestība (1.Jāņa 4,16).
Mēs zinām, ka Dievs mūs mīl ar beznosacījumu mīlestību (1.Jāņa 4,19) un ka Dievs mūs nekad nepamet un nepamet (Ebr. 13,5b). Kalpojot saviem ciešošajiem brāļiem un māsām, mēs varam izrādīt viņiem patiesu līdzjūtību un atbalstu, rūpējoties par viņiem viņu pārbaudījumos. Apustulis Pāvils atgādināja Korintas draudzei mierināt vienam otru ciešanu laikā.
Viņš rakstīja (2. Kor. 1,3-7): Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, žēlsirdības Tēvs un visa iepriecinājuma Dievs, kas mūs mierina visās mūsu bēdās, lai mēs ar mierinājumu varētu iepriecināt tos, kas atrodas visās bēdās. kurus mūs pašus iepriecina Dievs. Jo kā Kristus ciešanas ir pārpilnībā mūsos, tā arī mūsu mierinājums ir pārpilns Kristū.
Ja mēs nonākam briesmās, tas būs jūsu mierinājums un pestīšana, kas izrādīsies efektīvs, neatlaidīgi izturot tās pašas ciešanas, kuras mēs arī ciešam; ja mūs mierina, tas ir jūsu mierināšanai un pestīšanai; un mūsu cerība uz jums ir droša, jo mēs zinām: tik daudz, cik jums ir ciešanas, tā arī mierinājumu.
Psalmi ir labs resurss jebkuram cietējam; jo tie pauž skumjas, vilšanos un jautājumus par mūsu pārbaudījumiem. Kā liecina psalmi, mēs nevaram saskatīt ciešanu cēloni, taču mēs zinām mierinājuma avotu. Mierinājuma avots visām ciešanām ir Jēzus Kristus, mūsu Kungs. Lai mūsu Kungs mūs stiprina, kad mēs kalpojam tiem, kas cieš. Lai mēs visi meklējam mierinājumu mūsu Kungā Jēzū Kristū ciešanu laikā un paliekam Viņā līdz dienai, kad Viņš uz visiem laikiem noņems visas ciešanas no Visuma (Atklāsmes 2.1,4).
autors Deivids Lerijs
