Marija izvēlējās labāko

Marija, Marta un Lācars dzīvoja Betānijā, apmēram trīs kilometrus uz dienvidaustrumiem no Eļļas kalna no Jeruzalemes. Jēzus ieradās abu māsu Marijas un Martas mājā.

Ko es dotu, ja šodien redzētu, kā Jēzus nāk pie manis? Redzams, dzirdams, taustāms un taustāms!

"Bet, kad viņi devās tālāk, viņš nonāca ciematā. Bija kāda sieviete vārdā Marta, kas viņu uzņēma »(Lūkass 10,38). Marta, iespējams, ir Marijas vecākā māsa, jo viņa ir nosaukta pirmā. «Un viņai bija māsa, kuru sauca Marija; viņa sēdēja pie Tā Kunga kājām un klausījās viņa runu ”(Lūk 10,39).

Marija bija tik ļoti aizrāvusies ar Jēzu un tāpēc nedomāja divreiz apsēsties uz grīdas ar mācekļiem Jēzus priekšā un entuziastiski un gaidoši uz viņu skatīties. Viņa nolasa katru vārdu no viņa lūpām. Viņa nevar pietikt ar mirdzumu viņa acīs, kad viņš runā par tēva mīlestību. Viņa ar skatienu seko katram viņa roku žestam. Viņa nevar pietikt ar viņa vārdiem, mācībām un skaidrojumiem. Jēzus ir Debesu Tēva atspulgs. "Viņš (Jēzus) ir neredzamā Dieva attēls, pirmdzimtais pirms visas radības" (kolosiešiem 1,15). Marijai skatīties viņa sejā nozīmēja redzēt mīlestību klātienē. Cik aizraujoša situācija! Viņa piedzīvoja debesis uz zemes. Tas bija Vecās Derības apsolījuma piepildījums, ko Marijai ļāva piedzīvot. «Jā, viņš mīl cilvēkus! Visi svētie ir tavās rokās. Viņi apsēdīsies pie tavām kājām un mācīsies no taviem vārdiem »(5. Mozus 33,3).

Dievs apsolīja šo pulcēšanos Israēla tautai. Arī mēs varam sēdēt pie Jēzus kājām un intensīvi uztvert Jēzus vārdus un ticēt viņa vārdiem. Mēs gandrīz būsim šokēti, kad lasīsim tālāk Lūkas evaņģēliju: «Savukārt Marta daudz strādāja, lai rūpētos par savu viesu labklājību. Beidzot viņa nostājās Jēzus priekšā un sacīja: “Kungs, vai tavuprāt ir pareizi, ka mana māsa ļāva man darīt visu darbu vienai? Pasaki viņai, lai viņa man palīdz! (Lūks 10,40 NGÜ).

Jēzus un Marijas tuvību sagrauj Martas vārdi un jūtas. Realitāte pārspēj viņus abus. Martas teiktais ir taisnība, darāmā ir daudz. Bet kā Jēzus reaģē uz Martas jautājumu: «Marta, Marta, tev ir daudz rūpju un nepatikšanas. Bet viena lieta ir nepieciešama. Marija izvēlējās labo daļu; ko viņai nevajadzētu atņemt ”(Lūk 10,41-42). Jēzus skatās uz Martu tikpat mīļi kā Mariju. Viņš atzīst, ka viņai ir daudz rūpju un problēmu.

Kas ir nepieciešams

Kāpēc ir vajadzīgs tas, ko Marija darīja šajā dienā? Jo šajā brīdī tas Jēzum ir tik patīkami. Ja Jēzus todien būtu bijis ļoti izsalcis, ja būtu noguris vai izslāpis, tad vispirms būtu bijusi nepieciešama Martas maltīte. Iedomāsimies, ka Marija bija apsēdusies pie viņa kājām un nevarēja atpazīt viņa nogurumu, nebija pamanījusi viņa apslāpēto žāvu un uzbruka viņam ar daudziem jautājumiem, vai tas būtu bijis žēlīgi un jutīgi? Diez vai iespējams. Mīlestība neuzstāj uz otra sasniegumiem, bet drīzāk vēlas redzēt, sajust un noteikt mīļotā sirdi, viņa uzmanību, interesi!

Kāda ir Marijas labā daļa?

Baznīca, Jēzus draudze vienmēr no šī stāsta ir lasījusi, ka ir prioritāte, prioritāte. Šī prioritāte ir simboliski sēdēt pie Jēzus kājām, saņemt un dzirdēt viņa vārdus. Klausīšanās ir svarīgāka par kalpošanu, jo tie, kas nav iemācījušies klausīties, nevar pareizi kalpot vai arī ļoti iespējams, kalpos līdz sabrukumam. Pirms darīt nāk dzirdēt un pirms dot nāk zināt un saņemt! "Bet kā lai piezvana kādam, kuram neticat? Bet kā lai viņi tic tam, par kuru viņi nav dzirdējuši? Bet kā viņiem vajadzētu dzirdēt bez sludinātāja? (romieši 10,14)

Jēzus darīšana ar sievietēm ebreju kopienai bija nepanesama un provokatīva. Bet Jēzus piešķir sievietēm absolūtu vienlīdzību salīdzinājumā ar vīriešiem. Jēzus nebija aizspriedumains pret sievietēm. Ar Jēzu sievietes jutās saprastas, nopietni uztvertas un novērtētas.

Ko Marija atpazina?

Marija saprata, ka tas ir atkarīgs no attiecībām un koncentrēšanās ar Jēzu. Viņa zina, ka nav cilvēku gradācijas un ka nav atšķirīgu vērtību. Marija uzzināja, ka Jēzus viņai pievērš visu uzmanību. Viņa atzina savu atkarību no Jēzus mīlestības un atdeva to ar savām rūpēm un mīlestību pret Jēzu. Viņa koncentrējās nevis uz Dieva vecās derības baušļu ievērošanu, bet gan uz Jēzus vārdiem un personu. Tāpēc Marija izvēlējās vienu - labo.

Marija svaidīja Jēzus kājas

Ja vēlamies labāk izprast un izprast stāstu par Mariju un Martu Lūkas grāmatā, mums vajadzētu aplūkot arī Jāņa stāstījumu. Tā ir ļoti atšķirīga situācija. Lācars jau vairākas dienas gulēja kapā miris, tāpēc Marta sacīja Jēzum, ka viņš jau smird. Tad viņi ar Jēzus brīnumu atgrieza savu brāli Lācaru no nāves dzīvē. Kāds prieks par Mariju, Martu un Lācaru, kuram atkal ļāva dzīvam sēsties pie galda. Cik skaista diena. «Sešas dienas pirms Pasā Jēzus ieradās Betānijā, kur atradās Lācars, ko Jēzus bija uzmodinājis no miroņiem. Tur viņi viņam pagatavoja maltīti, un Marta apkalpoja pie galda; Lācars bija viens no tiem, kas kopā ar viņu sēdēja pie galda” (Jāņa 12,1-2).
Mēs domājam, kāda diena bija Jēzum? Šis notikums notika sešas dienas pirms viņa aresta un pārliecības, ka viņš tiks spīdzināts un sists krustā. Vai es būtu ievērojis, ka viņa izskats bija citāds nekā parasti? Vai es no viņa sejas izteiksmes varēju redzēt, ka viņš ir saspringts, vai es būtu pamanījis, ka viņa dvēsele ir skumja?

Šodien tajā dienā Jēzum bija vajadzība. Tajā nedēļā viņš tika izaicināts un satricināts. Kurš pamanīja? Divpadsmit mācekļi? Nē! Marija zināja un juta, ka šodien šajā dienā viss ir savādāk. Marijai bija skaidrs, ka es nekad agrāk nebiju redzējis savu Kungu tādu. «Tad Marija paņēma mārciņu tīras, dārgas narda svaidīšanas eļļas un svaidīja Jēzus kājas un izžāvēja viņa kājas ar saviem matiem; bet nams bija piepildīts ar eļļas smaržu» (Jāņa 12,3).

Marija bija vienīgā persona, kurai bija nojausma par to, kā Jēzus jūtas tagad. Vai mēs tagad saprotam, kāpēc Lūka rakstīja, ka ir nepieciešama tikai viena lieta, lai redzētu Kristu un paskatītos uz viņu? Marija atzina, ka Jēzus ir dārgāks par visiem zemes dārgumiem. Pat lielākā bagātība, salīdzinot ar Jēzu, ir bezvērtīga. Tāpēc viņa ielēja dārgo eļļu Jēzus kājās, lai dotu Viņam labumu.

«Viens no viņa mācekļiem, Jūdass Iskariots, kurš viņu nodeva, pēc tam sacīja: Kāpēc šī eļļa netika pārdota par trīssimt sudraba grašiem un naudu atdeva nabagiem? Bet viņš to neteica, jo viņam rūpēja rokas, bet viņš bija zaglis; viņam bija somiņa un viņš paņēma to, kas tika dots.” (Jāņa 12,4-6).

300 sudraba grošu (denāri) bija strādnieka pamatalga veselam gadam. Marija nopirka dārgo svaidāmo eļļu ar visu, kas viņai bija, atlauza pudeli un uzlēja dārgo nardas eļļu Jēzus kājām. Kādu izšķērdību saka mācekļi.

Mīlestība ir izšķērdīga. Citādi tā nav mīlestība. Mīlestība, kas aprēķina, mīlestība, kas aprēķina un prāto, vai tā ir vērtīga vai labās attiecībās, nav īsta mīlestība. Marija ar dziļu pateicību atdeva sevi Jēzum. «Tad Jēzus sacīja: Atstājiet viņus. Tam vajadzētu attiekties uz manu bēru dienu. Jo nabagi vienmēr ir pie jums; bet es jums ne vienmēr esmu” (Jāņa 12,7-8).

Jēzus pilnībā atpalika no Marijas. Viņš pieņēma viņas garīgo pateicību un atzinību. Turklāt Jēzus viņai piešķīra patiesu nozīmi, jo bez viņas ziņas Marija bija paredzējusi svaidīšanu apbedīšanas dienā. Paralēlā Mateja evaņģēlija fragmentā Jēzus piebilda: ”Ielejot šo eļļu uz mana ķermeņa, viņa sagatavoja mani apbedīšanai. Patiesi es jums saku: kur vien šis evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē, arī tas, ko viņa darīja, tiks teikts viņas piemiņai.” (Mateja 2.6,12-13).

Jēzus ir Kristus, tas ir, svaidītais (Mesija). Tas bija Dieva plāns svaidīt Jēzu. Šajā dievišķajā plānā Marija bija kalpojusi objektīvi. Caur to Jēzus atklāj sevi kā Dieva Dēlu, kas ir cienīgs, lai Viņu pielūgtu un kalpotu.

Māja bija piepildīta ar Marijas veltītās mīlestības smaržu. Kāds aromāts, ja cilvēks neizpauž savu ticību savas augstprātības sviedru smaržai, bet gan mīlestībā, līdzjūtībā, pateicībā un pilnīgā uzmanībā, tāpat kā Marija bija pievērsusies Jēzum.

Secinājums

Sešas dienas pēc šī notikuma Jēzus tika spīdzināts, krustā sists un apglabāts. Viņš augšāmcēlās no mirušajiem pēc trim dienām - Jēzus ir dzīvs!

Caur Jēzus ticību viņš dzīvo savu dzīvi ar savu mīlestību, prieku, mieru, pacietību, laipnību, laipnību, uzticību, maigumu un savaldību tevī. Caur viņu tu esi saņēmis jaunu, garīgu dzīvi – mūžīgo dzīvību! Jūs jau esat ar viņu intīmās attiecībās un dzīvojat kopā ar viņu pilnīgā, neierobežotā mīlestībā. “Tas ir par neaptveramu brīnumu, ko Dievs ir sagatavojis visiem cilvēkiem uz šīs zemes. Jums, kas piederat Dievam, ir atļauts saprast šo noslēpumu. Tas skan: Kristus dzīvo tevī! Un tāpēc jums ir stingra cerība, ka Dievs jums dos līdzdalību savā godībā.» (Kolosiešiem 1,27 Ceru uz visiem).

Kad tu apsēdies pie Jēzus kājām un jautāji viņam: Ko tu vēlies, lai es daru šodien? Kur un ar ko jūs šodien strādājat? Kas tevi satrauc, Jēzus, it īpaši šodien vai kas tevi satrauc šodien? Koncentrējieties uz Jēzu, paskatieties uz viņu, lai jūs būtu īstais cilvēks īstajā laikā, īstajā vietā, ar pareizo pieeju, kā Marija bija ar Jēzu. Katru dienu un katru stundu jautājiet viņam: «Jēzu, ko tu gribi no manis tagad! Kā es varu pateikties jums par jūsu mīlestību tagad Kā es varu tagad dalīties ar jums tajā, kas jūs aizkustina. "

Tavs uzdevums nav viņa vietā vai viņa šķietamās prombūtnes laikā pēc paša vēlēšanās darīt viņa darbu, ko var paveikt tikai viņa garā un kopā ar Jēzu. "Jo mēs esam Viņa darbs, radīti Kristū Jēzū labiem darbiem, ko Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu." (Efeziešiem) 2,10). Kristus nomira un augšāmcēlās par jums, lai viņš dzīvotu kā dzīvais caur jums un kopā ar jums un lai jūs pastāvīgi saņemtu dāvanas no Jēzus. Tāpēc savā pateicībā arī tev ir jāatdod sevi Kristum, pieņemot un darot Jēzus sagatavotos labos darbus.

autors Pablo Nauers