Audio
Jēzus vakar, šodien un mūžīgi
Dažkārt mēs Dieva Dēla iemiesošanās Ziemassvētku svinībām tuvojamies ar tik lielu entuziasmu, ka ļaujam Adventei, laikam, kad sākas kristīgais baznīcas gads, aiziet otrajā plānā. Adventes laiks, kas ietver četras svētdienas, šogad sākas 29. novembrī un vēsta par Ziemassvētkiem, Jēzus Kristus dzimšanas svētkiem. Termins "Advent" ir atvasināts no latīņu valodas "adventus" un nozīmē kaut ko līdzīgu "atnākšana" vai "ierašanās". Adventes laikā tiek svinētas trīs Jēzus "atnākšanas" (parasti apgrieztā secībā): nākotne (Jēzus atgriešanās), tagadne (Svētajā Garā) un pagātne (Jēzus iemiesošanās/dzimšana).
Adventa nozīmi mēs saprotam vēl labāk, ja apsveram, kā šīs trīs atnākšanas ir saistītas viena ar otru. Kā izteicās ebrejiem rakstnieks: “Jēzus Kristus vakar, šodien un mūžīgi tas pats” (Ebrejiem 1. Kor.3,8). Jēzus nāca kā iemiesojies cilvēks (vakar), viņš dzīvo caur mūsos klātesošo Svēto Garu (šodien) un atgriezīsies kā visu ķēniņu Ķēniņš un visu kungu Kungs (mūžīgi). Vēl viens veids, kā to aplūkot, attiecas uz Dieva valstību. Jēzus avatārs atnesa cilvēkam Dieva valstību (vakar); viņš pats aicina ticīgos ienākt tajā valstībā un piedalīties tajā (šodien); un kad viņš atgriezīsies, viņš atklās jau pastāvošo Dieva valstību visai cilvēcei (uz visiem laikiem).
Jēzus izmantoja vairākas līdzības, lai izskaidrotu valstību, ko viņš gatavojās nodibināt: līdzību par sēklu, kas aug klusumā un neredzama (Mark 4,26-29), sinepju sēklas, kas izaug no mazas sēklas un izaug par lielu krūmu (Markus 4,30-32), kā arī rauga, kas raudzē visu mīklu (Mateja 13,33). Šīs līdzības parāda, ka Dieva valstība tika atnesta uz zemes līdz ar Jēzus iemiesojumu un joprojām ir patiesi un patiesi noturīga šodien. Jēzus arī teica: "Ja es izdzenu ļaunos garus ar Dieva Garu [ko viņš darīja], tad Dieva valstība ir nākusi pār jums" (Mateja 1.2,28; Lūks 11,20). Viņš teica, ka Dieva valstība ir klāt, un pierādījumi tam ir dokumentēti viņa dēmonu izdzīšana un citi baznīcas labie darbi.
Dieva spēks nepārtraukti izpaužas caur ticīgo spēku, kas dzīvo Dieva valstības realitātē. Jēzus Kristus ir draudzes galva, tāds bija vakar, ir šodien un būs mūžīgi. Tā kā Dieva valstība bija klātesoša Jēzus kalpošanā, tā tagad ir klāt (lai gan vēl nav pilnīgā) viņa draudzes kalpošanā. Jēzus Karalis ir starp mums; viņa garīgais spēks mājo mūsos, pat ja viņa valstība vēl nav pilnībā iedarbīga. Mārtiņš Luters salīdzināja, ka Jēzus saistīja sātanu, lai gan ar garu ķēdi: “[...] viņš [Sātans] nevar darīt vairāk kā ļauns suns ķēdē; viņš var riet, skriet šurpu turpu, plēst ķēdi."
Dieva valstība radīsies visā tās pilnībā — tā ir “mūžīgā lieta”, uz ko mēs ceram. Mēs zinām, ka mēs nevaram mainīt visu pasauli šeit un tagad, lai arī kā mēs censtos atspoguļot Jēzu savā dzīvē. To var izdarīt tikai Jēzus, un viņš to darīs visā godībā, kad atgriezīsies. Ja Dieva valstība jau tagad ir realitāte, tā tikai nākotnē kļūs par realitāti visā savā pilnībā. Ja tas joprojām ir lielā mērā apslēpts šodien, tas pilnībā tiks atklāts, kad Jēzus atgriezīsies.
Pāvils bieži runāja par Dieva valstību tās nākotnes nozīmē. Viņš brīdināja par visu, kas varētu traucēt mums “iemantot Dieva valstību” (1. korintieši 6,9-10 un 15,50; galatieši 5,21; Efeziešiem 5,5). Kā bieži var redzēt no viņa vārdu izvēles, viņš pastāvīgi ticēja, ka Dieva valstība tiks īstenota pasaules galā (1. 2,12; 2Tess 1,5; Kolosieši 4,11; 2. Timotejs 4,2 un 18). Taču viņš arī zināja, ka visur, kur atrodas Jēzus, viņa valstība jau ir klāt, pat tajā, ko viņš sauca par ”šo tagadējo ļauno pasauli”. Tā kā Jēzus mūsos mājo šeit un tagad, tad Dieva valstība jau ir klāt, un saskaņā ar Pāvila teikto mums jau ir pilsonība Debesu valstībā (filipiešiem 3,20).
Par Adventi runā arī saistībā ar mūsu pestīšanu, kas Jaunajā Derībā ir minēta trīs laikos: pagātnē, tagadnē un nākotnē. Mūsu pagātnes pestīšana atspoguļo pagātni. To radīja Jēzus savā pirmajā atnākšanas reizē – caur savu dzīvi, nāvi, augšāmcelšanos un debesbraukšanu. Mēs piedzīvojam tagadni, kad Jēzus mājo mūsos un aicina piedalīties savā darbā Dieva valstībā (debesu valstībā). Nākotne nozīmē pilnīgu izpirkšanas piepildījumu, kas nāks pie mums, kad Jēzus atgriezīsies, lai visi redzētu, un Dievs būs viss visā.
Interesanti atzīmēt, ka Bībele uzsver Jēzus redzamo parādīšanos viņa pirmajā un pēdējā atnākšanas reizē. Starp “vakardienu” un “mūžīgo” Jēzus pašreizējā atnākšana ir neredzama, jo mēs redzam viņu staigājam, atšķirībā no pirmā gadsimta dzīves. Bet tā kā mēs tagad esam Kristus vēstneši (2. korintieši 5,20), mēs esam aicināti aizstāvēt Kristus un viņa valstības realitāti. Pat ja Jēzus var nebūt redzams, mēs zinām, ka Viņš ir ar mums un nekad mūs nepametīs un nepievils. Līdzcilvēki var viņu mūsos atpazīt. Mēs tiekam lūgti izmest valstības godības fragmentus, ļaujot Svētā Gara auglim mūs caurstrāvot un ievērojot Jēzus jauno pavēli mīlēt vienam otru3,34-35).
Kad mēs saprotam, ka galvenā uzmanība ir pievērsta Adventei, ka Jēzus ir vakardiena, šodiena un mūžīgi, mēs varam labāk izprast tradicionālo motīvu četru sveču formā, kas ir pirms Kunga atnākšanas laika: cerība, miers, prieks un mīlestība. Kā Mesija, par kuru runāja pravieši, Jēzus ir patiess cerības iemiesojums, kas deva spēku Dieva tautai. Viņš nāca nevis kā karotājs vai pakļaujošs karalis, bet gan kā Miera princis, lai parādītu, ka Dieva plāns ir nest mieru. Prieka motīvs norāda uz priecīgu mūsu Pestītāja dzimšanas un atgriešanās gaidīšanu. Mīlestība ir tas, par ko ir Dievs. Tas, kurš ir mīlestība, mūs mīlēja vakar (pirms pasaules dibināšanas) un turpina to darīt (individuāli un intīmā veidā) gan šodien, gan mūžīgi.
Es lūdzu, lai Adventa sezona būtu piepildīta ar Jēzus cerību, mieru un prieku par jums un ka Svētais Gars jums katru dienu atgādinās, cik ļoti viņš jūs mīl.
Uzticoties Jēzum vakar, šodien un mūžīgi,
Jāzeps Tkačs
prezidents
STARPTAUTISKĀ GRACU KOMUNIKĀCIJA
