Gaisa elpošana

Pirms dažiem gadiem improvizācijas komiķim, kurš bija slavens ar saviem asprātīgajiem izteikumiem, apritēja 9 gadi1. Dzimšanas datums. Pasākums pulcēja visus viņa draugus un radus, un to plaši apmeklēja ziņu reportieri. Intervijā ballītē viņam paredzamais un svarīgākais jautājums bija: "Kam vai kam tu attiecini savu garo mūžu?" Komiķis bez vilcināšanās atbildēja: "Elpošana!" Kurš var nepiekrist?

Mēs varētu teikt to pašu garīgā nozīmē. Tāpat kā fiziskā dzīve ir atkarīga no gaisa elpošanas, tā arī visa garīgā dzīve ir atkarīga no Svētā Gara vai “svētas elpas”. Grieķu vārds gars ir "pneuma", ko var tulkot kā vēju vai elpu.
Apustulis Pāvils dzīvi Svētajā Garā raksturo ar šādiem vārdiem: «Jo miesīgie ir miesīgi; bet tie, kas ir garīgi, ir garīgi domājoši. Bet būt miesīgam ir nāve, un garīgi ir dzīvība un miers.” (Rom 8,5-6).

Svētais Gars mājo tajos, kas tic evaņģēlijam, labajai vēstij. Šis gars nes augļus ticīga cilvēka dzīvē: “Bet gara auglis ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labestība, uzticība, lēnprātība, šķīstība; bauslība nav pret ko no tā.» (Galatiešiem 5,22-23).
Šis auglis ne tikai raksturo to, kā mēs dzīvojam, kad mūsos mājo Svētais Gars, bet arī tas, kāds ir Dievs un kā viņš izturas pret mums.

«Mēs esam atzinuši un ticējuši mīlestībai, kas Dievam ir pret mums: Dievs ir mīlestība; un kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā »(1. Johannes 4,16). Mēs esam šeit, lai nestu šo augli, lai būtu svētība apkārtējiem.

Kam mēs piedēvējam savu garīgo ilgmūžību? Dieva elpas ieelpošana. Dzīve garā - dzīve, kas nodzīvota, ticot Dieva Dēlam.

Mums vispilnīgākā un atalgojošākā dzīve ir tad, kad mūsos mājo Svētais Gars, kurš ir mūsu garīgā elpa. Tātad mēs varam justies dzīvi un stiprināti.

autors Džozefs Tkačs