Blakus apkalpošanai

Nehemijas grāmata, viena no 66 Bībeles grāmatām, iespējams, ir viena no vismazāk pamanītajām. Tajā nav sirsnīgu lūgšanu un dziesmu, piemēram, Psaltera, ne grandiozu stāstu par radīšanu, kā . Mozus grāmatā (1. Mozus), kā arī nekādas Jēzus biogrāfijas vai Pāvila teoloģijas. Tomēr kā iedvesmots Dieva vārds mums ir tikpat svarīgs. Lapojot Veco Derību, to ir viegli nepamanīt, taču mēs varam daudz mācīties no šīs grāmatas – īpaši par patiesu saliedētību un priekšzīmīgu dzīvesveidu.

Grāmata Nehemija tiek pieskaitīta vēstures grāmatām, jo ​​tajā galvenokārt tiek ierakstīti svarīgi notikumi ebreju vēsturē. Kopā ar grāmatu Esra tas ziņo par Jeruzalemes pilsētas atjaunošanu, kuru iekaroja un izpostīja babilonieši. Grāmata ir unikāla ar to, ka tā ir uzrakstīta ego formā. No paša Nehemijas vārdiem mēs uzzinām, kā šis uzticīgais cilvēks cīnījās par savu tautu.

Nehemija ieņēma svarīgu amatu ķēniņa Artakserksa galmā, taču tur viņš atteicās no varas un ietekmes, lai palīdzētu savai tautai, kurai bija jācieš lielas nelaimes un kauns. Viņam tika dota atļauja atgriezties Jeruzalemē un atjaunot nopostīto pilsētas mūri. Pilsētas mūris mums šodien var šķist mazsvarīgs, taču 5. Gadsimtā pirms mūsu ēras pilsētas nocietinājumiem bija izšķiroša nozīme tās apmetnē. Tas, ka Jeruzāleme, Dieva izredzētās tautas pielūgsmes centrs, tika iznīcināta un atstāta bez aizsardzības, iegrūda Nehemiju dziļās bēdās. Viņam tika doti līdzekļi, lai atjaunotu pilsētu un padarītu to par vietu, kur cilvēki atkal varētu dzīvot un bez bailēm pielūgt Dievu. Tomēr Jeruzalemes atjaunošana nebija viegls uzdevums. Pilsētu ielenca ienaidnieki, kuriem nepatika, ka ebreju tauta atkal uzplauks. Viņi draudēja ar pārsteidzošu Nehemijas jau uzcelto ēku iznīcināšanu. Bija steidzami jāsagatavo ebreji briesmām.

Pats Nehemija stāsta: ”No tā laika notika, ka puse no maniem ļaudīm strādāja pie ēkas, bet otra puse sagatavoja šķēpus, vairogus, lokus un bruņas un stāvēja aiz visa Jūdas nama, kas cēla mūri. Tie, kas nesa nastu, strādāja šādi:

Ar vienu roku viņi darīja darbu, bet ar otru turēja ieroci.” (Nehemija 4,10-11). Tā bija ļoti nopietna situācija! Lai atjaunotu pilsētu, ko bija izraudzījies Dievs, izraēliešiem pēc kārtas bija jānorīko cilvēki to būvēt un jāievieto apsardze, lai to aizsargātu. Jums bija jābūt gatavam jebkurā brīdī atvairīt uzbrukumu.

Visā pasaulē ir daudz kristiešu, kurus pastāvīgi apdraud vajāšanas sava ticības dzīvesveida dēļ. Pat tie, kuri katru dienu nedzīvo briesmās, var daudz mācīties no Nehemijas kalpošanas. Ir vērts padomāt par to, kā mēs varam “aizsargāt” viens otru, pat ja apstākļi nav tik ekstrēmi. Kad mēs strādājam, lai celtu Kristus miesu, pasaule mūs sagaida ar noraidījumu un mazdūšību. Kā kristiešiem mums ir jāieskauj līdzīgi domājoši cilvēki un tie jāatbalsta.

Nehemija un viņa ļaudis vienmēr nodrošināja modrību un gatavību būt gataviem jebkurai situācijai - celt vai aizstāvēt Dieva cilvēku pilsētu. Viņiem nebija obligāti jālūdz to darīt tāpēc, ka viņi bija vislabāk piemēroti uzdevumam, bet gan tāpēc, ka darbs bija jāpadara.

Tikai daži no mums jūtas aicināti darīt lielas lietas. Atšķirībā no daudzām personībām Bībelē, Nehemiju īpaši nesauca. Dievs nerunāja ar viņu caur degošu krūmu vai sapnī. Viņš tikai dzirdēja par vajadzību un lūdza ieskatu, kā viņš varētu palīdzēt. Tad viņš lūdza, lai viņam uztic Jeruzalemes atjaunošanas darbu - un viņš saņēma atļauju. Viņš uzņēmās iniciatīvu aizstāvēt Dieva tautu. Kad ārkārtas apstākļi mūsu vidē mūs mudina kaut ko darīt, Dievs var mūs tajā vadīt tikpat spēcīgi, it kā viņš lietotu mākoņa stabu vai balsi no debesīm.

Mēs nekad nevaram zināt, kad mūs aicinās kalpot. Neizskatījās, ka Nehemija būtu perspektīvākais kandidāts: viņš nebija ne arhitekts, ne celtnieks. Viņam bija stingra politiskā pozīcija, no kuras viņš atteicās bez panākumiem, mudinot to darīt. Viņš dzīvoja pie šī uzdevuma, jo uzskatīja, ka saskaņā ar Dieva gribu un paņēmieniem tautām cilvēkiem jādzīvo noteiktā vietā un laikā - Jeruzālemē. Un viņš ievēroja šo mērķi vairāk nekā savu drošību un nopelnus. Nehemijai pastāvīgi nācās saskarties ar jaunām situācijām. Rekonstrukcijas laikā viņš vienmēr tika izaicināts pārvarēt nelaimes un novirzīt savus cilvēkus.

Es domāju par to, cik bieži mums visiem šķiet grūti apkalpot viens otru. Man gadās, ka es bieži esmu domājis, ka noteiktos gadījumos palīdzēt bija kāds cits, nevis es. Tomēr Nehemijas grāmata mums atgādina, ka mēs kā Dieva kopiena esam aicināti rūpēties par otru. Mums vajadzētu būt gataviem likt mūsu pašu drošību un progresu mūsu kājām aizmugurē, lai palīdzētu kristiešiem, kuriem tā vajadzīga.

Tas piepilda mani ar lielu pateicību, kad dzirdu no brāļiem un māsām un darbiniekiem, kuri strādā citu labā, neatkarīgi no tā, vai tas notiek ar personīgām saistībām vai viņu ziedojumiem - atstāt anonīmi noguldīto maisu ar pārtiku vai apģērbu pie trūcīgas ģimenes durvīm vai ielūgumu kādai. Runājiet vakariņās trūcīgajiem kaimiņiem - viņiem visiem nepieciešama mīlestības zīme. Es priecājos, ka Dieva mīlestība uz savu tautu plūst caur savu tautu! Mūsu apņemšanās ievērot mūsu vides vajadzības parāda patiešām piemērotu dzīves veidu, kurā mēs paļaujamies uz katru situāciju, kuru Dievs mūs ir ielicis pareizajā vietā. Viņa veidi dažkārt ir neparasti, kad runa ir par palīdzības sniegšanu citiem un nelielas gaismas ienesšanu mūsu pasaulē.

Paldies par jūsu uzticību Jēzum un par jūsu mīlestības atbalstu mūsu ticības kopienai.

Ar atzinību un pateicību

Jāzeps Tkačs

prezidents
STARPTAUTISKĀ GRACU KOMUNIKĀCIJA

Blakus apkalpošanai