Svētais Gars

svētais garsSvētajam Garam ir Dieva īpašības, tas tiek pielīdzināts Dievam un dara to, ko dara tikai Dievs. Tāpat kā Dievs, arī Svētais Gars ir svēts – tik svēts, ka ir tikpat grēcīgi nolādēt Svēto Garu, kā tas ir Dieva Dēls (Ebrejiem 10,29). Zaimošana, Svētā Gara zaimošana ir nepiedodams grēks (Mateja 1.2,32). Tas nozīmē, ka gars pēc būtības ir svēts un tam nav piešķirts svētums, kā tas ir tempļa gadījumā.

Tāpat kā Dievs, arī Svētais Gars ir mūžīgs (Ebrejiem 9,14). Tāpat kā Dievs, arī Svētais Gars ir visur (13. psalms9,7-9). Tāpat kā Dievs, arī Svētais Gars ir visuzinošs (1. korintieši 2,10-11; Jānis 14,26). Svētais Gars rada (Ījaba 33,4; 10. psalms4,30) un rada brīnumus (Mateja 12,28; Romiešiem 15,18-19) un sniedz ieguldījumu Dieva darbā. Vairākās vietās Tēvs, Dēls un Svētais Gars tiek nosaukti kā vienlīdz dievišķi. Diskusijā par Gara dāvanām Pāvils atsaucas uz paralēlajām Gara, Kunga un Dieva konstrukcijām (1. Korintiešiem 12,4-6). Viņš beidz savu vēstuli ar trīspusēju lūgšanu (2. Korintiešiem 13,14). Pēteris sāk vēstuli ar citu trīspusēju formu (1. Peter 1,2). Lai gan šie piemēri neliecina par Trīsvienības vienotību, tie atbalsta šo ideju.

Kristības formula pastiprina šādas vienotības zīmi: "Kristiet tos Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā" (Mateja 28:19). Tiem trim ir vārds, kas norāda uz to, ka ir viena būtne.Kad Svētais Gars kaut ko dara, to dara Dievs. Kad runā Svētais Gars, runā Dievs. Ja Ananija meloja Svētajam Garam, viņš meloja Dievam (Apustuļu darbi 5:3-4). Pēteris saka, ka Ananija nav melojis Dieva pārstāvim, bet gan pašam Dievam.Cilvēki nemelo bezpersoniskajai varai.

Kādā fragmentā Pāvils saka, ka kristieši ir Dieva templis (1. korintieši 3,16), citā viņš saka, ka mēs esam Svētā Gara templis (1. korintieši 6,19). Mēs esam templis, lai pielūgtu dievišķu būtni, nevis bezpersonisku spēku. Kad Pāvils raksta, ka mēs esam Svētā Gara templis, viņš norāda, ka Svētais Gars ir Dievs.

Tātad Svētais Gars un Dievs ir viens un tas pats: “Tad, kad viņi kalpoja Tam Kungam un gavēja, Svētais Gars sacīja: Šķir mani no Barnabas un Saula darbam, kuram Es viņus esmu aicinājis.” (Apustuļu darbi 1.3,2), Šeit Svētais Gars lieto personiskos vietniekvārdus tāpat kā Dievs. Līdzīgi Svētais Gars runā par to, ka izraēlieši viņu pārbaudīja un izmēģināja, un saka: "Es savās dusmās zvērēju: viņi man neatgriezīsies." (Ebrejiem 3,7-11). Bet Svētais Gars nav tikai cits Dieva vārds. Svētais Gars ir neatkarīgs no Tēva un Dēla, kā tas jau tika parādīts Jēzus kristībās (Mateja evaņģēlijs). 3,16-17). Trīs ir neatkarīgi un tomēr viens Svētais Gars veic Dieva darbu mūsu dzīvē. Mēs esam dzimuši no Dieva un no Dieva (Jāņa 1:12), kas ir tas pats, kas dzimuši no Svētā Gara (Jānis 3,5). Svētais Gars ir līdzeklis, ar kuru Dievs dzīvo mūsos (Efeziešiem 2:22; 1. Johannes 3,24; 4,13). Svētais Gars dzīvo mūsos (Rom 8,11; 1. korintieši 3,16) - un tāpēc, ka gars mīt mūsos, mēs varam arī teikt, ka Dievs dzīvo mūsos.

Svētais Gars ir personīgs

  • Bībelē aprakstīts Svētais Gars ar cilvēka īpašībām:
  • Gars dzīvo (Rom 8,11; 1. korintieši 3,16)
  • Gars runā (Ap.d 8,29; 10,19;11,12; 21,11; 1. Timotejs 4,1; ebreji 3,7)
  • Gars dažreiz lieto personīgo vietniekvārdu "es" (Apustuļu darbi 10,20;13,2)
  • Ar garu var runāt, to var kārdināt, apraudāt, apvainot un uzmākties (Apd 5,3; 9; Efeziešiem 4,30; ebreji 10,29; Metjū 12,31)
  • Gars vada, ir starpnieks, aicina un pamāca (Rom 8,14; 26; Apustuļu darbi 13,2; 20,28)

romiešu 8,27 runā par prāta galvu. Gars pieņem lēmumus – Svētais Gars ir pieņēmis lēmumu (Apustuļu darbi, 1. decembris.5,28). Prāts zina un strādā (1. korintieši 2,11; 12,11). Viņš nav bezpersonisks spēks.Jēzus Svēto Garu sauca par Parakletu – tulkojumā nozīmē Mierinātājs, Padomdevējs vai Aizstāvis.

"Un es lūgšu Tēvu, un viņš jums dos citu Mierinātāju, lai tas būtu ar jums mūžīgi: Patiesības Garu, ko pasaule nevar pieņemt, jo tā neredz un nepazīst. Jūs viņu pazīstat, jo Viņš mājo pie jums un būs jūsos.” (Jāņa 14,16-17).

Pirmais mācekļu padomdevējs bija Jēzus. Kad viņš māca, liecina, nosoda, vada un atklāj patiesību, Svētais Gars (Jāņa 1. Kor.4,26; 15,26; 16,8; 13-14). Tās visas ir personiskas lomas. Jānis lieto grieķu vārda parakletos vīrišķo formu, jo nebija nepieciešams izmantot neitrālo formu. Johannesā 16,14 pat vīriešu dzimtes personvārdu "viņš" lieto pēc neitrāla vārda Geist lietošanas. Vieglāk būtu bijis pāriet uz neitrālu personvārdu, bet Johanness to nedara. Gars tiek uzrunāts ar "viņu". Tomēr gramatika ir salīdzinoši mazsvarīga. Tomēr ir svarīgi, lai Svētajam Garam būtu personiskas īpašības. Viņš nav bezpersonisks spēks, bet gan inteliģents un dievišķs palīgs, kas dzīvo mūsos.

Vecās Derības gars

Bībelē nav nevienas daļas ar nosaukumu “Svētais Gars”. Mēs nedaudz mācāmies no Svētā Gara šur tur, kad Bībeles tekstos Viņu piemin. Vecā Derība mums sniedz tikai dažus ieskatus. Gars bija klātesot dzīvības radīšanā (1. Mose 1,2; 3. darbs3,4;34,14). Dieva Gars piepildīja Bezalēlu ar spēju uzcelt tabernakuli (2. Mozus 31,3-5). Viņš piepildīja Mozu un arī nāca caur 70 vecākajiem (4. Mose 11,25). Viņš piepildīja Jozuu ar gudrību kā vadītāju, tāpat kā Simsons piepildīja spēku un spēju cīnīties (5. Mozus 34,9; tiesnesis [atstarpe]]6,34; 14,6). Dieva Gars tika dots Saulam un ņemts no jauna (1. Sam 10,6; 16,14). Gars deva Dāvidam tempļa plānus (1. 2 Chr8,12). Gars iedvesmoja praviešus runāt (4. Mozus 24,2; 2. Sems 23,2; 1. 1 Chr2,18;2. 1 Chr5,1; 20,14; Ecēhiēls 11,5; Cakarija 7,12;2. Peter 1,21).

Arī Jaunajā Derībā Svētais Gars mudināja runāt tādus cilvēkus kā Elizabete, Caharija un Simeons (Lūk. 1,41; 67; 2,25-32). Jānis Kristītājs kopš dzimšanas bija piepildīts ar Svēto Garu (Lūk 1,15). Viņa vissvarīgākais darbs bija pasludināt Jēzus Kristus atnākšanu, kurš kristīs cilvēkus ne tikai ar ūdeni, bet ar Svēto Garu un uguni (Lūk. 3,16).

Svētais Gars un Jēzus

Svētais Gars bija ļoti klātesošs un iesaistīts Jēzus dzīvē. Gars izraisīja viņa ieņemšanu (Mateja ev 1,20), apgūlās uz viņa pēc viņa kristībām (Mateja evaņģēlijs 3,16), ieveda viņu tuksnesī (Lk4,1) un ļāva viņam sludināt labo vēsti (Lūk 4,18). Jēzus izdzina dēmonus ar Svētā Gara palīdzību2,28). Caur Svēto Garu viņš upurēja sevi kā upuri par cilvēces grēkiem (Ebr9,14) un ar to pašu Garu viņš tika uzmodināts no miroņiem (romiešiem 8,11).

Jēzus mācīja, ka Svētais Gars runās viņa mācekļu vajāšanas laikā (Mateja ev 10,19-20). Viņš lika viņiem kristīt Jēzus sekotājus Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā8,19). Un vēl, ka Dievs dod Svēto Garu visiem cilvēkiem, kad viņi to lūdz (Lūk 11,13). Dažas no vissvarīgākajām lietām, ko Jēzus teica par Svēto Garu, ir Jāņa evaņģēlijā. Vispirms cilvēkiem būtu jāpiedzimst no ūdens un Gara (Jāņa 3,5). Cilvēkiem ir nepieciešama garīga atjaunotne, un tā nenāk no viņiem pašiem, bet ir Dieva dāvana. Pat tad, kad gars nav redzams, tas izmaina mūsu dzīvi (8.p.).

Jēzus arī mācīja: “Kam slāpst, nāc pie manis un dzer. Kas man tic, kā Raksti saka, no viņa iekšienes plūdīs dzīva ūdens straumes. Bet to viņš teica par Garu, kas jāsaņem tiem, kas Viņam tic; jo gara vēl nebija; jo Jēzus vēl nebija pagodināts” (Jāņa 7,37-39).

Svētais Gars apmierina iekšējās slāpes. Tas ļauj mums uzturēt attiecības ar Dievu, kuru dēļ mēs viņu esam radījuši. Mēs saņemam Garu, atnākot pie Jēzus, un Svētais Gars piepilda mūsu dzīvi.

Johanness saka “jo gars vēl nebija; jo Jēzus vēl nebija pagodināts” (39.p.).. Gars jau bija piepildījis dažus vīriešus un sievietes pirms Jēzus dzīves, bet drīz tas atnāks jaunā spēcīgā veidā – Vasarsvētkos. Gars tagad ir dots visiem, kas piesauc Tā Kunga Vārdu (Apd 2,38-39). Jēzus apsolīja saviem mācekļiem, ka tiem, kas dzīvos viņos, tiks dots Patiesības Gars4,16-18). Šis patiesības gars ir tāds pats kā tad, ja pats Jēzus nāktu pie saviem mācekļiem (18.p.), jo viņš ir Kristus Gars un Tēva Gars – Jēzus un Tēva sūtīts (Jāņa 1.5,26). Gars ļauj Jēzum kļūt pieejamam ikvienam un Viņa darbam turpināties.Jēzus apsolīja, ka Gars mācīs mācekļus un atgādinās viņiem visu, ko Jēzus viņiem bija mācījis (Jāņa 1. Kor.4,26). Gars viņiem mācīja lietas, ko viņi nevarēja saprast pirms Jēzus augšāmcelšanās6,12-13).

Gars runā par Jēzu (Jāņa 15,26;16,24). Viņš nereklamē sevi, bet ved cilvēkus pie Jēzus Kristus un pie Tēva. Viņš nerunā par sevi, bet tikai tā, kā Tēvs vēlas (Jāņa 16,13). Ir labi, ka Jēzus vairs nedzīvo ar mums, jo Gars var darboties miljoniem cilvēku (Jāņa 16,7). Gars evaņģelizē un parāda pasaulei tās grēku un vainu un piepilda tās vajadzību pēc taisnības un taisnības (8-10.p.). Svētais Gars norāda uz Jēzu kā viņu vainas apziņas risinājumu un taisnības avotu.

Gars un Baznīca

Jānis Kristītājs teica, ka Jēzus kristīs cilvēkus ar Svēto Garu (Mark 1,8). Tas notika Vasarsvētkos pēc viņa augšāmcelšanās, kad Gars deva jaunu spēku mācekļiem (Ap.d.2). Tas attiecas arī uz runāšanu valodās, ko saprata citu tautu cilvēki (6. p.), un līdzīgi brīnumi notika dažādos laikos, baznīcai augot (Apustuļu darbi). 10,44-46; 19,1-6), taču nav teikts, ka šie brīnumi notiek ar visiem cilvēkiem, kuri ir atraduši ceļu uz kristīgo ticību.

Pāvils saka, ka visi ticīgie tiek veidoti vienā miesā, baznīcā, Svētajā Garā (1. Korintiešiem 12,13). Svētais Gars ir dots ikvienam, kas tic (Galatiešiem 3,14). Neatkarīgi no tā, vai notika brīnumi, visi ticīgie tiek kristīti Svētajā Garā. Nav nepieciešams meklēt un cerēt uz kādu īpašu brīnumu, lai pierādītu, ka cilvēks ir kristīts Svētajā Garā.

Bībele neprasa, lai ticīgais tiktu kristīts Svētajā Garā. Tā vietā ikviens ticīgais tiek mudināts būt pastāvīgi piepildītam ar Svēto Garu (Efeziešiem 5,18), lai varētu atbildēt uz Gara norādījumiem. Šīs attiecības ir pastāvīgas un nav vienreizējs notikums. Tā vietā, lai meklētu brīnumus, mums jāmeklē Dievs un jāļauj viņam izlemt, vai un kad notiek brīnumi. Pāvils pārsvarā apraksta Dieva spēku nevis caur fiziskiem brīnumiem, kas notiek, bet caur pārmaiņām, kas notiek cilvēka dzīvē – cerību, mīlestību, pacietību, kalpošanu, sapratni, ciešanu paciešanu un drosmīgu sludināšanu (Romiešiem 1.5,13; 2. Korintiešiem 12,9; Efeziešiem 3,7; 16-18; Kolosieši 1,11; 28-29; 2. Timotejs 1,7-8.). Arī šos brīnumus mēs varam saukt par fiziskiem brīnumiem, jo ​​Dievs maina cilvēku dzīves.Apustuļu darbi parāda, ka Gars palīdzēja draudzei augt. Gars ļāva cilvēkiem ziņot un liecināt par Jēzu (Apustuļu darbi 1,8). Viņš ļāva mācekļiem sludināt (Apd 4,8, 31; 6,10). Viņš deva norādījumus Filipam un vēlāk viņu sagrāba (Apd 8,29; 39). Gars iedrošināja Baznīcu un iedibināja vadītājus (Apd 9,31; 20,28). Viņš runāja ar Pēteri un Antiohijas baznīcu (Apd 10,19; 11,12; 13,2). Viņš strādāja Agabā, kad, paredzot badu, lika Pāvilam aizbēgt (Apd 11,28; 13,9-10). Viņš vadīja Pāvilu un Barnabu ceļā (Apustuļu darbi 13,4; 16,6-7) un ļāva apustuļu sapulcei Jeruzalemē pieņemt lēmumu (Apustuļu darbi 1.5,28). Viņš sūtīja Pāvilu uz Jeruzalemi un brīdināja viņu (Ap.d.20,22:23-2; 1,11). Baznīca pastāvēja un auga caur Svētā Gara darbību ticīgajos.

Gars šodien

Svētais Gars ir iesaistīts arī mūsdienu ticīgo dzīvē:

  • Viņš ved mūs uz grēku nožēlu un dod mums jaunu dzīvi (Jāņa 16,8; 3,5-6)
  • Viņš dzīvo mūsos, māca un vada mūs (1. korintieši 2,10-13; Jānis 14,16-17,26; romieši 8,14)
  • Viņš satiekas ar mums Bībelē, lūgšanās un caur citiem kristiešiem Viņš ir gudrības gars un palīdz mums skatīties uz lietām ar drosmi, mīlestību un savaldību (Ef.1,17; 2. Timotejs 1,7)
  • Gars apgraizī, svētī un maina mūsu sirdis (Rom 2,29; Efeziešiem 1,14)
  • Gars rada mūsos mīlestību un taisnības augļus (Rom5,5; Efeziešiem 5,9; galatieši 5,22-23)
  • Gars mūs ievieto draudzē un palīdz mums saprast, ka esam Dieva bērni (1. Korintiešiem 12,13Romieši 8,14-16)

Mums ir jāpielūdz Dievs garā (Fil3,3; 2. korintieši 3,6; romieši 7,6; 8,4-5). Mēs cenšamies viņam izpatikt (Galatiešiem 6,8). Kad mūs vada Svētais Gars, Viņš dāvā mums dzīvību un mieru (Rom 8,6). Caur viņu mums ir pieeja Tēvam (Efeziešiem 2,18). Viņš palīdz mums mūsu vājumā un iestājas par mums (Rom 8,26-27).

Svētais Gars dod mums arī garīgas dāvanas. Viņš dod Baznīcai vadītājus (Efeziešiem 4,11), Cilvēki, kas draudzē veic galvenos labdarības pienākumus (Romiešiem 12,6-8) un tiem, kam ir īpašas prasmes īpašu uzdevumu veikšanai (1. Korintiešiem 12,4-11). Nevienam nav visas dāvanas un ne katra dāvana tiek dota ikvienam (28.-30.p.). Visas dāvanas, garīgās vai ne, ir jāizmanto darbam kopumā – visai Baznīcai (1. Korintiešiem 12,7; 14,12). Katra dāvana ir svarīga (1. Korintiešiem 12,22-26). Līdz šai dienai mēs esam saņēmuši tikai Gara pirmos augļus, kas tomēr sola daudz vairāk nākotnei (Romiešiem 8,23; 2. korintieši 1,22; 5,5; Efeziešiem 1,13-14).

Svētais Gars ir Dievs mūsu dzīvē. Viss, ko Dievs dara, tiek darīts ar Svētā Gara palīdzību. Tāpēc Pāvils mudina mūs dzīvot Svētajā Garā un caur to (Galatiešiem 5,25; Efeziešiem 4,30; 1. Tests 5,19). Tāpēc klausīsimies, ko saka Svētais Gars. Jo, kad viņš runā, Dievs runā.    

autors Maikls Morisons