Izpirktā dzīve

Ko nozīmē būt Jēzus sekotājam? Ko nozīmē piedalīties izpirktajā dzīvē, ko Dievs mums dāvā Jēzū caur Svēto Garu? Tas nozīmē dzīvot autentisku, patiesu kristīgu dzīvi, rādot piemēru pašaizliedzīgi kalpojot saviem līdzcilvēkiem. Apustulis Pāvils iet daudz tālāk: “Vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara templis, kas ir jūsos un kas jums ir no Dieva, un ka jūs nepiederat paši sev? Jo tu biji nopirkts par augstu cenu; tāpēc slavējiet Dievu ar savu ķermeni »(1. korintieši 6,19-20).

Jēzus mūs atpestīja ar savu pestīšanas darbu un ieguva mūs kā savu īpašumu. Kad esam apstiprinājuši šo patiesību caur ticību Jēzum Kristum, Pāvils mudina mūs dzīvot saskaņā ar šo patiesību, jauno dzīvi, kas ir atpirkta no grēka vainas. Apustulis Pēteris brīdināja, ka būs viltus skolotāji: "Tie viltīgi izplatīs sektantu doktrīnas, kas ved uz pazušanu, tādējādi atsakoties no Kunga un Valdnieka, kas tos nopirka par savu" (2. Peter 2,1). Par laimi, šiem viltus skolotājiem nav nekāda spēka atsaukt patiesību par to, kas ir Jēzus un ko Viņš darīja mūsu labā. "Jēzus Kristus atdeva sevi par mums, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītos, lai iegūtu sev tautu, kas dedzīgi darīja labus darbus." (Tituss) 2,14). Šī attīrīšana, kas nāk no Jēzus caur nepārtrauktu Svētā Gara kalpošanu, ļauj mums dzīvot izpirkto dzīvi Jēzū Kristū.

Pēteris paskaidro: "Jo jūs zināt, ka jūs neesat atpirkti ar iznīcīgu sudrabu vai zeltu no savas veltīgās staigāšanas pa tēvu ceļu, bet ar Kristus kā nevainīga un nevainīga Jēra dārgajām asinīm."1. Peter 1,18-19).

Šīs zināšanas ļauj mums pilnībā izprast Jēzus iemiesošanās nozīmi. Dieva mūžīgais dēls nāca pie mums cilvēka formā pēc tam, kad bija pieņēmis mūsu cilvēcisko dabu, kuru viņš pēc tam pārveidoja un tagad ar mums dalās ar mums caur Garu. Viņš ļauj mums patiešām dzīvot izpirkto dzīvi.

Izlīgums caur Jēzu ir Dieva cilvēces plāna centrs. Atdzimšana jeb “piedzimšana no augšas” ir atpestīšanas darbs, ko izdarīja Jēzus un ko mūsos izstrādā Svētais Gars.

«Bet, kad parādījās Dieva, mūsu Pestītāja, laipnība un cilvēciskā mīlestība, Viņš mūs izglāba – nevis to darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši taisnībā, bet pēc Viņa žēlastības – caur atdzimšanas un atjaunošanas vannu Svētajā Garā. ko Viņš ir devis, pārpilnībā par mums izlējis caur mūsu Pestītāju Jēzu Kristu, lai, Viņa žēlastībā kļuvuši taisni, mēs būtu mantinieki saskaņā ar mūžīgās dzīvības cerību.” (Tīts 3,4-7).

Izmantojot raksturīgo garu, mēs spējam dalīties Jēzus cilvēcībā. Tas nozīmē, ka mēs ar Svēto Garu dalāmies viņa dēla un sadraudzībā un sadraudzībā ar Tēvu. Agrīnie baznīcas tēvi to izteica šādi: "Jēzus, kurš pēc savas būtības bija Dieva Dēls, kļuva par Cilvēka Dēlu, lai mēs, kas pēc būtības esam dabiska cilvēka dēli, pēc žēlastības varam kļūt par Dieva Dēliem".

Kad mēs nodosimies Jēzus un Svētā Gara darbam un atdosim Viņam savu dzīvi, mēs piedzimsim jaunā dzīvē, kas mums jau ir izstrādāta Jēzus cilvēcībā. Šī jaunpiedzimšana ne tikai likumīgi ieved mūs Dieva ģimenē, bet caur mūsu garīgo atdzimšanu mēs dalāmies paša Kristus cilvēcībā. Mēs to darām caur nepārtrauktu Svētā Gara kalpošanu. Pāvils to izteica šādi: “Tāpēc, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; vecais ir pagājis, lūk, jauns ir kļuvis »(2. korintieši 5,17).
Kristū mēs tiekam radīti no jauna un mums ir dota jauna identitāte. Kad mēs saņemam un atsaucamies kalpošanai iekšā mītošajam garam, mēs esam dzimuši no augšienes. Tādējādi mēs kļūstam par Dieva bērniem, kas caur Svēto Garu piedalās Kristus cilvēcībā. Lūk, kā Jānis rakstīja savā evaņģēlijā: “Bet tiem, kas Viņu uzņēma un Viņam ticēja, Viņš tiem deva tiesības kļūt par Dieva bērniem. Viņi par tādiem nekļuva tāpēc, ka piederēja izredzētai tautai, pat ne cilvēka ieņemšanas un dzimšanas dēļ. Tikai Dievs viņiem deva šo jauno dzīvi” (Jāņa 1,12-13 Cerība uz visiem).

Piedzimstot no augšienes un pieņemti kā Dieva bērniem, mēs varam dzīvot jaunās, samierinātās attiecības ar Dievu, izpirkto dzīvi Kristū. Tas, ko Jēzus mūsu labā darīja kā Dieva Dēls un Cilvēka Dēls, darbojas mūsos, lai caur žēlastību mēs kļūtu par Dieva bērniem savā būtībā. Dievs ir tas, kurš ieliek ticīgos šajās atjaunotajās attiecībās ar sevi – attiecībās, kas mūs ietekmē līdz pašām mūsu būtības saknēm. Tā Pāvils formulēja šo apbrīnojamo patiesību: «Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, no kā atkal bīties; bet tu esi saņēmis bērnības garu, caur kuru mēs saucam: Abba, mīļais tēvs! Pats Gars liecina par mūsu gariem, ka mēs esam Dieva bērni” (Rom 8,15-16).

Tā ir patiesība, izpirktās dzīves realitāte. Svinēsim viņa krāšņo pestīšanas plānu un ar prieku slavēsim mūsu trīsvienīgo Dievu, Tēvu, Dēlu un Svēto Garu.

autors Džozefs Tkačs