Gabals pa gabaliem

Kad es domāju par savas sirds atdošanu Dievam, tas izklausās pārāk viegli, un dažreiz es domāju, ka mēs to varam padarīt vieglāku nekā tas ir pārāk. Mēs sakām: "Kungs, es tev dodu savu sirdi", un mēs domājam, ka tas ir viss, kas vajadzīgs.

«Tad viņš nokāva dedzināmo upuri; un Ārona dēli atnesa viņam asinis, un viņš slacīja tās uz altāra visapkārt. Un tie atnesa viņam dedzināmo upuri pa gabalu un galvu, un viņš to lika dūmos uz altāra.”3. Mose 9,12-13).
Es gribu jums parādīt, ka šis pants ir paralēla grēku nožēlošanai, ko Dievs vēlas arī mums.

Dažreiz, kad mēs sakām Tam Kungam, šeit ir mana sirds, it kā mēs to iemestu viņam priekšā. Tas nav tā domāts. Kad mēs to darām šādā veidā, mūsu grēku nožēla ir ļoti neskaidra, un mēs apzināti nenovēršamies no grēcīgās darbības. Mēs nemetam gaļas gabalu tikai uz grila, pretējā gadījumā tas netiktu cepts vienmērīgi. Tāpat ir ar mūsu grēcīgo sirdi, mums skaidri jāredz, no kā novērsties.

Viņi deva viņam pa gabalu dedzināmo upuri, ieskaitot galvu, un viņš sadedzināja katru daļu uz altāra. Es gribu koncentrēties uz faktu, ka Ārona divi dēli viņu pamazām iepazīstināja ar piedāvājumu. Viņi nemeta visu zvēru tur augšā, bet uzlika dažus gabalus uz altāra.

Ņemiet vērā, ka abi Ārona dēli pa gabalu pasniedza ziedojumu savam tēvam. Viņi ne tikai nokauto dzīvnieku veselu nolika uz altāra. Mums tas pats jādara ar savu upuri, ar savu sirdi. Tā vietā, lai teiktu: "Kungs, šeit ir mana sirds", mums vajadzētu likt Dieva priekšā lietas, kas piesārņo mūsu sirdis. Kungs, es tev dodu savas tenkas, es tev dodu savas iekāres savā sirdī, es atstāju tev savas šaubas. Kad mēs sākam šādā veidā atdot savas sirdis Dievam, Viņš to pieņem kā upuri. Viss ļaunums mūsu dzīvē tad pārvērtīsies pelnos uz altāra, ko Gara vējš aizpūtīs prom.

autors Freizers Mērdoks