Audio
Augšāmcelšanās: Darbs ir padarīts
Pavasara svētkos īpaši atceramies mūsu Pestītāja Jēzus Kristus nāvi un augšāmcelšanos. Šie svētki mudina mūs pārdomāt mūsu Glābēju un pestīšanu, ko Viņš ir panācis mūsu labā. Upuri, upuri, dedzināmie upuri un grēku upuri nespēja mūs samierināt ar Dievu. Taču Jēzus Kristus upuris vienreiz un uz visiem laikiem radīja pilnīgu izlīgšanu. Jēzus nesa katra indivīda grēkus pie krusta, pat ja daudzi to vēl neatzīst vai nepieņem. “Tad viņš (Jēzus) sacīja: Lūk, es nāku pildīt tavu gribu. Tad viņš paņem pirmo, lai varētu izmantot otro. Saskaņā ar šo gribu mēs esam vienreiz uz visiem laikiem svētīti caur Jēzus Kristus miesas upuri.” (Ebrejiem 10,9-10).
Darbs padarīts, dāvana gatava. Salīdzinot ar to, ka nauda jau ir bankā, mums tā tikai jāpaņem: "Viņš pats ir mūsu grēku izpirkšana ne tikai par mūsu, bet arī par visas pasaules grēkiem" (1. Johannes 2,2).
Mūsu ticība nekādi neveicina šīs darbības efektivitāti, kā arī nemēģina iegūt šo dāvanu. Ticībā mēs pieņemam nenovērtējamo dāvanu – samierināšanās ar Dievu, kas mums ir dota caur Jēzu Kristu. Kad mēs domājam par mūsu Glābēja augšāmcelšanos, mūs piepilda vēlme lēkt aiz prieka — jo Viņa augšāmcelšanās mums paver priecīgas mūsu pašu augšāmcelšanās izredzes. Tātad mēs jau šodien dzīvojam jaunā dzīvē ar Kristu.
Jauns radījums
Mūsu pestīšanu var raksturot kā jaunu radīšanu. Ar apustuli Pāvilu mēs varam atzīt, ka vecais vīrs nomira kopā ar Kristu: «Tāpēc, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; vecais ir pagājis, redzi, ir nācis jauns."2. korintieši 5,17). Mēs kļūstam par jaunu cilvēku, kas garīgi atdzimst ar jaunu identitāti.
Tāpēc viņa krustā sišana mums ir tik svarīga. Mēs karājāmies kopā ar viņu pie krusta, pie kura kopā ar viņu nomira vecais, grēcīgais cilvēks, un tagad mums ir jauna dzīve kopā ar augšāmcelto Kristu. Ir atšķirība starp veco cilvēku un jauno cilvēku. Kristus ir Dieva attēls, un mēs esam radīti no jauna pēc viņa tēla. Dieva mīlestība pret mums ir tik liela, ka viņš sūtīja Kristu, lai atbrīvotu mūs no mūsu stūrgalvības un egoisma.
Mūsu nozīmes brīnumu atrodam jau psalmos: "Kad es redzu debesis, tavu pirkstu darbu, mēnesi un zvaigznes, ko tu esi sagatavojis: kas ir cilvēks, ka tu viņu atceries, un cilvēka bērns tu viņu pieņem? Tu esi viņu padarījis mazliet zemāku par Dievu, tu esi viņu kronējis ar godu un slavu.” (Psalms 8,4-6).
Apcerot debess ķermeņus – mēnesi un zvaigznes – un apcerot Visuma neizmērojamību un katras zvaigznes bijību iedvesošo spēku, rodas jautājums, kāpēc Dievs par mums vispār rūpējas. Ņemot vērā šo milzīgo radīšanu, šķiet grūti iedomāties, ka Viņš pievērstu mums uzmanību un interesētos par katru no mums.
Kas ir cilvēks
Mēs, cilvēki, pārstāvam paradoksu, no vienas puses, dziļi iesaistīti grēkos, no otras puses, ko vada morāla prasība pret sevi. Zinātne cilvēkus dēvē par “homo sapiens”, kas ir daļa no dzīvnieku valsts, savukārt Bībele mūs sauc par “nefešu” — terminu, ko lieto arī attiecībā uz dzīvniekiem. Mēs esam izgatavoti no putekļiem un nāvē atgriežamies šajā stāvoklī.
Taču saskaņā ar Bībeles uzskatu mēs esam daudz vairāk nekā tikai dzīvnieki: “Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla, pēc Dieva tēla viņš to radīja; un radīja tos vīrieti un sievieti" (1. Mose 1,27). Kā unikālam Dieva radījumam, kas radīts pēc Dieva tēla, vīriešiem un sievietēm ir vienāds garīgais potenciāls. Sociālās lomas nedrīkst mazināt cilvēka garīgo vērtību. Katrs cilvēks ir pelnījis mīlestību, godu un cieņu. 1. Mozus grāmata beidzas ar apgalvojumu, ka viss radītais bija “ļoti labs”, tieši tā, kā Dievs bija iecerējis.
Taču realitāte rāda, ka ar cilvēci kaut kas nav kārtībā. Kas notika? Bībelē ir paskaidrots, ka sākotnēji nevainojamo radīšanu sagrozīja grēkā krišana: Ādams un Ieva ēda augļus no aizliegtā koka, izraisot cilvēces sacelšanos pret savu Radītāju un izlemjot iet savu ceļu.
Pirmā viņu grēka pazīme bija izkropļota uztvere: viņi pēkšņi uzskatīja savu kailumu par nepiemērotu: "Tad viņu abu acis atvērās, un viņi redzēja, ka viņi ir kaili, un sapīja vīģes lapas un uztaisīja sev priekšautus" (1. Mose 3,7). Viņi atzina, ka ir zaudējušas savas intīmās attiecības ar Dievu. Viņi baidījās satikt Dievu un slēpās. Patiesa dzīve harmonijā un mīlestībā ar Dievu tajā brīdī beidzās - garīgi viņi bija miruši: "Tajā dienā, kad jūs ēdat no koka, jums noteikti jāmirst" (1. Mose 2,17).
Palika tikai fiziska eksistence, kas bija tālu no pilnvērtīgās dzīves, ko Dievs viņiem paredzēja. Ādams un Ieva pārstāv visu cilvēci sacelšanās pret savu Radītāju; Tāpēc grēks un nāve raksturo katru cilvēku sabiedrību.
pestīšanas plāns
Cilvēka problēma slēpjas mūsu pašu neveiksmēs un vainas apziņā, nevis Dievā. Tas piedāvāja ideālu sākumu, bet mēs, cilvēki, to zaudējām. Tomēr Dievs sniedzas pie mums un viņam ir plāns. Jēzus Kristus, Dievs kā cilvēks, pārstāv perfekto Dieva tēlu un tiek saukts par "pēdējo Ādamu". Viņš kļuva pilnībā cilvēks, demonstrēja absolūtu paklausību un paļāvību uz savu debesu Tēvu un tādējādi rāda mums piemēru: "Pirmais cilvēks Ādams kļuva par dzīvu būtni, un pēdējais Ādams kļuva par garu, kas dod dzīvību" (1. Korintiešiem 15,45).
Tāpat kā Ādams atnesa pasaulē nāvi, Jēzus pavēra ceļu uz dzīvību. Viņš ir sākums jaunai cilvēcei, jaunai radīšanai, kurā ikviens caur viņu tiks atdzīvināts. Caur Jēzu Kristu Dievs rada jauno cilvēku, pār kuru grēkam un nāvei vairs nav varas. Uzvara izcīnīta, kārdinājumam pretoties. Jēzus atjaunoja grēkā zaudēto dzīvību: “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība. Kas Man tic, tas dzīvos, kaut arī mirs.” (Jāņa 11,25).
Caur ticību Jēzum Kristum Pāvils kļuva par jaunu radību. Šīs garīgās pārmaiņas ietekmē viņa attieksmi un uzvedību: “Es esmu krustā sists līdz ar Kristu. Es dzīvoju, bet tagad ne es, bet Kristus dzīvo manī. Jo to, ko es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani mīlēja un atdeva sevi par mani." (Galatiešiem) 2,19-20).
Ja esam Kristū, tad arī augšāmcelšanās laikā nesīsim Dieva tēlu. Mūsu prāts vēl nevar pilnībā aptvert, kā tas izskatīsies. Mēs arī nezinām, kā tieši izskatās "garīgais ķermenis"; bet mēs zinām, ka tas būs brīnišķīgi. Mūsu žēlīgais un mīlošais Dievs mūs svētīs ar milzīgu prieku, un mēs Viņu slavēsim mūžīgi!
Ticība Jēzum Kristum un viņa darbs mūsu dzīvē palīdz mums pārvarēt mūsu nepilnības un pārveidot sevi par tādu būtni, kādu Dievs vēlas mūsos redzēt: “Bet mēs visi ar atsegtu seju atspoguļojam Tā Kunga godību, un mēs tiek pārveidoti pēc Viņa tēla no vienas godības citā Tā Kunga, kas ir Gars."2. korintieši 3,18).
Lai gan mēs vēl neredzam Dieva tēlu visā tā krāšņumā, mēs esam pārliecināti, ka mēs to kādreiz redzēsim: "Kā mēs esam nēsājuši zemes tēlu, tā mēs nesīsim arī debesu tēlu" (1. Korintiešiem 15,49).
Mūsu augšāmceltās miesas būs līdzīgas Jēzus Kristus miesām: krāšņas, spēcīgas, garīgas, debesu, neiznīcīgas un nemirstīgas. Jānis saka: “Mīļie, mēs jau esam Dieva bērni; bet vēl nav kļuvis skaidrs, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka tad, kad tas tiks atklāts, mēs būsim tam līdzīgi; jo mēs viņu redzēsim tādu, kāds viņš ir."1. Johannes 3,2).
Ko tu redzi, kad satiec kādu? Vai jūs redzat Dieva tēlu, iespējamo diženumu, Kristus tēla dizainu? Vai jūs redzat Dieva skaisto plānu, kas darbojas, sniedzot žēlastību grēciniekiem? Vai jūs priecājaties, ka viņš izpērk cilvēci, kas bija nomaldījusies? Vai jūs priecājaties, ka viņš atpērk cilvēci, kas ir nomaldījusies? Dieva plāns ir daudz brīnišķīgāks par zvaigznēm un daudz brīnišķīgāks par visu Visumu. Priecāsimies pavasara svētkos par mūsu Kungu un Pestītāju Jēzu Kristu. Paldies viņam par upuri jūsu labā, kas ir pietiekams visai pasaulei. Jēzū tev ir jauna dzīve!
autors Džozefs Tkačs
Vairāk rakstu par Jēzus Kristus augšāmcelšanos: