Esiet svētība citiem

Bībelē ir skaidri runāts par svētību vairāk nekā 400 vietās. Turklāt ir vēl daudz citu, kas netieši ar viņu nodarbojas. Nav brīnums, ka kristiešiem patīk lietot šo terminu savā dzīvē kopā ar Dievu. Lūgšanā mēs lūdzam Dievu svētīt savus bērnus, mazbērnus, laulātos, vecākus, radus, draugus, kolēģus un daudzus citus cilvēkus. Uz mūsu apsveikuma kartītēm mēs uzrakstam “Dievs tevi svētī” un lietojam tādas frāzes kā “Habakuka svētīta diena”. Nav labāka vārda, lai aprakstītu Dieva labestību pret mums, un, cerams, mēs katru dienu pateicamies viņam par viņa svētībām. Es domāju, ka tikpat svarīgi ir būt par svētību citiem.

Kad Dievs lūdza Ābrahāmu atstāt savu dzimteni, viņš viņam teica, ko viņš plāno: "Es gribu jūs padarīt par lielu tautu, es gribu jūs svētīt un dot jums lielisku vārdu, un jūs būsiet par svētību" (1. Mozus 12,1-2). Jaunās dzīves Bībeles izdevumā teikts: "Es gribu jūs darīt par svētību citiem." Mani ļoti uztrauc šī Bībeles vieta, un es bieži sev jautāju: "Vai es esmu svētība citiem?"

Mēs zinām, ka dot ir svētīgāk nekā saņemt (Apustuļu darbi 20,35). Mēs arī zinām, ka varam dalīties savās svētībās ar citiem. Es uzskatu, ka, ja runa ir par svētību citiem, tajā ir vairāk. Svētība ievērojami veicina laimi un labklājību vai ir dāvana no debesīm. Vai cilvēki jūtas labāk vai pat svētīti mūsu klātbūtnē? Vai arī jūs labprātāk būtu kopā ar kādu citu, kurš dzīvē ir daudz pārliecinātāks?

Kā kristiešiem mums ir jābūt pasaules gaismai (Mateja ev 5,14-16). Mūsu uzdevums nav atrisināt pasaules problēmas, bet gan spīdēt kā gaisma tumsā. Vai zinājāt, ka gaisma ceļo ātrāk nekā skaņa? Vai mūsu klātbūtne izgaismo to pasauli, ko mēs satiekam? Vai tādējādi mēs esam svētība citiem?

Tas, ka esam par svētību citiem, nav atkarīgs no tā, vai mūsu dzīve iet labi. Kad Pāvils un Sīla atradās cietumā, viņi nolēma nenolādēt savu situāciju. Viņi turpināja slavēt Dievu. Viņu piemērs bija svētība pārējiem ieslodzītajiem un cietuma apsargiem6,25-31). Dažkārt grūtos laikos mūsu rīcība var nākt par labu citiem, un mēs par tām pat neuzzināsim. Ja mēs esam uzticīgi Dievam, Viņš caur mums var paveikt brīnumainas lietas, mums pat to neapzinoties.

Kas var zināt, ar cik daudziem cilvēkiem viņš saskarsies? Mēdz teikt, ka viens cilvēks dzīves laikā var skart līdz pat 10.000 cilvēku. Vai nebūtu brīnišķīgi, ja mēs varētu būt svētība katram no šiem cilvēkiem neatkarīgi no tā, cik mazs? Tas ir iespējams. Mums tikai jājautā: "Kungs, lūdzu, liec mani par svētību citiem!"

Ierosinājums beigās. Pasaule būtu labāka vieta, ja mēs īstenotu Džona Veslija dzīves likumu:

"Dariet tik daudz laba, cik varat
ar visiem jūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem
visos iespējamos veidos
kur un kur vien iespējams
pret visiem cilvēkiem un
cik ilgi vien iespējams. »
(Džons Veslijs)

autore Barbara Dahlgren