Audio
Ar Jēzu priekā un bēdās
Vai jūs piekrītat, ka mediji ir sasnieguši jaunu aizskaršanas līmeni? Televīzijas realitātes šovi, komēdiju seriāli, ziņu programmas (tīmeklis, TV un radio), sociālie mediji un politiskās debates — šķiet, ka tās visas kļūst arvien nepatīkamākas. Pēc tam ir negodīgie sludinātāji, kas sludina labklājības evaņģēliju ar tā viltus solījumiem par veselību un bagātību. Kad es sarunā pajautāju vienam no šī viltus vēstījuma sekotājiem, kāpēc šīs kustības "saki-un-dabūsi-lūgšanas" neizbeidza daudzās krīzes šajā pasaulē (IS, Ebola, ekonomiskā krīzes utt.) Saņēmu tikai atbildi, ka es viņus kaitināšu ar šo jautājumu. Tiesa, reizēm varu būt mazliet kaitinoša, bet jautājums bija domāts nopietni.
Labās ziņas ir Jēzus, nevis bagātība
Vienu reizi es kļūstu ļoti nokaitināts, kad esmu slims (vismaz tā apgalvo mana sieva Tammija). Par laimi (mums abiem) es neslimoju bieži. Bez šaubām, viens no iemesliem ir tas, ka Tammija lūdz par manu veselību. Lūgšanai ir pozitīva ietekme, bet Labklājības evaņģēlijs nepatiesi sola, ka, ja ticība ir pietiekami stipra, cilvēks nekad nesaslims. Tas arī apgalvo, ka, ja cilvēks ir slims (vai viņam ir kaut kas), tas ir tāpēc, ka viņš netic pietiekami daudz. Šādas pārdomas un mācības ir Jēzus Kristus ticības un patiesā evaņģēlija sagrozīšana. Draugs man pastāstīja par traģēdiju, kas notika, kad viņš bija ļoti mazs. Autoavārijā viņš zaudēja divas māsas. Iedomājieties, kā jutās viņa tēvs, kad šīs viltus doktrīnas piekritējs viņam teica, ka viņa divas meitenes nomira, jo viņš neticēja pietiekami daudz! Šāda ļauna un nepareiza domāšana ignorē Jēzus Kristus un viņa žēlastības realitāti. Jēzus ir evaņģēlijs – viņš ir patiesība, kas dara mūs brīvus. Turpretim Labklājības evaņģēlijam ir biznesa attiecības ar Dievu un tiek apgalvots, ka mūsu uzvedība ietekmē to, kā Dievs mūs svētī. Tas arī veicina melus, ka zemes dzīves mērķis ir izvairīties no ciešanām un ka Dieva mērķis ir maksimāli palielināt mūsu prieku.
Ar Jēzu ciešanās
Visā Jaunajā Derībā Dievs aicina savus ļaudis dalīties priekā un ciešanās ar Jēzu. Ciešanas, par kurām mēs šeit runājam, nav ciešanas, kas rodas muļķīgu kļūdu vai nepareizu lēmumu rezultātā, vai tāpēc, ka mēs esam kļuvuši par apstākļu upuriem vai mums trūkst ticības. Sirds jautājums ir tās ciešanas, kuras Jēzus piedzīvoja un kuras mums vajadzētu paciest šajā kritušajā pasaulē. Jā, Jēzus cieta fiziski, kā liecina evaņģēliji, bet ciešanas, kuras viņš cieta labprātīgi, bija viņa līdzjūtības mīlestības pret cilvēkiem rezultāts. Bībele to daudzviet apliecina:
- “Bet, ļaužu ļaužu ieraugot, viņš iekšēji satricinājās pār tiem, jo tie bija noguruši un noguruši kā avis bez gana.” (Mateja evaņģēlijs) 9,36 Eberfeldes Bībele)
- “Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nogalini praviešus un nomētā ar akmeņiem tos, kas pie tevis sūtīti! Cik bieži es esmu gribējis sapulcināt tavus bērnus, kā vista savāc savus cāļus zem spārniem; un tu to negribēji!” (Mateja 23,37)
- “Nāciet pie Manis visi, kas strādājat un esat noslogoti; Es gribu tevi atsvaidzināt. Ņemiet uz sevi manu jūgu un mācieties no manis; jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tā jūs atradīsiet atpūtu savām dvēselēm. Jo mans jūgs ir viegls un mana nasta viegla.” (Mateja evaņģēlijs 11,28-30)
- "Un, tuvojoties, viņš ieraudzīja pilsētu un raudāja par to, sacīdams: "Ja vien jūs tajā laikā zinātu, kas nodrošina mieru! Bet tagad tas ir apslēpts tavām acīm” (Lūkas 19,41-42)
- “Un Jēzus acis pārplūda” (Jāņa 11,35)
Dalīšanās šajā Jēzus līdzjūtīgajā mīlestībā pret cilvēkiem bieži izraisa sāpes un ciešanas, un dažreiz šīs ciešanas var būt ļoti dziļas. Izvairīšanās no šādām ciešanām nozīmē izvairīšanos mīlēt citus ar Kristus mīlestību. Šāds mērķis padarītu mūs par egoistiskiem prieka meklētājiem, un tieši uz to sekulārā sabiedrība mudina: lutiniet sevi — jūs to esat pelnījuši! Labklājības evaņģēlijs šai sliktajai idejai pievieno praksi, kas tiek nepareizi apzīmēta kā ticība un kuras mērķis ir mudināt Dievu piepildīt mūsu hedonistiskās vēlmes. Šī traģiskā, maldīgā mācība, ka mēs varam izvairīties no ciešanām, bargi tās pārmetot Jēzus vārdā, ir pretrunā tam, ko vēstules Ebrejiem rakstnieks rakstīja par ticības varoņiem (Ebrejiem 11,37-38): Šie vīrieši un sievietes “tika nomētāti ar akmeņiem, sazāģēti divās daļās, nogalināti ar zobenu; viņi staigāja aitādās un kazādās; viņi izturēja trūkumu, ciešanas, sliktu izturēšanos.” Vēstulē Ebrejiem nav rakstīts, ka viņiem trūka ticības, bet gan tas, ka viņi bija dziļas ticības cilvēki — cilvēki, kas nevērtēja pasauli. Neskatoties uz lielām ciešanām, viņi palika uzticīgi, uzticīgi Dieva un Viņa uzticības liecinieki vārdos un darbos.
Sekojiet Jēzus pēdām
Jēzus naktī pirms savām lielākajām ciešanām (kuras pagarināja spīdzināšana un tai sekojošā krustā sišana) sacīja saviem mācekļiem: "Es jums devu piemēru, lai jūs darītu tā, kā Es jums esmu darījis" (Jāņa 1.3,15). Uztvēris Jēzu vārdu, viens no viņa mācekļiem, Pēteris, vēlāk rakstīja: "Jo tam jūs esat aicināti, jo arī Kristus ir cietis par jums un atstājis jums priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdās."1. Peter 2,21). Ko patiesībā nozīmē sekot Jēzus pēdās? Šeit mums jābūt uzmanīgiem, jo, no vienas puses, Pētera brīdinājums bieži ir pārāk šaurs un bieži izslēdz sekošanu Jēzum viņa ciešanās (kuras Pēteris, no otras puses, skaidri piemin). No otras puses, pamudinājums ir pārāk plašs. Mēs neesam aicināti atdarināt katru Jēzus dzīves aspektu. Tā kā mēs neesam pirmā gadsimta Palestīnas ebreji (kā Jēzus), mums arī nav jāvalkā sandales, garas drēbes un filaktērijas, lai sekotu Jēzum. Mēs arī saprotam (kā liecina Pētera aizrādījuma konteksts), ka Jēzus kā Dieva Dēls bija, ir un paliek unikāls. Vējš, viļņi, dēmoni, slimības, maize un zivis sekoja viņa vārdiem, kad viņš veica neticamus brīnumus, kas apstiprināja viņa identitāti kā apsolītā Mesija. Pat ja mēs esam viņa sekotāji, mums šīs spējas automātiski nepiemīt Jā, Pēteris aicina mūs visus sekot Jēzum arī ciešanās. In 1. Peter2,18-25 Viņš paskaidroja grupai kristiešu, kas bija vergi, kā viņiem kā Jēzus sekotājiem būtu jāatbild uz netaisnīgo izturēšanos, ko viņi saņēma. Viņš citē tekstu no Jesajas 53. nodaļas (skat. arī 1. Peter 2,22;24; 25). Tas, ka Jēzu Dieva mīlestība sūtīja atpirkt pasauli, nozīmē, ka Jēzus cieta netaisnīgi. Viņš bija nevainīgs un tāds arī palika, reaģējot uz savu netaisnīgo izturēšanos. Viņš neatlaidās ar draudiem vai vardarbību. Kā saka Jesaja: "kura mutē nav atrasta viltība".
Cieš tāpēc, ka mīli citus
Jēzus daudz cieta, bet viņš necieta no pārliecības trūkuma vai nepareizas ticības. Tieši otrādi: viņš nāca uz zemes no mīlestības - Dieva Dēls kļuva par cilvēku. Ticēdams Dievam un mīlestībā uz tiem, kuru glābšanai viņš nāca uz zemes, Jēzus cieta nepamatotas ciešanas un atteicās no ciešanām pat tiem, kas viņu ļaunprātīgi izmantoja - viņa mīlestība un ticība bija tik nevainojami. Ja mēs sekojam Jēzum ciešanās tāpēc, ka mēs mīlam citus cilvēkus, mēs varam būt mierināti, ka šī ir mūsu sekošanas būtiska sastāvdaļa. Ievērojiet šādus divus pantus:
- “Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un Viņš izglābj nožēlas pilnus garā” (3. psalms)4,19)
- "Un visiem, kas grib dzīvot dievbijīgi Kristū Jēzū, ir jācieš vajāšanas."2. Timotejs 3,12) Kad mēs redzam citus ciešam ar empātiju, mēs esam piepildīti ar labdarību pret viņiem.
Kad mūsu mīlestība un Dieva žēlastība tiek noraidīta, mēs esam skumji. Pat ja šāda mīlestība ir vērtīga tāpēc, ka tā izjauc mūsu ciešanas, mēs neizbēgam no tās un nepārstājam mīlēt citus, kā Dievs viņus mīl. Ciest mīlestībā ir būt uzticīgam Kristus lieciniekam. Tāpēc mēs sekojam viņa piemēram un sekojam viņa pēdās.
Ar Jēzu priekā
Ja mēs staigājam ar Jēzu, mēs tiksimies ar visiem cilvēkiem ar līdzjūtīgu mīlestību, tas ir, lai dalītos viņa ciešanās. No otras puses - un tas ir tā paradokss - bieži ir tā, ka mēs dalāmies viņa priekā - viņa priekā, ka viņā ir izpirkta visa cilvēce, ka viņai ir piedots un ka viņš viņu ir pieņēmis mainīgajā mīlestībā un dzīvē , Tāpēc tas nozīmē, ka, ja mēs aktīvi sekojam viņam, mēs dalāmies priekā un bēdās vienlīdzīgi ar viņu. Tāda ir gara un Bībeles vadītas dzīves būtība. Mums nevajadzētu iekrist viltus evaņģēlijā, kas sola tikai prieku un bez ciešanām. Dalība abos ir daļa no mūsu misijas un būtiska mūsu intīmajai sadraudzībai ar mūsu līdzjūtīgo Kungu un Pestītāju.
autors Džozefs Tkačs
