Vai Dievs dzīvo uz zemes?

Divas labi zināmas senas evaņģēlija dziesmas vēsta: “Mani gaida neapdzīvots dzīvoklis” un “Mans īpašums tepat aiz kalna”. Šie dziesmu teksti ir balstīti uz Jēzus vārdiem: «Manā Tēva namā ir daudz savrupmāju. Ja tā nebūtu, vai es tev būtu teicis: "Es eju, lai sagatavotu jums vietu?" (Jāņa 14,2).

Šie panti bieži tiek citēti bērēs, jo tie sola, ka Jēzus debesīs sagatavos Dieva ļaudīm atalgojumu, kas gaida cilvēkus pēc nāves. Bet vai to Jēzus gribēja pateikt? Būtu nepareizi, ja mēs mēģinātu katru viņa teikto vārdu tieši saistīt ar mūsu dzīvi, nedomājot, ko viņš tobrīd gribēja pateikt adresātiem. Naktī pirms savas nāves Jēzus kopā ar saviem mācekļiem sēdēja tā dēvētajā Pēdējā vakarēdiena istabā. Mācekļi bija šokēti par redzēto un dzirdēto. Jēzus nomazgāja viņiem kājas un paziņoja, ka viņu vidū ir nodevējs. Viņš paziņoja, ka Pēteris viņu nodos ne tikai vienu, bet trīs reizes. Vai varat iedomāties, kā apustuļiem veicās? Viņš runāja par ciešanām, nodevību un nāvi. Viņi domāja un vēlējās, lai viņš būtu jaunas valstības priekštecis un lai viņi valdītu kopā ar viņu! Apjukums, izmisums, sašķeltas cerības, bailes un emocijas, kas arī mums ir pārāk pazīstamas. Un Jēzus tam visam iebilda: «Nebīstieties no savām sirdīm! Tici Dievam un tici man!" (Jāņa 14,1). Jēzus gribēja garīgi audzināt savus mācekļus, ņemot vērā gaidāmo šausmu scenāriju.

Ko Jēzus gribēja teikt saviem mācekļiem, sacīdams: "Mana Tēva namā ir daudz savrupmāju"? Apzīmējums mana tēva mājā attiecas uz templi Jeruzālemē: “Kāpēc tu mani meklēji? Vai jūs nezinājāt, ka man ir jānodarbojas ar sava Tēva darbu?" (Lūks 2,49). Templis bija aizstājis tabernakuli — pārnēsājamo telti, ko izraēlieši izmantoja Dieva pielūgšanai. Tabernakula iekšpusē (no latīņu tabernaculum = telts vai būda) atradās telpa, kuru atdala biezs priekškars, ko sauca par svēto vietu. Šī bija Dieva mājvieta (telts ebreju valodā nozīmē "mishkan" = mājvieta vai mājvieta) viņa tautas vidū. Reizi gadā bija paredzēts tikai augstajam priesterim ienākt šajā telpā, lai apzinātos Dieva klātbūtni. Vārds mājoklis jeb dzīvojamā telpa apzīmē vietu, kur cilvēks dzīvo, taču tā nebija noteikta dzīvesvieta, bet gan pieturas vieta ceļojumā, kas ilgtermiņā ir novedis uz citu vietu. Tas nozīmētu ko citu, nevis būt kopā ar Dievu debesīs pēc nāves; jo debesis bieži tiek uzskatītas par cilvēka pēdējo un pēdējo mājvietu.

Jēzus runāja par apmešanās vietas sagatavošanu saviem mācekļiem. Kur viņam jāiet? Viņa ceļš veda nevis tieši uz debesīm, lai tur celtu mājokļus, bet gan no augšistabas līdz krustam. Ar savu nāvi un augšāmcelšanos viņam bija jāsagatavo vieta sava tēva mājā. Tas bija kā teikt, ka viss tiek kontrolēts. Tas, kas notiks, var šķist šausmīgi, taču tas viss ir daļa no pestīšanas plāna. Tad viņš apsolīja, ka atgriezīsies. Šķiet, ka šajā kontekstā viņš nenorāda uz savu otro atnākšanu, lai gan mēs ar nepacietību gaidām Kristus godības parādīšanos pēdējā dienā. Mēs zinām, ka Jēzus ceļš bija vest viņu pie krusta un ka viņš atgriezīsies pēc trim dienām, augšāmcēlies no miroņiem. Viņš atkal atgriezās Svētā Gara veidā Vasarsvētku dienā.

Jēzus teica: "Kad es iešu jums vietu sagatavot, Es nākšu atkal un ņemšu jūs līdzi, lai arī jūs būtu tur, kur es esmu." (Jāņa 1.4,3). Uz mirkli pakavēsimies pie šeit lietotajiem vārdiem "paņem līdzi". Tie ir jāsaprot tādā pašā nozīmē kā vārdi, kas stāsta, ka Dēls (Vārds) bija ar Dievu: “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tāpat sākumā bija ar Dievu” (Jāņa 1,1-2).

Šo vārdu izvēle raksturo attiecības starp tēvu un dēlu un norāda uz viņu intīmajām attiecībām vienam ar otru. Tas ir par intīmām un dziļām attiecībām aci pret aci. Bet kāds tam sakars ar tevi un mani šodien? Pirms atbildu uz šo jautājumu, ļaujiet man īsi pārskatīt templi.

Kad Jēzus nomira, tempļa priekškars pārplīsa divās daļās. Šī plaisa simbolizē jaunu pieeju Dieva klātbūtnei, kas ar to pavērās. Templis vairs nebija Dieva mājvieta uz šīs zemes. Pilnīgi jaunas attiecības ar Dievu tagad bija atvērtas ikvienam cilvēkam. Esam lasījuši: Manā tēva mājā ir daudz savrupmāju. Vissvētākajā vietā bija vieta tikai vienam cilvēkam, reizi gadā Augstā priestera Salīdzināšanas dienā. Tagad ir notikušas radikālas pārmaiņas. Dievs patiešām bija ielicis vietu visiem cilvēkiem sevī, savā mājā! Tas bija iespējams, jo Dēls kļuva miesa un atpestīja mūs no grēka postošā spēka un no nāves. Viņš atgriezās pie Tēva un pievilka visu cilvēci pie sevis Dieva klātbūtnē: «Un es, kad būšu pacelts no zemes, es visus vilkšu pie sevis. Bet viņš to teica, lai norādītu, kādā nāvē viņš mirs.” (Jāņa 12,32-33).

Tajā pašā vakarā Jēzus sacīja: «Kas mani mīl, tas manu vārdu turēs; un mans tēvs viņu mīlēs, un mēs nāksim pie viņa un iesim pie Viņa” (Jāņa 14,23). Vai redzat, ko tas nozīmē? Šajā pantā mēs atkal lasām par savrupmājām. Kādas idejas jums asociējas ar labu māju? Varbūt: miers, atpūta, prieks, aizsardzība, mācīšana, piedošana, nodrošinājums, beznosacījumu mīlestība, pieņemšana un cerība, lai nosauktu tikai dažus. Jēzus nenāca uz zemes vienkārši, lai mūs izpirktu. Bet viņš arī ieradās, lai dalītos ar mums visās šajās idejās par labu māju un ļautu mums piedzīvot dzīvi, ko viņš dzīvoja kopā ar savu tēvu kopā ar Svēto Garu. Šīs neticamās, unikālās un intīmās attiecības, kas vienoja Jēzu tikai ar savu Tēvu, tagad ir atvērtas arī mums: "Es ņemšu jūs pie sevis, lai arī jūs būtu tur, kur es esmu" (Jāņa 1.4,3). kur ir Jēzus Jēzus ir Tēva klēpī visciešākajā sadraudzībā: «Dievu neviens nekad nav redzējis; vienpiedzimušais, kas ir Dievs un ir Tēva klēpī, to ir pasludinājis” (Jāņa 1,18).

Ir pat teikts: "Atpūsties kādam klēpī nozīmē gulēt viņa rokās, būt viņa lolotam kā viņa visdziļākās pieķeršanās un pieķeršanās objektam vai, kā saka, būt viņa klēpī." Tur dzīvo Jēzus. Kur mēs tagad esam? Mēs esam daļa no Jēzus Debesu valstības: “Bet Dievs, kas ir bagāts ar žēlastību, savā lielajā mīlestībā, ar kādu Viņš mūs mīlējis, darīja mūs dzīvus ar Kristu arī tad, kad bijām miruši grēkos – jūs esat žēlastībā izglābti. ; un Viņš mūs līdz ar sevi uzmodinājis un kopā ar Viņu iecēlis debesīs Kristū Jēzū” (Efeziešiem 2,4-6).

Vai šobrīd esat grūtā, atturošā vai mokošā situācijā? Esiet drošs: Jēzus mierinājuma vārdi ir adresēti jums. Tāpat kā viņš reiz gribēja stiprināt, iedrošināt un nostiprināt savus mācekļus, viņš to pašu dara ar jums ar tiem pašiem vārdiem: «Nebaidies no savas sirds! Tici Dievam un tici man!" (Jāņa 14,1). Neļaujiet savām bažām jūs nomākt, paļaujieties uz Jēzu un apdomājiet, ko Viņš saka — un to, ko Viņš atstāj nepateiktu! Viņš vienkārši nesaka, ka viņiem jābūt drosmīgiem, un viss izrādīsies pareizi. Viņš negarantē jums četrus soļus uz laimi un labklājību. Viņš neapsola, ka Viņš dos jums māju debesīs, ko jūs nevarēsiet ieņemt tikai pēc nāves, padarot to visu jūsu ciešanu vērtu. Drīzāk viņš skaidri norāda, ka nomira pie krusta, lai uzņemtos visus mūsu grēkus, pienaglojot tos ar sevi pie krusta, lai tiktu izdzēsts viss, kas mūs var šķirt no Dieva un dzīvības viņa namā. Apustulis Pāvils to skaidro šādi: ”Kad mēs vēl bijām viņa ienaidnieki, mēs tikām samierināti ar Dievu Viņa Dēla nāves dēļ. Tad nevar būt citādi, kā arī mēs tagad atradīsim pestīšanu caur Kristu — tagad, kad esam samierināti un Kristus ir augšāmcēlies un dzīvo." (Romiešiem) 5,10 NGÜ).

Jūs tiekat ievilkti Dieva trīsvienīgajā dzīvē caur ticību mīlestībā, lai jūs varētu būt ciešā kopībā ar Tēvu, Dēlu un Svēto Garu – Dieva dzīvē – aci pret aci. Tev piepildīsies Dāvida sirds vēlme: “Laba un žēlastība man sekos, kamēr es dzīvošu, un es dzīvošu Tā Kunga namā mūžīgi” (2. psalms)3,6).

Dievs vēlas, lai jūs būtu daļa no viņa un visa, ko viņš šobrīd pārstāv. Viņš radīja tevi, lai dzīvotu Viņa mājā tagad un mūžīgi.

autors Gordons Grīns