Vai Dievs mūs joprojām mīl?

Lielākā daļa no mums daudzus gadus ir lasījuši Bībeli. Ir labi lasīt pazīstamos pantus un ietīties tajos tā, it kā tie būtu silta sega. Var gadīties, ka mūsu pārzināšana liek mums aizmirst svarīgas detaļas. Ja mēs tos lasām ar labām acīm un no jauna viedokļa, Svētais Gars var palīdzēt mums redzēt vairāk un, iespējams, atgādināt par lietām, kuras esam aizmirsuši.

Vēlreiz lasot Apustuļu darbus, es uzgāju fragmentu, kuru jūs, iespējams, izlasījāt, nepievēršot īpašu uzmanību: "Un viņš izturēja tos četrdesmit gadus tuksnesī" (Apustuļu darbi 1. Kor.3,18 1984). Es atcerējos šo fragmentu un dzirdēju sakām, ka Dievam ir jāpacieš vaimanājošie un vaimanājošie izraēlieši, it kā tie būtu Viņam bijuši liela nasta.

Bet tad es izlasīju atsauci: «Un tu arī redzēji, kā Tas Kungs, tavs Dievs, tev palīdzēja ceļā cauri tuksnesim. Līdz šim viņš tevi ir nēsājis kā tēvs savu bērnu." (5. Mose 1,31 Ceru uz visiem).

Jaunajā Lutera Bībeles tulkojumā 2017. gadā tagad teikts: "Un četrdesmit gadus viņš nesa viņu tuksnesī" (Ap. d. 1.3,18) vai kā skaidro MacDonald Commentary: "Rūpes par kāda vajadzībām". Nav šaubu, ka Dievs to darīja izraēliešu labā, neskatoties uz visu viņu kurnēšanu.

Man ir uzaususi gaisma. Protams, viņš bija par viņiem parūpējies; viņiem bija pārtika, ūdens un apavi, kas nebija nolietojušies. Lai gan es zināju, ka Dievs viņu nenomirs badā, es nekad nesapratu, cik tuvu un dziļi viņš ir viņas dzīvei. Bija tik iedrošinoši lasīt, ka Dievs nesa savu tautu tāpat kā tēvs nes savu dēlu.

Dažreiz mēs jūtam, ka Dievam ir grūti mūs izturēt vai ka viņš ir noguris no mūsu un mūsu pastāvīgo problēmu risināšanas. Šķiet, ka mūsu lūgšanas atkal un atkal ir vienas un tās pašas, un mēs arvien tiekam pieķerti pazīstamiem grēkiem. Pat ja mēs dažreiz graužamies un rīkojamies kā nepateicīgi izraēlieši, Dievs par mums rūpējas, lai arī cik daudz mēs sūdzētos; no otras puses, es esmu pārliecināts, ka viņš gribētu, lai mēs viņam pateiktos, nevis sūdzētos.

Kristieši pilna laika kalpošanā, bet arī visi kristieši, kas kaut kādā veidā kalpo un atbalsta cilvēkus, var nogurt un izdegt. Šajā situācijā savus brāļus un māsas sāk uzskatīt par neciešamiem izraēliešiem, kas var izraisīt viņu "kaitinošās" problēmas. Kaut ko izturēt nozīmē paciest to, kas jums nepatīk, vai pieņemt kaut ko sliktu. Dievs mūs tādus neredz! Mēs visi esam viņa bērni un mums ir nepieciešama cieņpilna, līdzcietīga un mīloša aprūpe. Ar viņa mīlestību, kas plūst caur mums, mēs varam mīlēt savus kaimiņus, nevis vienkārši izturēt viņus. Vajadzības gadījumā mēs varēsim kādu pārnēsāt, ja ceļā viņa spēks vairs nebūs pietiekams.

Ļaujiet sev atgādināt, ka Dievs tuksnesī ne tikai rūpējās par savu tautu, bet arī tevi personīgi tur savās mīlošajās rokās. Viņš jūs turpina turpināt un nepārtrauc mīlēt un rūpēties par jums, pat ja jūs sūdzaties un aizmirstat būt pateicīgs. Dieva beznosacījumu mīlestība ieskauj jūs visu mūžu, neatkarīgi no tā, vai jūs to apzināties vai nē.

autors: Tammy Tkach