Ko Jēzus saka par Svēto Garu

Reizēm es runāju ar ticīgajiem, kuriem ir grūti saprast, kāpēc Svētais Gars, tāpat kā Tēvs un Dēls, ir Dievs - viena no trim Trīsvienības personām. Es parasti izmantoju Svēto Rakstu piemērus, lai parādītu īpašības un rīcību, kas identificē Tēvu un Dēlu kā personas un ka Svētais Gars tiek aprakstīts tāpat kā persona. Tad es nosaucu daudzos nosaukumus, kas Bībelē izmantoti, lai atsauktos uz Svēto Garu. Visbeidzot es iedziļinos Jēzus mācībā par Svēto Garu. Šajā vēstulē es pievērsīšos viņa mācībām.

Jāņa evaņģēlijā Jēzus runā par Svēto Garu trīs veidos: Svētais Gars, Patiesības Gars un Paraklētos (grieķu vārds, kas dažādās Bībeles versijās atveidots kā aizbildnis, padomdevējs, palīgs un mierinātājs). Svētie Raksti liecina, ka Jēzus neuzskatīja Svēto Garu tikai kā spēka avotu. Vārds paraklētos nozīmē “tas, kas stāv blakus”, un grieķu literatūrā to parasti dēvē par personu, kas pārstāv un aizstāv kādu kādā jautājumā. Jāņa rakstos Jēzus sevi dēvē par paraklētos un lieto to pašu terminu attiecībā uz Svēto Garu.

Vakarā pirms nāvessoda izpildes Jēzus saviem mācekļiem teica, ka viņš tos pametīs3,33), taču apsolīja neatstāt viņus par bāreņiem (Jāņa 14,18). Viņš apsolīja, ka viņa vietā viņš lūgs Tēvu, lai viņš sūta "citu Mierinātāju [Paraklētos]", lai būtu ar viņiem (Jāņa 1.4,16). Sakot "citu", Jēzus norādīja, ka ir pirmais (pats) un ka tas, kurš nāks, tāpat kā viņš pats, būs Dievišķā Trīsvienības Persona, nevis tikai spēks. Jēzus viņiem kalpoja kā Paraklēts – viņa klātbūtnē (pat spēcīgo vētru laikā) mācekļi atrada drosmi un spēku izkāpt no savām "komforta zonām", lai pievienotos viņa kalpošanai visas cilvēces labā. Jēzus atvadīšanās bija nenovēršama, un saprotams, ka viņi bija dziļi satraukti. Līdz tam brīdim Jēzus bija mācekļu paraklēts (sal 1. Johannes 2,1, kur Jēzus tiek saukts par “Aizlūgtāju” [Paraklētos]). Pēc tam (īpaši pēc Vasarsvētkiem) Svētais Gars būs viņu Aizstāvis — viņu vienmēr esošais Padomdevējs, Mierinātājs, Palīgs un Skolotājs. Tas, ko Jēzus apsolīja saviem mācekļiem un ko Tēvs sūtīja, nebija tikai Spēks, bet Persona – Trīsvienības trešā persona, kuras uzdevums ir pavadīt un vadīt mācekļus kristīgajā ceļā.

Mēs redzam personīgo Svētā Gara kalpošanu visā Bībelē: in 1. Mozus 1: viņš peld pa ūdeni; Lūkas evaņģēlijā: viņš aizēnoja Mariju. Viņš ir minēts 56 reizes četros evaņģēlijos, 57 reizes Apustuļu darbos un 112 reizes apustuļa Pāvila vēstulēs. Šajos rakstos mēs redzam Svētā Gara kā personas darbību daudzos veidos: iepriecinot, mācot, vadot, brīdinot; dāvanu izvēlē un dāvināšanā kā palīdzība bezpalīdzīgā lūgšanā; apliecinot mūs kā adoptētus bērnus, atbrīvojot mūs piesaukt Dievu kā mūsu Abba (Tēvu), kā to darīja Jēzus. Sekojiet Jēzus vadībai: bet, kad nāks Patiesības Gars, Viņš jūs vadīs visā patiesībā. Jo viņš nerunās no sevis; bet ko viņš dzirdēs, viņš runās, un kas būs nākotnē, viņš jums pasludinās. Viņš mani pagodinās; jo viņš ņems no tā, kas ir mans, un pasludinās to jums. Viss, kas ir tēvam, ir mans. Tāpēc es teicu: Viņš ņems to, kas ir mans, un pastāstīs jums (Jāņa 16,13-15).
Savienībā ar Tēvu un Dēlu Svētajam Garam ir īpašs uzdevums. Tā vietā, lai runātu no sevis, viņš norāda cilvēkus uz Jēzu, kurš pēc tam tos ved pie Tēva. Tā vietā, lai izpildītu Savu gribu, Svētais Gars pieņem Tēva gribu saskaņā ar to, ko Dēls dara zināmu. Viena, vienotā, trīsvienīgā Dieva dievišķā griba nāk no Tēva caur Vārdu (Jēzus) un tiek īstenota caur Svēto Garu. Mēs tagad varam priecāties un saņemt palīdzību no personīgās Dieva klātbūtnes Svētā Gara darbā, mūsu Parakletos. Mūsu kalpošana un mūsu pielūgsme pieder Trīsvienīgajam Dievam trīs dievišķās personās, kas ir viena būtībā, darbojas, vēlas un tiecas. Paldies par Svēto Garu un viņa darbu.

Jāzeps Tkačs

prezidents
STARPTAUTISKĀ GRACU KOMUNIKĀCIJA

Svētā Gara nosaukums Bībelē

Svētais Gars (5. psalms1,13; Efeziešiem 1,13)

Padoma un spēka gars (Jesaja 11,2)

Tiesas gars (Jesaja 4,4)

Zināšanas un Tā Kunga bijāšanas gars (Jesaja 11,2)

Žēlastības gars un lūgšana [lūgšana] (Cakarija 12,10)

Visaugstākā spēks (Lūk 1,35)

Dieva gars (1. korintieši 3,16)

Kristus Gars (Rom 8,9)

Mūžīgais Dieva Gars (ebrejiem 9,14)

Patiesības Gars (Jāņa 16,13)

Žēlastības gars (ebrejiem 10,29)

Godības gars (1. Peter 4,14)

Dzīvības gars (Rom 8,2)

Gudrības un Atklāsmes Gars (Efeziešiem 1,17)

Mierinātājs (Jāņa 14,26)

Apsolījuma gars (Apd 1,4-5)

Bērnības gars [adopcija] (romiešiem 8,15)

Svētuma Gars (romiešiem 1,4)

Ticības gars (2. korintieši 4,13)