Audio
Lūgšana: nastas vietā vienkāršība
Vēstulē ebrejiem ir teikts, ka mums ir jāatmet ikviena nasta, kas kavē mūsu progresu: “Tāpēc, tā kā mūs ieskauj tāds liecinieku mākonis, tad arī noliksim malā katru nastu un grēku, kas mūs tik viegli sagūsta. Skriesim ar neatlaidību skrējienā, kas mums vēl priekšā.” (Ebrejiem 12,1 Piemēram).
Šo Bībeles pamācību ir vieglāk pateikt, nekā īstenot. Slogi un slogi var būt dažādi un kavē mūsu progresu. Kad mēs dalāmies savās cīņās ar citiem kristiešiem, mēs bieži saņemam tādas atbildes kā: mēs par to lūgsim vai es par tevi domāšu! Šie vārdi viegli nāk no lūpām. Runāt ir viena lieta, dzīvot ar to ir cita. Esmu ievērojis, ka neviena garīgās transformācijas daļa nav viegla.
Mūsu kravas var salīdzināt ar bagāžu. Ikviens, kurš ir ceļojis, īpaši ar bērniem, zina, cik saspringta var būt bagāžas pārvadāšana caur lidostu. Ir bagāžas ratu riteņi, kas nenoturēsies uz ceļa, un somas, kas noslīd no pleca, kamēr bērni iet uz vannas istabu un pēc tam ir izsalkuši. Jūs bieži pie sevis domājat: Ja es būtu mazāk sakrājis!
Idejas par to, kā lūgt, var kļūt arī par nastu, ko mēs nēsājam līdzi kā smagas somas. Bieži tiek uzsvērts, ka jālūdz noteiktu laiku vai arī lūgšanā svarīga ir pareiza poza un vārdu izvēle. Vai arī jūs jūtaties apgrūtinātas ar šādām idejām?
Vai esat kādreiz domājuši, ka esam palaiduši garām lūgšanas patieso nozīmi? Vai tiešām Dievs sniedz sarakstu ar noteikumiem, kas mums jāievēro, lai mūsu lūgšana būtu pieņemama? Bībele sniedz mums skaidru atbildi uz to: ”Ne par ko nebaidieties, bet visā lūgšanā un lūgšanā ar pateicību lai jūsu lūgumi tiek darīti zināmi Dievam.” (Filipiešiem 4,6).
17. gadsimta ticības apliecības “Vestminsteras īsāka katehisma” pirmais jautājums ir šāds: “Kāds ir cilvēka galvenais mērķis? Atbilde uz to ir: cilvēka galvenais mērķis ir pagodināt Dievu un priecāties par viņu mūžīgi. Dāvids to izteica šādi: "Tu rādi man dzīves ceļu; prieks ir tavās acīs, un prieks ir pie tavas labās rokas mūžīgi." (1. psalms)6,11).
Viena no manām mīļākajām izklaidēm ir tējas dzeršana, it īpaši, ja varu to baudīt britu veidā – ar gardām gurķu sviestmaizēm un maziem tējas plācenīšiem. Man patīk iztēloties sēdēt ar Dievu pie tējas, runāt ar viņu par dzīvi un baudīt viņa tuvumu. Ar šādu domāšanu es varu nolikt malā smago aizspriedumu maisu par lūgšanu.
Es mācos atpūsties lūgšanā un atrast atpūtu Jēzū. Es atceros Jēzus vārdus: “Nāciet pie Manis visi, kas strādājat un esat noslogoti; Es gribu tevi atsvaidzināt. Ņemiet uz sevi manu jūgu un mācieties no manis; jo es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs; tad jūs atradīsit atpūtu savām dvēselēm. Jo mans jūgs ir viegls un mana nasta viegla” (Mateja evaņģēlijs 11,28-29).
Nepadari lūgšanu par nastu. Patiesībā tas ir vienkāršs lēmums pavadīt laiku kopā ar to, kuru mīli: Jēzu Kristu. Nes savu bagāžu, savas nastas un nastas pie Jēzus un atceries tos neņemt līdzi, kad būsi pabeidzis sarunu. Starp citu, Jēzus vienmēr ir gatavs ar tevi runāt.
autors: Tammy Tkach
Vairāk rakstu par lūgšanu: