Mūsu patiesā identitāte

Mūsdienās nereti ir tā, ka, lai būtu jēgpilns un nozīmīgs citiem un sev, pašam ir jāizceļ vārds. Šķiet, ka cilvēki negausīgi meklē identitāti un nozīmi. Bet Jēzus jau teica: “Kas atrod savu dzīvību, tas to zaudēs; un kas savu dzīvību pazaudēs manis dēļ, tas to atradīs” (Mateja 10:39). Mēs kā draudze esam mācījušies no šīs patiesības. Kopš 2009. gada mēs sevi saucam par Grace Communion International un šis vārds norāda uz mūsu patieso identitāti, kas balstās Jēzū, nevis mūsos. Apskatīsim šo nosaukumu tuvāk un uzzināsim, ko tas slēpj.

Grace

Žēlastība ir pirmais vārds mūsu vārdā, jo tas vislabāk raksturo mūsu individuālo un kolektīvo ceļojumu pie Dieva Jēzū Kristū caur Svēto Garu. „Mēs drīzāk ticam, ka no Kunga Jēzus Kristus žēlastības mēs tiksim izglābti, tāpat kā viņi” (Apustuļu darbi 15:11). Mēs esam “tiek attaisnoti bez nopelniem Viņa žēlastībā caur pestīšanu, kas ir Kristū Jēzū” (Romiešiem 3:24). Tikai ar žēlastību Dievs (caur Kristu) ļauj mums piedalīties viņa taisnībā. Bībele mums pastāvīgi māca, ka ticības vēsts ir vēsts par Dieva žēlastību (skat. Apustuļu darbi 14:3; 20:24; 20:32).

Dieva attiecību ar cilvēkiem pamatā vienmēr ir bijusi žēlastība un patiesība. Kamēr bauslība bija šo vērtību izpausme, pati Dieva žēlastība to pilnībā izpaudusi caur Jēzu Kristu. Ar Dieva žēlastību mūs izglābj tikai Jēzus Kristus, nevis bauslības ievērošana. Likums, ar kuru visi tiek nosodīti, nav Dieva pēdējais vārds mums. Viņa pēdējais vārds mums ir Jēzus. Tā ir pilnīga un personīga Dieva žēlastības un patiesības atklāsme, ko Viņš cilvēcei brīvi devis.
Mūsu pārliecība saskaņā ar likumu ir pamatota un taisnīga. Mēs no sevis neiegūstam likumīgu rīcību, jo Dievs nav savu likumu un likumību ieslodzītais. Dievs mūsos darbojas dievišķā brīvībā saskaņā ar viņa gribu.

Viņa gribu nosaka žēlastība un pestīšana. Apustulis Pāvils raksta: ”Es neatmetu Dieva žēlastību; jo, ja taisnība ir pēc bauslības, Kristus ir miris veltīgi” (Galatiešiem 2:21). Pāvils Dieva žēlastību raksturo kā vienīgo alternatīvu, ko viņš nevēlas izmest. Žēlastība nav lieta, par kuru būtu jāsver, jāmēra un jākaulējas. Žēlastība ir Dieva dzīvā labestība, caur kuru Viņš meklē un pārveido cilvēka sirdi un prātu.

Savā vēstulē Romas draudzei Pāvils raksta, ka vienīgais, ko mēs cenšamies sasniegt ar savām pūlēm, ir grēka alga, kas ir pati nāve.Tā ir sliktā ziņa. Bet ir arī kāds īpaši labs, jo “Dieva dāvana ir mūžīgā dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā” (Romiešiem 6:24). Jēzus ir Dieva žēlastība. Viņš ir Dieva pestīšana, ko par brīvu dāvā visiem cilvēkiem.

Komūnija

Draudzība ir otrais vārds mūsu vārdā, jo mums ir patiesas attiecības ar Tēvu caur Dēlu sadraudzībā ar Svēto Garu. Kristū mums ir reāla sadraudzība ar Dievu un vienam ar otru. Džeimss Torrance to pateica šādi: "Trīsvienīgais Dievs veido sadraudzību tādā veidā, ka mēs esam īsti cilvēki tikai tad, ja esam atraduši savu identitāti sadraudzībā ar viņu un citiem cilvēkiem." 

Tēvs, Dēls un Svētais Gars ir pilnīgā sadraudzībā, un Jēzus lūdza, lai viņa mācekļi dalītos šajās attiecībās un lai viņi tās atspoguļotu pasaulē (Jāņa 14:20; 17:23). Apustulis Jānis raksturo šo kopienu kā dziļi iesakņojušos mīlestībā. Jānis šo dziļo mīlestību raksturo kā mūžīgu kopību ar Tēvu, Dēlu un Svēto Garu. Patiesas attiecības nozīmē dzīvot kopībā ar Kristu Tēva mīlestībā caur Svēto Garu (1. Jāņa 4:8).

Mēdz teikt, ka būt kristietim ir personiskas attiecības ar Jēzu. Bībele izmanto vairākas analoģijas, lai aprakstītu šīs attiecības. Viens runā par saimnieka attiecībām ar savu vergu. No tā izriet, ka mums ir jāgodina mūsu Kungs Jēzus Kristus un jāseko tam. Tālāk Jēzus sacīja saviem sekotājiem: “Es vairs nesaku, ka jūs esat kalpi; jo kalps nezina, ko viņa kungs dara. Bet es jums esmu teicis, ka jūs esat draugi; jo visu, ko esmu dzirdējis no sava Tēva, es jums esmu darījis zināmu” (Jāņa 15:15). Cits attēls runā par attiecībām starp tēvu un viņa bērniem (Jāņa 1:12-13). Pat līgavaiņa un viņa līgavas tēlu, kas atrasts jau Vecajā Derībā, izmanto Jēzus (Mateja 9:15), un Pāvils raksta par vīra un sievas attiecībām (Efeziešiem 5). Vēstulē ebrejiem pat teikts, ka mēs kā kristieši esam Jēzus brāļi un māsas (Ebrejiem 2:11). Visi šie attēli (vergs, draugs, bērns, laulātais, māsa, brālis) satur ideju par dziļu, pozitīvu, personisku kopienu vienam ar otru. Bet tie visi ir tikai attēli. Mūsu Trīsvienīgais Dievs ir šo attiecību un kopienas avots un patiesība. Tā ir kopība, kurā viņš dāsni dalās ar mums savā laipnībā.

Jēzus lūdza, lai mēs būtu kopā ar viņu mūžīgi un priecātos par šo labestību (Jāņa 17:24). Šajā lūgšanā viņš mūs aicināja dzīvot kā daļai no kopienas vienam ar otru un ar Tēvu. Kad Jēzus uzkāpa debesīs, viņš mūs, savus draugus, paņēma sadraudzībā ar Tēvu un Svēto Garu. Pāvils saka, ka caur Svēto Garu ir ceļš, pa kuru mēs sēžam blakus Kristum un esam Tēva klātbūtnē (Efeziešiem 2:6). Mēs jau tagad varam piedzīvot šo sadraudzību ar Dievu, pat ja šo attiecību pilnība kļūs redzama tikai tad, kad Kristus atgriezīsies un nodibinās savu valdību. Tāpēc kopiena ir būtiska mūsu ticības kopienas sastāvdaļa. Mūsu identitāte tagad un mūžīgi ir nostiprināta Kristū un sadraudzībā, ko Dievs dalās ar mums kā Tēvs, Dēls un Svētais Gars.

Starptautisks (starptautisks)

Starptautiskais ir trešais vārds mūsu vārdā, jo mūsu baznīca ir ļoti starptautiska kopiena. Mēs sasniedzam cilvēkus pāri dažādām kultūras, valodas un valsts robežām - mēs sasniedzam cilvēkus visā pasaulē. Lai arī statistiski mēs esam maza kopiena, katrā Amerikas štatā ir kopienas, kā arī Kanādā, Meksikā, Karību jūras reģionā, Dienvidamerikā, Eiropā, Āzijā, Austrālijā, Āfrikā un Klusā okeāna salās. Mums ir vairāk nekā 50.000 70 biedru vairāk nekā 900 valstīs, kuri ir atraduši mājas vairāk nekā draudzēs.

Dievs mūs apvienoja šajā starptautiskajā sabiedrībā. Tā ir svētība, ka mēs esam pietiekami lieli, lai strādātu kopā, un tomēr pietiekami mazs, ka šie kopīgie darbi joprojām ir personīgi. Mūsu sabiedrībā draudzības saites tiek nepārtraukti veidotas un attīstītas pāri valstu un kultūras robežām, kurām mūsdienās bieži ir kopīga pasaule. Tā noteikti ir Dieva žēlastības zīme!

Mums kā baznīcai ir svarīgi dzīvot un dalīties evaņģēlijā, ko Dievs ir ielicis mūsu sirdīs. Pat Dieva žēlastības un mīlestības bagātības piedzīvošana mūs motivē dalīties labajās ziņās ar citiem cilvēkiem. Mēs vēlamies, lai citi cilvēki nodibinātu un uzturētu attiecības ar Jēzu Kristu un dalītos šajā priekā. Mēs nevaram noslēpumu saglabāt evaņģēlijā, jo mēs vēlamies, lai visi pasaules cilvēki izjustu Dieva žēlastību un kļūtu par trīsvienības kopienas daļu. Tas ir vēstījums, ko Dievs mums ir devis, lai dalītos ar pasauli.

autors Džozefs Tkačs