Kristīgā uzvedība

Kristīgās uzvedības pamatā ir uzticēšanās un mīlestības pilna lojalitāte mūsu Glābējam, kurš mūs mīlēja un atdeva sevi mūsu labā. Uzticība Jēzum Kristum izpaužas ticībā evaņģēlijam un mīlestības darbos. Kristus caur Svēto Garu pārveido savu ticīgo sirdis un liek tiem nest augļus: mīlestību, prieku, mieru, uzticību, pacietību, laipnību, lēnprātību, savaldību, taisnību un patiesību. (1. Johannes 3,23- sešpadsmit; 4,20- sešpadsmit; 2. korintieši 5,15; galatieši 5,6.22-23; Efeziešiem 5,9) 

Uzvedības standarti kristietībā

Kristieši nav pakļauti Mozus bauslībai, un mēs nevaram tikt glābti ne ar vienu likumu, ieskaitot Jaunās Derības baušļus. Bet kristietībai joprojām ir uzvedības standarti. Tas ietver izmaiņas mūsu dzīvesveidā. Tas izvirza prasības mūsu dzīvē. Mums jādzīvo Kristum, nevis sev (2. korintieši 5,15). Dievs ir mūsu Dievs, mūsu prioritāte it visā, un Viņam ir ko teikt par to, kā mēs dzīvojam.

Viena no pēdējām lietām, ko Jēzus teica saviem mācekļiem, bija mācīt cilvēkiem "turēt visu, ko es jums pavēlēju" (Mateja 2.8,20). Jēzus deva baušļus, un mums kā Viņa mācekļiem jāsludina baušļi un paklausība. Mēs sludinām un izpildām šos baušļus nevis kā pestīšanas līdzekli, nevis kā nosodījuma normu, bet gan kā Dieva Dēla norādījumus. Cilvēkiem vajadzētu paklausīt viņa vārdiem, nevis tāpēc, ka baidās no soda, bet vienkārši tāpēc, ka viņu Glābējs tā saka.

Pilnīga paklausība nav kristīgās dzīves mērķis; kristīgās dzīves mērķis ir piederība Dievam. Mēs piederam Dievam, kad Kristus dzīvo mūsos, un Kristus dzīvo mūsos, kad uzticamies Viņam. Kristus mūsos caur Svēto Garu ved uz paklausību.

Dievs mūs pārveido Kristus tēlā. Izmantojot Dieva spēku un žēlastību, mēs arvien vairāk kļūstam līdzīgi Kristum. Viņa baušļi skar ne tikai ārēju izturēšanos, bet arī mūsu sirds domas un motivāciju. Šīs mūsu sirds domas un motivācija prasa Svētā Gara pārveidojošo spēku; mēs tos nevaram mainīt tikai ar mūsu pašu gribasspēku. Tāpēc daļa ticības ir uzticēšanās Dievam, lai viņš mūsos veiktu savu pārveidošanas darbu.

Tāpēc lielākais bauslis – Dieva mīlestība – ir vislielākā motivācija paklausībai. Mēs paklausām viņam, jo ​​mēs viņu mīlam, un mēs viņu mīlam, jo ​​ar žēlastību viņš mūs ir ievedis savā mājā. Dievs darbojas mūsos, lai īstenotu gan gribu, gan sasniegumus saskaņā ar savu labo gribu (Filipiešiem 2,13).

Ko mēs darām, ja nesasniedzam mērķi? Protams, mēs nožēlojamies un lūdzam piedošanu ar pilnu pārliecību, ka tā mums ir pieejama. Mēs nevēlamies to uztvert viegli, bet mums tas vienmēr ir jāizmanto.

Ko mēs darām, kad citiem neizdodas? Vai jūs nosodāt un uzstājat, ka viņi dara labus darbus, lai pierādītu savu taisnību? Šķiet, ka tā ir cilvēciska tendence, taču Kristus saka, ka mums nevajadzētu darīt7,3).

Jaunās Derības baušļi

Kā izskatās kristīgā dzīve? Jaunajā Derībā ir vairāki simti baušļu. Mums netrūkst norāžu par to, kā uz ticību balstīta dzīve darbojas reālajā pasaulē. Ir komandas par to, kā bagātniekiem jāizturas pret nabadzīgajiem, komandas par to, kā vīriešiem jāizturas pret savām sievām, kā arī komandas par to, kā mums vajadzētu strādāt kopā kā draudzei.

1. Tesaloniķieši 5,21-22 satur vienkāršu sarakstu:

• Uzturiet mieru savā starpā ...
• Pārmet netīro,
• mieriniet vājprātīgo, nēsājiet vājos, esiet pacietīgs pret visiem.
• Redziet, ka neviens neatmaksā otram ļaunumu ...
• vienmēr dzenas pakaļ labajam ...
• Vienmēr esi laimīgs;
• lūdzieties bez apstājas;
• esi pateicīgs visās lietās ...
• Nepakļauj prātu;
• pravietiskā runa neliecina.
• Pārbaudiet visu.
• Saglabājiet labo.
• Izvairieties no visa ļaunuma.

Pāvils zināja, ka Saloniku kristiešiem ir Svētais Gars, kurš tos var vadīt un mācīt. Viņš arī zināja, ka viņiem ir vajadzīgi daži pamata brīdinājumi un atmiņas, kas saistītas ar kristīgo dzīvi. Svētais Gars nolēma viņus mācīt un vadīt caur pašu Pāvilu. Pāvils nedraudēja viņus izmest no baznīcas, ja tie neatbilst prasībām - viņš vienkārši deva viņiem pavēles, kas viņiem lika iet pa uzticības ceļiem.

Brīdinājums par nepaklausību

Pāvilam bija augsti standarti. Lai gan ir pieejama grēku piedošana, par grēku šajā dzīvē ir paredzēti sodi – un dažkārt tie ietver arī sociālos sodus. “Tev nebūs nekāda sakara ar ikvienu, kas tiek saukts par brāli un ir netiklis, vai skopulis, vai elku pielūdzējs, vai zaimotājs, vai dzērājs, vai laupītājs; jums nevajadzētu ēst arī ar vienu" (1. korintieši 5,11).

Pāvils nevēlējās, lai draudze kļūtu par drošu patvērumu acīmredzamiem, nepaklausīgiem grēciniekiem. Baznīca ir sava veida slimnīca atveseļošanai, bet ne "drošā zona" sabiedrības parazītiem. Pāvils lika kristiešiem Korintā disciplinēt cilvēku, kurš bija izdarījis incestu (1. korintieši 5,5-8), un viņš arī mudināja viņu piedot viņam pēc grēku nožēlošanas (2. korintieši 2,5-8).

Jaunajā Derībā ir daudz sakāmā par grēku un mums ir daudz baušļu. Īsi apskatīsim Galatiešu vēstuli. Šajā manifestā par kristiešu brīvību no bauslības Pāvils mums dod arī dažus drosmīgus baušļus. Kristieši nav pakļauti bauslībai, taču arī viņi nav pretlikumīgi. Viņš brīdina: “Neesiet apgraizīts, pretējā gadījumā jūs atkritīsit no žēlastības!” Tas ir diezgan nopietns bauslis (Galatiešiem). 5,2-4). Nevajag paverdzināt novecojušu likumu!

Pāvils brīdina galatiešus no cilvēkiem, kas censtos "neļaut viņiem paklausīt patiesībai" (7. pants). Pāvils pagrieza gaitu pret jūdaistiem. Viņi apgalvoja, ka paklausa Dievam, bet Pāvils teica, ka viņi to nedara. Mēs nepaklausām Dievam, mēģinot pavēlēt kaut ko, kas tagad ir novecojis.

Pāvils 9. pantā izmanto citu pavērsienu: “Mazliet rauga raudzē visu mīklu.” Šajā gadījumā grēcīgais raugs ir uz likumu balstīta attieksme pret reliģiju. Šī kļūda var izplatīties, ja netiek sludināta žēlastības patiesība. Vienmēr ir cilvēki, kas vēlas raudzīties uz likumu, lai noteiktu viņu reliģiozitāti. Pat ierobežojoši noteikumi ir labvēlīgi cilvēkiem ar labiem nodomiem (kolosieši 2,23).

Kristieši ir aicināti uz brīvību — “Bet raugi, lai brīvībā tu nedod vietu miesai; bet mīlestībā kalpojiet cits citam.” (Galatiešiem 5,13). Ar brīvību nāk pienākumi, pretējā gadījumā viena cilvēka "brīvība" traucētu citam. Nevienam nevajadzētu būt brīvībai vest citus verdzībā, sludinot, vai iegūt sev sekotājus, vai izmainīt Dieva tautu. Šāda šķeltnieciska un nekristīga rīcība nav pieļaujama.

Mūsu atbildība

“Visa bauslība ir piepildīta vienā vārdā,” saka Pāvils 14. pantā: “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu!” Tas apkopo mūsu atbildību vienam pret otru. Pretēja pieeja, cīņa par savu labumu, patiešām ir pašiznīcinoša (15.p.)

“Dzīvo garā, tad miesas kārības tu nepiepildīsi” (16.p.). Gars mūs vedīs uz mīlestību, nevis egoismu. Savtīgas domas nāk no miesas, bet Dieva Gars rada labākas domas. “Jo miesa saceļas pret garu un gars pret miesu; tie ir viens pret otru...” (17.p.). Šī pretruna starp garu un miesu dēļ mēs dažreiz grēkojam, kaut arī negribam.

Kāds ir risinājums grēkiem, kas mūs tik viegli ietekmē? Atjaunot likumu? Nē!
"Bet, ja Gars pārvalda jūs, jūs neesat pakļauti likumam" (18. pants). Mūsu pieeja dzīvei ir atšķirīga. Mēs raugāmies uz Garu, un Gars attīstīs mūsos vēlmi un spēku dzīvot saskaņā ar Kristus baušļiem. Nolikām zirgu pajūgu priekšā.

Vispirms mēs skatāmies uz Jēzu un Viņa baušļus redzam mūsu personīgās uzticības Viņam kontekstā, nevis kā noteikumus, "kas mums jāpaklausa, pretējā gadījumā mēs tiksim sodīti".

Vēstulē Galatiešiem 5. Pāvils uzskaita dažādus grēkus: “Netiklība, netīrība, netiklība; elkdievība un burvība; naids, strīdi, greizsirdība, dusmas, strīdi, nesaskaņas, šķelšanās un skaudība; dzeršana, ēšana un tamlīdzīgi” (19.-21.p.). Dažas no tām ir uzvedība, dažas ir attieksmes, bet visas ir vērstas uz sevi un izriet no grēcīgās sirds.

Pāvils mūs svinīgi brīdina: "...kas to dara, tie neiemantos Dieva valstību" (21. pants). Tas nav Dieva ceļš; tādi mēs negribam būt; tā mēs nevēlamies, lai baznīca būtu...

Piedošana ir pieejama par visiem šiem grēkiem (1. korintieši 6,9-11). Vai tas nozīmē, ka Baznīcai vajadzētu pievērt acis uz grēku? Nē, baznīca nav sega vai drošs patvērums šādiem grēkiem. Baznīca ir domāta kā vieta, kur tiek izteikta un piešķirta žēlastība un piedošana, nevis vieta, kur grēkam ļauts nevaldāmi izplatīties.

"Bet Gara auglis ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, laipnība, uzticība, lēnprātība, šķīstība." (Galatiešiem) 5,22-23). Tas ir Dievam veltītas sirds rezultāts. "Bet tie, kas pieder Kristum Jēzum, ir krustā situši savu miesu līdz ar tās kaislībām un kārībām" (24.p.). Garam darbojoties mūsos, mēs augam gribā un spēkā noraidīt miesas darbus. Mēs nesam Dieva darba augļus sevī.

Pāvila vēsts ir skaidra: mēs neesam pakļauti bauslībai, bet mēs neesam arī nelikumīgi. Mēs esam pakļauti Kristus autoritātei, Viņa likumam, Svētā Gara vadībā. Mūsu dzīves pamatā ir ticība, mīlestības motivēta, prieks, miers un izaugsme. “Ja staigājam Garā, tad arī staigāsim Garā” (25.p.).

Jāzeps Tkačs

Kristīgā uzvedība