Audio
Ieskats mūžībā
Tas man atgādināja kā kaut ko no zinātniskās fantastikas filmas, kad es uzzināju par Zemei līdzīgas planētas Proxima Centauri atklāšanu. Tas atrodas sarkanās fiksētās zvaigznes Proxima Centauri orbītā. Tomēr maz ticams, ka mēs tur (40 triljonu kilometru attālumā!) atklāsim ārpuszemes dzīvību. Tomēr cilvēki vienmēr domās, vai ārpus mūsu zemes pastāv cilvēkiem līdzīga dzīvība. Jēzus mācekļiem nebija nekādu šaubu – viņi bija Jēzus debesbraukšanas liecinieki un tāpēc ar absolūtu pārliecību zināja, ka cilvēks Jēzus savā jaunajā ķermenī tagad dzīvo ārpuszemes pasaulē, ko Svētie Raksti sauc par "debesīm" - pasaulē, kurai ir absolūti nav nekā kopīga ar redzamajām "debesu pasaulēm", kuras mēs saucam par Visumu.
Ir svarīgi zināt, ka Jēzus Kristus ir pilnībā dievišķs (mūžīgais Dieva Dēls), bet arī pilnībā cilvēcisks (tagad pagodināts cilvēks Jēzus) un tāds arī paliek. Kā rakstīja CS Lūiss: "Galvenais brīnums, par kuru iestājas kristieši, ir iemiesojums" — brīnums, kas pastāvēs mūžīgi. Savā dievišķībā Jēzus ir visuresošs, tomēr savā pastāvīgajā cilvēcībā Viņš fiziski mīt Debesīs, kur Viņš kalpo kā mūsu Augstais priesteris, gaidot Savu fizisko un tādējādi redzamo atgriešanos uz planētas Zeme. Jēzus ir Dievs cilvēks un Kungs pār visu radību. Pāvils raksta Vēstulē romiešiem 11,36: “Jo no Viņa un caur Viņu un Viņam viss ir.” Jānis citē Jēzu Atklāsmes grāmatā 1,8, kā alfa un omega, kas tur ir, kas tur bija un kam jānāk. Jesaja arī paziņo, ka Jēzus ir “augstais un Augstais”, kurš “dzīvo (dzīvo) mūžīgi” (Jesajas 5.7,15). Jēzus Kristus, paaugstinātais, svētais un mūžīgais Kungs, ir sava Tēva plāna īstenotājs, kas paredz samierināt pasauli.
Ņemsim vērā izteikumu Jāņa grāmatā 3,17:
“Jo Dievs nav sūtījis Savu Dēlu pasaulē, lai tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu izglābta.” Teikt, ka Jēzus nāca, lai nosotu pasauli, kas nozīmē nosodīt vai sodīt, ir nepareizi. Tie, kas sadala cilvēci divās grupās — vienu, kas iepriekš nolemts tikt Dieva glābtam, un otru, kas ir nolemts tikt nolādētam, arī kļūdās. Kad Jānis saka (varbūt citējot Jēzu), ka mūsu Kungs nāca, lai glābtu "pasauli", viņš attiecas uz visu cilvēci, nevis tikai uz konkrētu grupu. Apskatīsim šādus pantus:
- "Un mēs redzējām un liecinām, ka Tēvs sūtīja Dēlu par pasaules Glābēju."1. Johannes 4,14).
- “Redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas nāks visai tautai.” (Lūk 2,10).
- "Arī jūsu Debesu Tēvs nevēlas, lai pat viens no šiem mazajiem pazustu" (Mateja 1.8,14).
- "Jo Dievs bija Kristū un samierināja pasauli ar sevi."2. korintieši 5,19).
- “Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus!” (Jāņa 1,29).
Es varu tikai uzsvērt, ka Jēzus ir visas pasaules un pat visas savas radības Kungs un Pestītājs. Pāvils to skaidri norāda Vēstulē romiešiem 8. nodaļā, un Jānis to skaidri norāda visā Atklāsmes grāmatā. To, ko Tēvs radījis caur Dēlu un Svēto Garu, nevar salauzt gabalos. Augustīns norādīja: "Dieva ārējie darbi [attiecībā uz Viņa radīšanu] ir nedalāmi." Trīsvienīgais Dievs, kas ir Viens, darbojas kā Viens. Viņa griba ir viena un nedalīta.
Diemžēl daži cilvēki māca, ka Jēzus izlietās asinis izpirk tikai tos, kurus Dievs ir izvēlējies glābt. Viņi apgalvo, ka pārējie ir Dieva nolādēti. Šīs izpratnes būtība ir tāda, ka Dieva mērķis ir sadalīts attiecībā uz viņa radīšanu. Tomēr nav neviena Bībeles panta, kas iemācītu šo uzskatu; jebkura šāda veida prasība ir kļūdaina interpretācija, un tajā tiek ignorēts atslēga uz visu, proti, zināšanas par trīsvienīgā Dieva būtību, raksturu un mērķi, kas mums tika atklāts Jēzū.
Ja tā būtu taisnība, ka Jēzus gribēja gan glābt, gan nolādēt, tad mums būtu jāsecina, ka Jēzus nav pareizi pārstāvējis Tēvu un tādējādi mēs nevaram iepazīt Dievu tādu, kāds Viņš patiesībā ir. Mums arī būtu jāsecina, ka Trīsvienībā pastāv nesaskaņas un ka Jēzus atklāja tikai vienu Dieva "pusi". Rezultāts būtu tāds, ka mēs nezinātu, kurai Dieva "pusei" varam uzticēties – vai mums vajadzētu uzticēties tai pusei, ko redzam Jēzū, vai apslēptajai pusei Tēvā un/vai Svētajā Garā? Šie sagrozītie uzskati ir pretrunā ar Jāņa evaņģēliju, kur Jēzus skaidri pasludina, ka viņš pilnībā un pareizi darījis zināmu neredzamo Tēvu. Dievs, ko atklājis Jēzus un Jēzus, ir Tas, kurš nāk, lai glābtu cilvēci, nevis tos nosodīt. Jēzū un caur Jēzu (mūsu mūžīgo Aizstāvi un Augsto priesteri) Dievs dod mums spēku kļūt par Viņa mūžīgajiem bērniem. Pateicoties Viņa žēlastībai, mūsu daba tiek mainīta, un tas dod mums Kristū pilnību, ko mēs paši nekad nevarētu sasniegt. Šis piepildījums ietver mūžīgas, nevainojamas attiecības un kopību ar pārpasaulīgo, svēto Dievu Radītāju, ko neviena radība nevar sasniegt pati par sevi — pat Ādams un Ieva pirms grēkā krišanas to nevarēja sasniegt. Žēlastībā mums ir kopība ar trīsvienīgo Dievu, kas pārsniedz telpu un laiku, kurš bija, ir un būs. Šajā sadraudzībā Dievs atjauno mūsu ķermeni un dvēseles; mums ir dota jauna identitāte un mūžīgs mērķis. Savā vienotībā un kopībā ar Dievu mēs neesam minimizēti, absorbēti vai pārveidoti par kaut ko tādu, kas mēs neesam. Drīzāk mēs kopā ar Viņu tiekam ievesti mūsu pašu cilvēcības pilnībā un augstākajā pilnībā, līdzdarbojoties cilvēcē, kas ir augšāmcēlies un augšāmcēlies ar Svēto Garu Kristū.
Mēs dzīvojam tagadnē – telpas un laika robežās. Bet caur mūsu vienotību ar Kristu caur Svēto Garu mēs iekļūstam telpas un laika barjerā, jo Pāvils raksta Efeziešiem 2,6ka mēs jau esam nostiprinājušies debesīs augšāmceltajā Dievcilvēkā Jēzū Kristū. Savas īslaicīgās eksistences laikā šeit uz zemes mēs esam saistīti ar laiku un telpu. Tā kā mēs nevaram pilnībā saprast, mēs esam arī Debesu pilsoņi uz mūžību. Lai gan mēs dzīvojam tagadnē, mēs jau piedalāmies Jēzus dzīvē, nāvē, augšāmcelšanā un debesbraukšanā caur Svēto Garu. Mēs jau esam saistīti ar mūžību.
Tā kā tas mums ir reāli, mēs esam pārliecināti, ka mēs sludinām mūsu mūžīgā Dieva pašreizējos noteikumus. No šī stāvokļa mēs ceram uz nākamo Dieva Valstības piepildījumu, kurā mēs mūžīgi dzīvosim vienotībā un sadraudzībā ar savu Kungu. Priecāsimies par Dieva mūžības plānu.
autors Džozefs Tkačs
