Jēzus, vienīgais veids?

Daži cilvēki noraida kristīgo pārliecību, ka pestīšana ir iespējama tikai caur Jēzu Kristu. Mūsu plurālistiskajā sabiedrībā tiek gaidīta, pat pieprasīta tolerance, un reliģiskās brīvības jēdziens, kas pieļauj visas reliģijas, dažreiz tiek interpretēts tā, ka visas reliģijas galu galā ir vienādas.

Visi ceļi ved pie viena un tā paša Dieva. Daži cilvēki saka, it kā viņi jau būtu ceļā un tagad būtu atgriezušies no šī ceļojuma galamērķa. Šādi cilvēki nav iecietīgi pret tiem šaurā prāta cilvēkiem, kuri uzskata, ka ir tikai viens ceļš un noraida evaņģelizāciju. Galu galā viņi apgalvo, ka tas ir aizskarošs mēģinājums mainīt citu cilvēku uzskatus. Bet viņi paši vēlas mainīt to cilvēku pārliecību, kuri tic tikai vienā veidā. Kā tas notiek tagad? Vai kristīgā ticība māca, ka Jēzus ir vienīgais veids, kas ved uz pestīšanu?

Citas reliģijas

Lielākā daļa reliģiju ir ekskluzīvas. Pareizticīgie ebreji apgalvo, ka viņiem ir īstais ceļš. Musulmaņi apgalvo, ka zina labāko atklāsmi no Dieva. Hindusi uzskata, ka viņi ir pareizi, un budisti tic paši sev. Pat mūsdienu plurālists uzskata, ka plurālisms ir pareizāks nekā citas idejas.

Tātad visi ceļi neved pie viena un tā paša Dieva. Dažādas reliģijas pat raksturo dažādus dievus. Hindudiem ir vairākas dievības, un pestīšanu viņi raksturo kā nebūtības atgriešanos. Savukārt musulmaņi uzsver monoteismu un debesu atlīdzību. Ne musulmaņi, ne hinduisti nepiekristu, viņu ceļi ved uz vienu un to pašu mērķi. Viņi drīzāk cīnās, nevis maina šo domāšanu. Rietumu plurālisti sevi uzskatītu par piekāpīgiem un neinformētiem cilvēkiem. Bet apvainojums vai pat uzbrukums reliģijām ir tas, ko plurālisti nevēlas. Mēs uzskatām, ka kristīgais vēstījums ir pareizs un tajā pašā laikā ļauj cilvēkiem tam neticēt. Kā mēs to saprotam, ticībai ir vajadzīga brīvība ļaut cilvēkiem neticēt tai. Bet, pat ja mēs iestājamies par cilvēku tiesībām izvēlēties, kam ticēt, tas nenozīmē, ka mēs ticam, ka visas reliģijas ir patiesas. Ļaut citiem cilvēkiem ticēt tam, ko viņi vēlas, nenozīmē, ka mums jāpārtrauc ticēt, jo Jēzus ir vienīgais ceļš uz pestīšanu.

Bībeles apgalvojumi

Pirmie Jēzus mācekļi mums saka, ka viņš apgalvo, ka ir vienīgais ceļš pie Dieva. Viņš teica, ka jūs nevarat būt Dieva valstībā, ja nesekojiet viņam (Mateja evaņģēlijs 7,26-27), un mēs neesam ar viņu mūžībā, ja mēs viņu noliegsim (Mateja ev 10,32-33). Arī Jēzus teica: ”Jo Tēvs nevienu netiesā, bet visu tiesu ir nodevis Dēlam, lai visi godātu Dēlu tāpat kā Tēvu. Kas negodina Dēlu, tas negodina Tēvu, kas viņu sūtījis.” (Jāņa 5,22-23). Jēzus apgalvoja, ka Viņš ir vienīgais patiesības un pestīšanas ceļš, un cilvēki, kas Viņu noraida, noraida arī Dievu.

Johannesā 8,12  viņš saka: "Es esmu pasaules gaisma" un Jāņa 14,6-7 stāv "[] Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens nenāk pie Tēva kā vien caur mani. Kad būsi mani atpazījis, atpazīsi arī manu tēvu. Un no šī brīža jūs viņu pazīstat un esat redzējuši.” Pats Jēzus teica, ka cilvēki, kas apgalvo, ka ir citi pestīšanas ceļi, kļūdās. Pēteris bija tikpat skaidrs, kad viņš runāja ar jūdu valdniekiem: "Nevienā citā nav pestīšanas, nedz arī cilvēkiem nav dots neviens cits vārds zem debesīm, kurā mums būtu jātiek pestītiem" (Apd. 4,12).

Pāvils vēlreiz skaidri norādīja, ka cilvēki, kas nepazīst Kristu, ir miruši savos pārkāpumos un grēkos (Efeziešiem 2,1). Viņiem nebija cerības, un, neskatoties uz viņu reliģisko pārliecību, viņiem nebija Dieva (12. pants). Viņš teica, ka, tā kā ir tikai viens starpnieks, tikai viens ceļš pie Dieva (1. Timotejs 2,5). Jēzus bija izpirkuma maksa, kas nepieciešama ikvienam (1. Timotejs 4,10). Ja būtu kāds cits ceļš uz pestīšanu, Dievs to būtu radījis (Galatiešiem 3,21). Caur Kristu pasaule tiek samierināta ar Dievu (kolosiešiem 1,20-22). Pāvils tika aicināts izplatīt labo vēsti starp pagāniem. Viņš teica, ka viņu reliģija nav vērtīga (Ap.d. 1. Kor4,15). Vēstulē ebrejiem jau teikts, ka nav labāka ceļa par Kristu. Atšķirībā no visiem citiem veidiem, tas ir efektīvs (Ebrejiem 10,11). Tā nav relatīva priekšrocība, bet gan visu vai neko atšķirība. Kristīgā doktrīna par ekskluzīvu pestīšanu balstās uz paša Jēzus teikto un Bībeles mācībām, un tā ir cieši saistīta ar to, kas ir Jēzus, un mūsu vajadzību pēc žēlastības.

Mums vajadzīga žēlsirdība

Bībele saka, ka Jēzus ir Dieva Dēls īpašā veidā. Viņš ir Dievs cilvēka veidolā. Viņš atdeva savu dzīvību par mūsu pestīšanu. Jēzus lūdza citu ceļu, bet tā nebija (Mateja 26,39). Mēs saņemam pestīšanu tikai tāpēc, ka Dievs pats ienāca cilvēku pasaulē, lai uzņemtos grēka sekas un atbrīvotu mūs no tā. Šī ir viņa dāvana mums. Lielākā daļa reliģiju māca kādu darbu vai darbus kā ceļu uz pestīšanu — teikt pareizās lūgšanas, darīt pareizās lietas un cerēt, ka ar to pietiks. Viņi māca, ka cilvēki var būt pietiekami labi, ja viņi pietiekami cenšas. Tomēr kristīgā ticība māca, ka mums visiem ir vajadzīga žēlastība, jo mēs nekad nebūsim pietiekami labi, lai kā mēs censtos.
Tas nav iespējams, jo šīs divas idejas var būt patiesas vienlaikus. Žēlastības doktrīna māca, vai mums tas patīk vai nepatīk, nav cita ceļa uz pestīšanu.

Nākotnes žēlastība

Kā ir ar cilvēkiem, kuri mirst, pat nepadzirdējuši par Jēzu? Kā ir ar cilvēkiem, kas dzimuši pirms Jēzus dzīves? Vai viņiem arī ir cerība? Jā viņi ir Tieši tāpēc, ka kristīgā ticība ir žēlastības ticība. Cilvēkus glābj Dieva žēlastība, nevis Jēzus vārda izrunāšana vai īpaša Vīne. Jēzus nomira par visas pasaules grēkiem, neatkarīgi no tā, vai jūs to zināt vai ne.2. korintieši 5,14; 1. Johannes 2,2). Viņa nāve bija atlīdzības upuris par katru cilvēku, pagātni, tagadni un nākotni, neatkarīgi no tā, vai viņš ir palestīnietis vai Peru. Mēs varam būt pārliecināti, ka Dievs ir uzticīgs savam vārdam, jo ​​tas ir rakstīts šādi: "Viņš ir pacietīgs pret jums un nevēlas, lai kāds pazustu, bet lai katrs atrod grēku nožēlu" (2. Peter 3,9). Lai gan viņa ceļi un laiki bieži vien ir neizdibināmi, mēs viņam uzticamies, jo viņš mīl savus radītos cilvēkus. Jēzus teica: “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. Jo Dievs savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu pestīta.” (Jānis 3,16-17).

Mēs ticam, ka augšāmcēlies Kristus uzvarēja nāvi. Tāpēc pat nāve nav robeža starp Dievu un cilvēku. Dievs spēj pamudināt cilvēkus uzticēt viņu glābšanu. Mēs nezinām, kā un kad, bet mēs varam uzticēties viņa vārdam. Tāpēc mēs tam varam ticēt, jo vienā vai otrā veidā viņš ar mīlestību un nelokāmi virza katru cilvēku, kurš jebkad ir dzīvojis vai vēl dzīvos, lai ticētu Viņam par savu pestīšanu vai nu pirms nāves, vai laikā. pēc viņas nāves. Ja daži cilvēki ticīgi vēršas pie Kristus pēdējās tiesas dienā vai vismaz uzzina par to, ko viņš ir darījis viņu labā, tad viņš noteikti nenovērsīsies no viņiem.

Bet neatkarīgi no tā, kad cilvēki tiek glābti un neatkarīgi no tā, cik labi viņi saprot savu pestīšanu, viņi joprojām ir tikai Kristus, caur kuru viņi tiek glābti. Labi domāti darbi un darbi nekad nevienu neglābs, pat ja cilvēki tiem godīgi tic, jo viņi tiks izglābti, ja tie būs pietiekami labi. Žēlastības princips un Jēzus upuris nozīmē, ka nekādi labie vai reliģiskie darbi nevienu nevar glābt. Ja šāds ceļš būtu pastāvējis, Dievs mums to būtu darījis iespējamu (Galatiešiem 3,21). Ja cilvēki ir patiesi mēģinājuši iegūt savu pestīšanu ar darbu, meditāciju, karošanu, pašaizliedzību vai kā citādi, tad viņi mācīsies, jo viņu darbi un darbi viņiem neko nesagādā ar Dievu. Pestīšana ir no žēlastības un tikai ar žēlastību. Kristīgā ticība māca, ka žēlastība nav nopelnīta un tomēr tā ir pieejama visiem.

Neatkarīgi no tā, kuru reliģisko ceļu cilvēki ir gājuši, Kristus var viņus novirzīt no nepareizā ceļa un savā ceļā. Viņš ir vienīgais Dieva Dēls, kurš nesa vienīgo izpirkšanas upuri, kas vajadzīgs visiem. Viņš ir unikālais vēstnesis un ceļš, kas liecina par Dieva žēlastību un pestīšanu. Pats Jēzus to apliecināja. Jēzus ir ekskluzīvs un tajā pašā laikā iekļaujošs. Viņš ir šaurs ceļš un visas pasaules Pestītājs. Tas ir vienīgais ceļš uz pestīšanu, tomēr tas ir pieejams ikvienam. Dieva žēlastība, kas lieliski izteikta Jēzū Kristū, ir tieši tā, kas vajadzīga katram cilvēkam, un tā ir labā ziņa, jo tā ir brīvi pieejama visiem. Tās nav tikai labas ziņas, bet arī lieliskas ziņas, kuras ir vērts izplatīt. DPar to tiešām ir vērts padomāt.

autors Džozefs Tkačs

Jēzus, vienīgais veids?