Audio
Palieciet Kristū
Lielais rakstnieks Marks Tvens rakstīja interesantu stāstu. Viņš sacīja, ka kādu dienu, kad tālu zemes karalis un karaliene no karaliskās slimnīcas atveda mājās savu jaundzimušo mazo princi, viņu pārvadāšana sadūrās ar nabaga ubaga ratiņiem. Pazemīgajā transportlīdzeklī nabaga vīrs no vecmātes mājas uz mājām atveda sievu un jaundzimušo bērnu. Rīcības apjukumā abi pāri nejauši samainīja mazuļus un tāpēc mazais princis nokļuva ubaga mājā, lai viņu un viņa sievu audzinātu.
Kad mazulis izauga par zēnu, viņš bija spiests iziet ielās un lūgt ēdienu. Neapzinoties, viņš ubagoja savās ielās, jo tās piederēja viņa īstajam tēvam, karalim. Dienu no dienas viņš gāja uz pili un skatījās caur dzelzs žogu uz mazo zēnu, kas tur spēlējās, un teica sev: "Ja es būtu princis." Protams, viņš bija princis! Bet viņš apzinājās, ka fakts Zēns dzīvoja nabadzībā, jo nezināja, kas viņš patiesībā ir, tieši tāpēc, ka nezināja, kas ir viņa tēvs.
Bet tas attiecas arī uz daudziem kristiešiem! Ir tik viegli iet cauri dzīvei, nezinot savu identitāti. Daži no mums nekad īsti nav veltījuši laiku, lai noskaidrotu, "ar ko viņi pieder". Kopš tās dienas, kad piedzimām garīgi, mēs tagad esam ķēniņu ķēniņa un kungu Kunga dēli un meitas! Mēs esam karaliskie mantinieki. Cik skumji ir domāt, ka mēs bieži dzīvojam pašnodarbinātā garīgā nabadzībā, kam atņemtas Dieva brīnišķīgās žēlastības bagātības. Šī bagātība pastāv neatkarīgi no tā, vai mēs to apzināti baudām vai nē. Daudzi ticīgie ir zināmā mērā "neticīgi", kad runa ir par Dieva vārdu, kad Viņš mums saka, kas mēs esam Jēzū.
Brīdī, kad mēs noticējām, Dievs mums deva visu, kas nepieciešams, lai dzīvotu kristīgu dzīvi. Jēzus apsolīja sūtīt saviem mācekļiem "palīgu". “Tagad, kad nāks Mierinātājs [Palīgs], ko Es jums sūtu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, Viņš liecinās par mani. Un jūs arī esat mani liecinieki, jo jūs esat bijuši ar mani no sākuma.” (Jāņa 15,26-27).
Jēzus runāja saviem mācekļiem par pārvērstas garīgās dzīves noslēpumu: ”Es esmu vīna koks, jūs esat zari. Kas paliek manī un es viņā, tas nes daudz augļu; jo bez manis jūs nekā nevarat darīt.” (Jāņa 15,5). Mūsu palikšana Kristū, Viņa palikšana mūsos un Svētā Gara atnākšana ir cieši saistītas. Mēs nevaram patiesi palikt Kristū, nestaigājot Garā. Ja nav iešanas, tad nav arī palikšanas. Palikt nozīmē, ka kaut kas vienmēr ir tur. Mūsu kristīgā dzīve sākās ar mūsu dzīves vienreizēju un uz visiem laikiem veltīšanu Kristum. Mēs dzīvojam šo apņemšanos katru dienu.
Vārds "palīgs" (grieķu Parakletos) nozīmē "nolikt malā, lai palīdzētu". Tas attiecas uz kādu, kurš nāk palīgā tiesā. Gan Jēzus, gan Svētais Gars māca patiesību, paliek mācekļos un sniedz liecību. Palīgs ne tikai būtībā ir līdzīgs Jēzum, viņš arī rīkojas kā Jēzus. Svētais Gars ir pastāvīga Jēzus klātbūtne mūsos, ticīgajos.
Parakletos ir tieša saikne starp Jēzu un viņa mācekļiem katrā paaudzē. Mierinātājs, iedrošinātājs vai palīgs mīt jeb mājo visos ticīgajos. Viņš ieved mūs Dieva pasaules patiesībā. Jēzus teica: “Bet, kad nāks patiesības Gars, viņš jūs vadīs visā patiesībā. Jo viņš nerunās par sevi; Bet ko viņš dzird, viņš runās, un kas būs, viņš jums pasludinās.” (Jāņa 16,13). Viņš vienmēr norāda uz Kristu. “Viņš mani pagodinās; jo viņš ņems to, kas ir mans, un pasludinās to jums. Viss, kas ir tēvam, ir mans. Tāpēc es sacīju: Viņš ņems to, kas ir mans, un jums pasludinās.” (Jāņa 16,14-15). Svētais Gars nekad sevi nepagodina, viņš nemeklē savu godību. Viņš tikai vēlas pagodināt Kristu un Dievu Tēvu. Jebkura reliģiska kustība, kas slavina Garu, nevis Kristu, neatbilst Jēzus mācībām par Svēto Garu.
Tas, ko māca Svētais Gars, vienmēr būs pilnīgā harmonijā ar Jēzu. Viņš nestrīdēsies un nemainīsies ar kaut ko mūsu Pestītāja mācīto. Svētais Gars vienmēr ir uz Kristu vērsts. Jēzus un Svētais Gars vienmēr pilnībā vienojas.
Ieiešana Dieva valstībā nav mūsu labākā centiena rezultāts, bet tai nepieciešama pavisam cita dzīve. Mums jādzimst garīgi. Tas ir jauns sākums, jauna piedzimšana. Tas ir brīvs no vecās dzīves. Tas ir Svētā Gara darbs mūsos. Ne caur saviem spēkiem, ne caur mūsu saprātu mēs nevaram nodibināt pareizas attiecības ar Dievu. Mēs ienākam Dieva ģimenē, kad Dieva gars mūs fundamentāli atjauno. Bez tā nav kristietības. Svētais Gars palīdz garīgajā dzīvē. Tas nesākas ar izmisīgu cilvēka mēģinājumu to izdarīt pats. Tam nav nekā kopīga ar personīgajiem nopelniem. Mēs sevi ar to nespīdzinām. Mēs nevaram nopelnīt Dieva labvēlību. Kāda privilēģija spēt sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju. Mēs vienkārši paziņojam, ko Dievs jau ir paveicis Kristū. Svētais Gars ir Patiesības Gars, un Viņš ir nācis atklāt Jēzu kā Ceļu, Patiesību un Dzīvību. Mēs esam brīnišķīgi svētīti! Dievs ir par mums, ar mums un darbojas caur mums.
autors Santjago Lange
