Vai Mozus likums attiecas arī uz kristiešiem?

385 Mozus likums attiecas arī uz kristiešiem Kamēr mēs ar Tammiju gaidījām lidostas vestibilā, lai iekāptu mūsu gaidāmajā reisā uz mājām, es pamanīju jaunu vīrieti, kurš sēdēja divas vietas zemāk un vairākkārt uzmeta skatienu man. Pēc dažām minūtēm viņš man jautāja: “Atvainojiet, vai jūs esat Džozefs Tkaha kungs?” Viņš ar prieku uzsāka ar mani sarunu un pastāstīja, ka nesen tika izslēgts no sabatāriešu draudzes. Mūsu saruna drīz vien pievērsās Dieva likumam – viņam ļoti interesants šķita mans izteikums, ka kristieši saprata, ka Dievs likumu devis izraēliešiem, lai gan viņi nespēja to perfekti ievērot. Mēs runājām par to, kā Israēlam patiesi bija "satraukta" pagātne, kurā cilvēki bieži novirzījās no Dieva likuma. Mums bija skaidrs, ka Dievam tas nebija pārsteigums, kas zina, kā viss izdodas.

Es viņam jautāju, ka bauslībā, kas Izraēlam tika dota caur Mozu, ir 613 baušļi. Viņš piekrita, ka ir daudz argumentu par to, cik saistoši šie baušļi ir kristiešiem. Daži apgalvo, ka, tā kā tie visi nāk "no Dieva", visi baušļi ir jāievēro. Ja tā būtu taisnība, kristiešiem būtu jāupurē dzīvnieki un jāvalkā filaktērijas. Viņš atzina, ka ir daudz viedokļu par to, kuram no 613 baušļiem mūsdienās ir garīgs pielietojums un kuriem nav. Mēs arī vienojāmies, ka dažādās sabata grupas šajā jautājumā dalās – daži praktizē apgraizīšanu; daži ievēro lauksaimniecības sabatus un ikgadējos svētkus; daži ņem pirmo desmito tiesu, bet ne otro un trešo; bet daži visi trīs; daži ievēro sabatu, bet ne ikgadējos svētkus; daži ņem vērā jaunos pavadoņus un svētos vārdus — katra grupa uzskata, ka viņu doktrīnu “paka” ir Bībeliski pareiza, savukārt pārējās to nedara. Viņš atzīmēja, ka jau kādu laiku ir cīnījies ar šo problēmu un ir atteicies no vecā sabata ievērošanas veida; tomēr viņš uztraucas, ka netur to pareizi.

Pārsteidzošā kārtā viņš piekrita, ka daudzi sabatārieši maldās, neapzinoties, ka Dieva atnākšana miesā (Jēzus personā) izveidoja to, ko Raksti sauc par "Jauno Derību" (ebrejiem). 8,6) un tādējādi attēlo Izraēlam doto likumu kā novecojušu (Ebr. 8,13). Tie, kas nepieņem šo pamatpatiesību un cenšas ievērot Mozus bauslības noteikumus (kas tika pievienoti 430 gadus pēc Dieva derības ar Ābrahāmu; sk. Gal. 3,17) nepiekopj vēsturisko kristīgo ticību. Es uzskatu, ka mūsu diskusijā tika panākts izrāviens, kad viņš saprata, ka uzskats (kuru ievēroja daudzi sabatārieši), ka mēs tagad esam "starp veco un jauno derību" (Jaunā derība nāks tikai ar Jēzus atgriešanos). Viņš piekrita, ka Jēzus bija patiesais upuris par mūsu grēkiem (Ebr. 10,1-3) un, lai gan Jaunajā Derībā nav īpaši pieminēta pateicības un izpirkšanas upuru atcelšana, Jēzus tos arī izpildīja. Kā Jēzus mācīja, Svētie Raksti skaidri norāda uz viņu, un viņš pilda likumu.

Jaunietis man teica, ka viņam joprojām ir jautājumi par sabata ievērošanu. Es viņam paskaidroju, ka sabata uzskatos trūkst izpratnes, proti, ka likuma piemērošana mainījās, kad Jēzus ieradās pirmo reizi. Lai arī tas joprojām ir spēkā, tagad notiek Dieva likuma garīga piemērošana, pilnībā ņemot vērā, ka Kristus ir izpildījis Izraēlam dotos likumus; kas balstās uz mūsu padziļinātajām attiecībām ar Dievu caur Kristu un Svēto Garu un nonāk dziļi iekšienē - mūsu sirdīs un prātos. Ar Svētā Gara palīdzību mēs dzīvojam paklausībā Dievam kā Kristus Miesas locekļiem. Piemēram: ja mūsu sirdis ir apgraizītas pēc Kristus gara, nav svarīgi, vai mēs esam fiziski apgraizīti.

Kristus bauslības izpildes rezultātā mūsu paklausība Dievam tiek īstenota ar Viņa dziļāku un intensīvāku darbu caur Kristu un Svētā Gara atnākšanu. Mūsu kā kristiešu paklausība izriet no tā, kas vienmēr bija aiz bauslības, kas ir Dieva sirds, gars un lielais nodoms. To mēs redzam Jēzus jaunajā bauslī: "Jaunu bausli Es jums dodu, lai jūs cits citu mīlētu, kā es jūs esmu mīlējis" (Jāņa 1.3,34). Jēzus deva šo bausli un dzīvoja saskaņā ar to, zinot, ka Dievs savā kalpošanā uz zemes un caur Svētā Gara spēku ierakstīs savu likumu mūsu sirdīs, piepildot Joēla, Jeremijas un Ecēhiēla pravietojumus.

Nodibinot Jauno Derību, kas piepildīja un pabeidza Vecās Derības darbu, Jēzus mainīja mūsu attiecības ar likumu un atjaunoja paklausības formu, ko mēs esam pieņēmuši kā Viņa ļaudis. Mīlestības likums vienmēr ir pastāvējis, bet Jēzus to iemiesoja un piepildīja. Vecā derība ar Izraēlu un saistītais likums (tostarp upuri, pušķi un dekrēti) prasīja īpašas pamata mīlestības likuma īstenošanas formas tieši Izraēlas tautai. Daudzos gadījumos šīs īpatnības tagad ir novecojušas. Likuma gars paliek, bet rakstītā likuma priekšraksti, kas noteica noteiktu paklausības formu, vairs nav jāievēro.

Likums nevarēja sevi piepildīt; tas nespēja mainīt sirdis; tā nevarēja novērst pati savu neveiksmi; tas nespēja pasargāt no kārdinājumiem; tas nevarēja noteikt piemērotu paklausības formu katrai ģimenei uz zemes. Kopš Jēzus darba uz zemes beigām un Svētā Gara misijas beigām ir bijuši citi veidi, kā mēs varam paust savu nodošanos Dievam un mīlestību pret kaimiņiem. Tie, kas ir saņēmuši Svēto Garu, tagad var labāk izprast Dieva vārdu un izprast Dieva mērķi viņu paklausībai, jo paklausība tika iemiesota un atklāta Kristū un tika nodota mums caur Viņa apustuļiem, dodot to mums grāmatās, tas, ko mēs saucam par Jauno Derību, ir saglabājies. Jēzus, mūsu lielais augstais priesteris, parāda mums Tēva sirdi un sūta mums Svēto Garu. Izmantojot Svēto Garu, mēs varam atbildēt uz Dieva Vārdu no mūsu sirds dziļumiem, caur Dieva vārdu un darbu apliecinot, ka Viņš vēlas izplatīt savas svētības visām ģimenēm uz zemes. Tas pārsniedz visu, uz ko likums bija spējīgs, jo tas pārsniedz Dieva mērķi, kas likumam būtu jādara.

Jaunietis piekrita šiem izteikumiem un tad jautāja, kā šī izpratne ietekmē sabatu. Es paskaidroju, ka sabats kalpoja izraēliešiem dažādiem mērķiem: tas viņiem atgādināja par radīšanu; tas viņai atgādināja par viņas aiziešanu no Ēģiptes; Tas viņiem atgādināja par viņu īpašajām attiecībām ar Dievu un deva dzīvniekiem, kalpiem un ģimenēm fiziskas atpūtas laiku. No morālā viedokļa tas atgādināja izraēliešiem par viņu pienākumu izbeigt savus ļaunos darbus. Kristoloģiski runājot, tas norādīja uz garīgas atpūtas un piepildījuma nepieciešamību caur Mesijas atnākšanu - labāk uzticoties pestīšanai viņā nekā viņu pašu darbos. Sabats simbolizēja arī radīšanas pabeigšanu laikmeta beigās.

Es dalījos ar viņu, ka lielākā daļa sabatāriešu, šķiet, neapzinās, ka statūti, kas Israēla tautai tika doti caur Mozu, bija īslaicīgi — tas ir, tikai noteiktam periodam un vietai Izraēlas tautas vēsturē. Es norādīju, ka nebija grūti saprast, ka "turēt bārdu necirpu" vai "uzlikt pušķus uz halāta četriem stūriem" nav jēgas visiem laikiem un vietām. Kad Jēzū piepildījās Dieva nodomi attiecībā uz Izraēlu kā tautu, Viņš runāja uz visiem cilvēkiem caur Savu Vārdu un Svēto Garu. Rezultātā paklausības formai Dievam bija jāattaisno jaunā situācija.

Attiecībā uz septītās dienas sabatu autentiskā kristietība nav pieņēmusi septīto nedēļas dienu kā astroloģisku vienību, it kā Dievs vienu nedēļas dienu būtu nolicis augstāk par citām. Tā vietā, lai atvēlētu tikai vienu dienu sava svētuma apliecināšanai, Dievs tagad mājo mūsos caur Svēto Garu, tādējādi svētot visu mūsu laiku. Lai gan mēs varētu pulcēties jebkurā nedēļas dienā, lai svinētu Dieva klātbūtni, lielākā daļa kristiešu draudžu pulcējas uz dievkalpojumu svētdienā, vispazīstamākajā dienā, kad Jēzus augšāmcēlās no mirušajiem un tādējādi piepildījās vecās derības solījumi. Jēzus paplašināja sabata likumu (un visus Toras aspektus) daudz tālāk par laicīgiem ierobežojumiem, ko nevarēja izpildīt verbālais likums. Viņš pat pārveidoja bausli "Tev būs savu tuvāko kā sevi pašu" uz "Mīliet cits citu, kā es jūs esmu mīlējis". Tā ir neticama mīlestības laipnība, ko nevar iemūžināt 613 baušļos (pat ne 6000!). Dieva uzticīgā bauslības izpilde liek mums pievērsties Jēzum, nevis rakstītam kodeksam. Mēs nekoncentrējamies uz vienu nedēļas dienu; viņš ir mūsu uzmanības centrā. Mēs tajā dzīvojam katru dienu, jo tā ir mūsu atpūta.

Pirms iekāpšanas attiecīgajās mašīnās mēs vienojāmies, ka sabata likuma garīgais pielietojums ir saistīts ar ticības dzīvošanu Kristum - dzīvi, kas notiek pēc Dieva žēlastības un ar jauno un dziļāko Svētais Gars mūsos tiek mainīts no iekšpuses.

Vienmēr pateicamies par Dieva žēlastību, kas padara mūs veselus no galvas līdz kājām.