Ko jūs domājat par neticīgajiem?

Es vēršos pie jums ar svarīgu jautājumu: ko jūs domājat par neticīgajiem? Es domāju, ka tas ir jautājums, par kuru mums visiem vajadzētu padomāt! Čaks Kolsons, ASV Ieslodzījuma vietu stipendiju dibinātājs, savulaik uz šo jautājumu atbildēja ar līdzību: “Ja akls vīrietis uzkāptu uz kājas vai uzlej karstu kafiju uz jūsu krekla, vai jūs būtu dusmīgs uz viņu? Viņš pats atbild, ka tas, iespējams, nebūtu mēs, tieši tāpēc, ka neredzīgs cilvēks nevar redzēt to, kas viņam priekšā ”.

Lūdzu, atcerieties, ka cilvēki, kuri vēl nav aicināti ticēt Kristum, nevar redzēt patiesību savu acu priekšā. "Neticīgajiem, kuru prātus šīs pasaules dievs ir padarījis aklus, lai viņi neredzētu Kristus, kas ir Dieva attēls, godības evaņģēlija spožo gaismu."2. korintieši 4,4). Bet tieši laikā Svētais Gars atver viņu garīgās acis, lai redzētu. “Un Viņš (Jēzus Kristus) dod jums gaišas sirds acis, lai jūs zinātu cerību, uz kuru Viņš jūs esat aicinājis, cik bagāta ir viņa mantojuma godība svētajiem.” (Efeziešiem) 1,18). Baznīcas tēvi šo notikumu sauca par "apgaismības brīnumu". Kad tas notiek, cilvēkiem kļūst iespējams noticēt. Viņi tic, jo tagad viņi to var redzēt savām acīm. Lai gan daži cilvēki, lai arī redz acis, izvēlas neticēt, mana pārliecība ir, ka lielākā daļa no viņiem kaut kādā dzīves posmā pozitīvi atsauksies uz Dieva skaidru aicinājumu. Es lūdzu, lai viņi to izdarītu ātrāk nekā vēlāk, lai tajā laikā viņi varētu piedzīvot mieru un prieku, ko sniedz Dieva iepazīšana un Dieva dalīšanās ar citiem.

Mēs ticam, ka atzīstam, ka neticīgajiem ir nepareizas idejas par Dievu. Dažas no šīm idejām ir sliktu kristiešu piemēru rezultāts. Citi radās no gadiem ilgi dzirdētiem neloģiskiem un spekulatīviem viedokļiem par Dievu. Šie nepareizie priekšstati saasina garīgo aklumu. Kā mēs reaģējam uz viņu neticību? Diemžēl mēs, kristieši, reaģējam uz aizsargsienu uzbūvi vai pat spēcīgu noraidījumu. Būvējot šīs sienas, mēs skatāmies uz realitāti, ka neticīgie Dievam ir tikpat svarīgi kā ticīgie. Mēs aizmirstam, ka Dieva Dēls nāca uz zemes ne tikai ticīgo, bet visu cilvēku dēļ.

Kad Jēzus sāka savu kalpošanu uz zemes, kristiešu nebija – lielākā daļa cilvēku bija neticīgie, pat tā laika ebreji. Bet, par laimi, Jēzus bija grēcinieku draugs – neticīgo aizbildnis. Viņš teica: "Ārsts nav vajadzīgs stiprajiem, bet gan slimajiem." (Mateja evaņģēlijs 9,12). Jēzus apņēmās meklēt pazudušos grēciniekus, lai pieņemtu viņu un pestīšanu, ko Viņš tiem piedāvāja. Tāpēc lielu daļu sava laika viņš pavadīja ar cilvēkiem, kurus citi uzskatīja par necienīgiem un uzmanības necienīgiem. Tāpēc jūdu reliģiskie vadītāji apzīmēja Jēzu kā “rijēju, vīna dzērāju un muitnieku un grēcinieku draugu” (Lūkas ē. 7,34).

Evaņģēlijs mums atklāj patiesību: “Jēzus, Dieva Dēls, kļuva par cilvēku, dzīvoja starp mums, nomira un uzkāpa debesīs; viņš to darīja visu cilvēku labā”. Svētie Raksti mums saka, ka Dievs mīl "pasauli". (Džons 3,16) Tas var nozīmēt tikai to, ka lielākā daļa cilvēku ir neticīgie. Tas pats Dievs aicina mūs, ticīgos, mīlēt visus cilvēkus, kā to darīja Jēzus. Šim nolūkam mums ir vajadzīga izpratne, lai redzētu viņus kā "vēl neticīgos Kristum" - kā tos, kas viņam pieder, par kuriem Jēzus nomira un augšāmcēlās. Diemžēl daudziem kristiešiem tas ir ļoti grūti. Acīmredzot ir pietiekami daudz kristiešu, kas ir gatavi tiesāt citus. Dieva Dēls sludināja: "Jo Dievs savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu pestīta." (Jānis) 3,17). Diemžēl daži kristieši ir tik dedzīgi tiesāt neticīgos, ka pilnībā neievēro to, kā Dievs Tēvs uz viņiem raugās — kā uz Viņa mīļotajiem bērniem. Par šiem cilvēkiem viņš sūtīja savu dēlu mirt par viņiem, lai gan viņi (vēl) nevarēja viņu atpazīt vai mīlēt. Mēs varam viņus uzskatīt par neticīgiem vai neticīgiem, bet Dievs redz viņus kā nākotnes ticīgos. Pirms Svētais Gars neticīgajam atver acis, tās aizver neticības aklums – jauktas teoloģiski nepareizi priekšstati par Dieva identitāti un mīlestību. Tieši šādos apstākļos mums viņi ir jāmīl, nevis jāizvairās no tiem vai jānoraida. Mums jālūdz, lai tad, kad Svētais Gars viņiem dos spēku, viņi saprastu labo vēsti par Dieva samierinošo žēlastību un pieņemtu patiesību ar ticību. Lai šie cilvēki ienāk jaunajā dzīvē Dieva vadībā un valdībā, un lai Svētais Gars dod viņiem iespēju piedzīvot mieru, kas viņiem kā Dieva bērniem ir dāvāts.

Pārdomājot neticīgos, atcerēsimies Jēzus bausli: "Šis ir mans bauslis, lai jūs cits citu mīlētu, kā es jūs mīlu" (Jāņa 1.5,12).” Un kā Jēzus mūs mīl? Daloties ar mums savā dzīvē un mīlestībā. Viņš neceļ sienas, lai atšķirtu ticīgos no neticīgajiem. Evaņģēliji mums stāsta, ka Jēzus mīlēja un pieņēma muitniekus, laulības pārkāpējas, dēmonus un spitālīgos. Viņš arī mīlēja sievietes ar sliktu reputāciju, karavīrus, kas viņu ņirgājās un sita, un krustā sistos noziedzniekus, kas atradās viņa pusē. Karājoties pie krusta un pieminot visus šos cilvēkus, Jēzus lūdza: “Tēvs, piedod viņiem; jo viņi nezina, ko dara.” (Lūkas 2. Kor3,34). Jēzus viņus mīl un pieņem visus, lai viņi visi saņemtu piedošanu no Viņa kā sava Glābēja un Kunga un dzīvotu kopībā ar savu Debesu Tēvu caur Svēto Garu.

Jēzus dod jums mīlestību pret neticīgajiem. To darot, jūs redzat šos cilvēkus kā Dieva īpašumu, kuru viņš radīja un izpirks, neskatoties uz to, ka viņi vēl nezina to, kurš viņus mīl. Ja viņi saglabās šo perspektīvu, mainīsies viņu attieksme un izturēšanās pret neticīgajiem. Viņi pieņems šos cilvēkus ar atplestām rokām kā bāreņiem un atsvešinātiem ģimenes locekļiem, kuri iepazīs tikai viņu īsto tēvu. Būdami pazuduši brāļi un māsas, viņi nezina, ka ar Kristu viņi ir saistīti ar mums. Mēģiniet satikt neticīgos ar Dieva mīlestību, lai arī viņi dzīvē varētu uzņemt Dieva žēlastību.

autors Džozefs Tkačs