Audio
9. un 10. psalms: slavējiet un aiciniet
9. un 10. psalms ir saistīti viens ar otru. Ebreju valodā gandrīz katrs no šiem diviem posmiem sākas ar nākamo ebreju alfabēta burtu. Turklāt abos psalmos ir uzsvērta cilvēku mirstība (9, 20; 10, 18), un abos ir pieminēti pagāni (9, 5; 15; 17; 19-20; 10, 16). Septuagintā abi psalmi ir uzskaitīti kā viens.
9. psalmā Dāvids slavē Dievu par to, ka viņa taisnīgums ir parādījies pasaules tiesu sistēmā un par patiesu un mūžīgu tiesnesi, uz kuru nepamatoti nomocītie var uzticēties.
Slavēšana: taisnīguma paušana
Psalms 9,1-13
Kormeistars. Almuts Labbens. Psalms. No Dāvida. Es gribu [tevi] slavēt, Kungs, no visas sirds, es vēlos pastāstīt par visiem jūsu brīnumiem. Tevī es gribu līksmot un līksmot, gribu dziedāt par tavu vārdu, Visaugstākais, kamēr mani ienaidnieki atkāpjas, krīt un iet bojā Tava vaiga priekšā. Jo tu esi izpildījis manu taisnību un manu lietu; tu esi tronī, taisns tiesnesis. Tu esi lamājis tautas, pazaudējis ļaunos, iznīcinājis to vārdus mūžīgi mūžos; ienaidnieks ir pabeigts, sagrauts uz visiem laikiem; jūs esat iznīcinājis pilsētas, to atmiņa ir izdzēsta. Tas Kungs apmetas uz mūžiem, Viņš ir nolicis savu troni spriedumam. Un viņš tiesās pasauli taisnīgi, tiesās tautas ar taisnību. Bet Kungs ir lieli svētki apspiestajiem, lieli svētki bēdu laikos. Uzticies tev, kas zini tavu vārdu; jo tu, Kungs, neesi atstājis tos, kas tevi meklē. Dziediet Tam Kungam, kas apdzīvo Ciānu, pasludiniet Viņa darbus starp tautām! Jo tas, kurš pēta izlietās asinis, ir domājis par viņiem; viņš nav aizmirsis nožēlojamo saucienu. Šis psalms ir piedēvēts Dāvidam, un tas ir jādzied dziesmā Dying for the Son, kā mēs lasām citos tulkojumos. Tomēr, ko tas īsti nozīmē, nav skaidrs. 1.-3. pantā Dāvids dedzīgi slavē Dievu, stāsta par saviem brīnumiem un priecājas par viņu, lai būtu laimīgs un slavētu viņu. Brīnums (ebreju vārds nozīmē kaut ko neparastu) bieži tiek lietots psalmos, runājot par Tā Kunga darbiem. Dāvida uzslavas iemesls ir aprakstīts 4.-6. pantā. Dievs ļauj valdīt taisnīgumam (v. 4) iestājoties par Dāvidu. Viņa ienaidnieki atgrūžas (v. 4) un tiek nogalināti (v. 6) un pat tautas tika iznīcinātas (p. 15; 17; 19-20). Šāds apraksts atspoguļo to lejupslīdi. Pat pagānu tautu vārdi netiks saglabāti. Viņu piemiņa un piemiņa vairs nepastāvēs (v. 7). Tas viss notiek tāpēc, ka Dievs, pēc Dāvida domām, ir taisnīgs un patiess Dievs un no sava troņa sludina tiesu pār zemi (p. 8f). Dāvids šo patiesību un taisnību attiecina arī uz cilvēkiem, kuri ir piedzīvojuši netaisnību. Tos, kurus cilvēki ir apspieduši, neievērojuši un aizskaruši, taisnais tiesnesis cels augšā. Tas Kungs ir viņu aizsardzība un vairogs grūtos brīžos. Tā kā ebreju vārds, kas apzīmē patvērumu, 9. pantā ir lietots divas reizes, var pieņemt, ka drošībai un aizsardzībai būs liela nozīme. Zinot Dieva drošību un aizsardzību, mēs varam paļauties uz Viņu. Panti beidzas ar pamudinājumu cilvēkiem, īpaši tiem, kurus Dievs neaizmirst (p. 13). Viņš lūdz viņus slavēt Dievu (V2) un pastāstīt par to, ko viņš ir darījis viņu labā (v.
Lūgšana: palīdzība nomocītajiem
Psalms 9,14-21
Apžēlojies par mani, Kungs! Redzi manu postu no manu ienaidnieku puses, paceļot mani no nāves vārtiem, lai es varētu cildināt visas tavas slavas Ciānas meitas vārtos, lai es priecātos par tavu pestīšanu. Tautas ir iegrimušas bedrē, kas tās radījusi; viņu pašu kāja ir iesprostota slēptajā tīklā. Tas Kungs ir atklājis sevi, ir darījis spriedumu: ļaunais ir sapinies viņa roku darbā. Higgajon. Lai ļaunie vēršas pie Šeola, visas tautas, kas aizmirst Dievu. Jo nabagie netiks aizmirsti uz visiem laikiem, cerība uz nabagiem tiks zaudēta uz visiem laikiem. Celies, Kungs, tam cilvēkam nav vardarbības! Lai tautas tiek tiesātas jūsu priekšā! Uzliek viņiem bailes, Kungs! Lai tautas zina, ka ir cilvēki!
Zinot par Dieva pestīšanu, Dāvids aicina Dievu, lai viņš uzrunātu viņu viņa ciešanās un dotu viņam iemeslu slavēt. Viņš lūdz Dievu redzēt, ka viņu vajā viņa ienaidnieki (14.p.). Nāves briesmās viņš aicināja Dievu glābt viņu no nāves vārtiem (14. p.; sal. ar Ījaba 38., 17. psalmu; 107., 18. psalmu, Jesajas 38., 10.). Kad viņš ir izglābts, viņš visiem stāstīs par Dieva varenību un godību un priecāsies Ciānas vārtos (15.p.).
Dāvida lūgšanu stiprināja viņa dziļā paļāvība uz Dievu. 16.-18. pantā Dāvids runā par Dieva aicinājumu iznīcināt tos, kas dara ļaunu. 16. pants, iespējams, tika uzrakstīts, gaidot ienaidnieka iznīcināšanu. Ja tā, tad Dāvids ir gaidījis, kad pretinieki iekritīs paši savās bedrēs. Bet Tā Kunga taisnība ir zināma visur, kā ļaunums, ko netaisnība nodara, viņiem krīt atpakaļ. Ļauno liktenis ir pretstatā nabago liktenim (18.-19.p.). Jūsu cerība netiks zaudēta, tā piepildīsies. Tiem, kas noraida un ignorē Dievu, nav cerības. 9. psalms beidzas ar lūgšanu, lai Dievs pieceltos un gūtu virsroku un ļautu valdīt taisnīgumam. Šāds spriedums liktu pagāniem saprast, ka viņi ir cilvēki un nevar apspiest tos, kas paļaujas uz Dievu.
Šajā psalmā Dāvids turpina savu lūgšanu no 9. psalma, lūdzot Dievu vairs negaidīt savus spriedumus. Viņš aprakstīja ļaundaru milzīgo spēku pret Dievu un pret cilvēkiem un pēc tam cīnījās ar Dievu, lai piecelties un atriebt nabagus, iznīcinot ļaunos.
Slikto puišu apraksts
Psalms 10,1-11
Kāpēc, Kungs, tu stāvi tālu, slēpjoties bēdu laikā? Ļaunie vajā nabagos ar augstprātību. Jūs satrauc viņu izdomātie uzbrukumi. Jo ļaunie lielās savas dvēseles vēlēšanās dēļ; un mantkārīgie zaimojošie, viņš nicina Kungu. Ļaunais [iedomājas] augstprātīgi: Viņš neizmeklēs. Tas nav dievs! visas ir viņa domas. Viņa ceļi vienmēr ir veiksmīgi. Jūsu spriedumi ir augsti, tālu no viņa; visi viņa pretinieki - viņš pūš uz tiem. Viņš savā sirdī saka: es nemūžos, no seksa līdz seksam, nelaime. Viņa mute ir pilna ar lāstu, viltību un apspiešanu; zem mēles ir grūtības un nelaime. Viņš sēž pagalmu slazdā, slēpjoties nogalina nevainīgos; viņa acis skatās pēc nabaga. Viņš slēpjas kā lauva savā biezoknī; viņš slēpjas noķert nožēlojamos; viņš noķer nožēlojamo, ievelkot viņu tīklā. Viņš sadauza, pieturas; un nabagi krīt ar saviem varenajiem [spēkiem]. Viņš savā sirdī saka: Dievs ir aizmirsis, slēpis savu seju, viņš neredz mūžīgi!
Šī psalma pirmā daļa ir ļauno ļaunā spēka apraksts. Sākumā rakstu mācītājs (iespējams, Dāvids) sūdzas Dievam, kuram šķiet, ka tas ir vienaldzīgs pret nabaga vajadzībām. Viņš jautā, kāpēc šķiet, ka Dievs nav šajā netaisnībā. Jautājums, kāpēc, skaidri parāda, kā cilvēki jūtas apspiesti, saucot pēc Dieva. Ņem vērā šīs ļoti godīgās un atklātās attiecības starp Dāvidu un Dievu.
2.–7. pantā Dāvids sīkāk izklāsta pretinieku būtību. Ar lepnumu, augstprātību un alkatību (2.p.) ļaunie nomoka vājos un runā par Dievu nepiedienīgi. Ļaunais cilvēks ir lepnuma un augstsirdības pilns un neatstāj vietu Dievam un viņa baušļiem. Šāds cilvēks ir pārliecināts, ka neatkāpsies no sava ļaunuma. Viņš tic, ka var netraucēti turpināt savu rīcību (5.p.) un nepiedzīvos nekādas grūtības (6.p.). Viņa vārdi ir nepareizi un postoši, un tie rada grūtības un postu (7.p.).
8-11. Pantos Dāvids apraksta ļaundarus kā cilvēkus, kas slepus slepus rīkojas un uzbrūk saviem neaizsargātajiem upuriem kā lauva, velkot viņus prom kā zvejnieki savā tīmeklī. Šīs lauvu un zvejnieku bildes atgādina cilvēku aprēķināšanu, kuri tikai gaida, lai kādam uzbrūk. Upurus iznīcina sliktie puiši, un tāpēc, ka Dievs nekavējoties neatnāk uz glābšanu, sliktie puiši ir pārliecināti, ka Dievs viņus nerūpējas un nerūpējas.
Lūdzu, atriebties
Psalms 10,12-18
Celies kungs! Dievs, pacel roku! Neaizmirstiet nožēlojamos! Kāpēc ļaunajiem ir ļauts nicināt Dievu, sakiet viņa sirdī: “Jūs nejautāsit?” Jūs to esat redzējuši, jo jūs skatāties uz grūtībām un bēdām, lai ņemtu to savā rokā. Nabaga vīrs, bezbērns atstāj to jums; tu esi palīgs. Lauziet roku ļaunajiem un ļaunajiem! Jūtot viņa ļaunumu, lai jūs vairs nevarētu atrast [viņu]! Kungs ir ķēniņš vienmēr un mūžīgi; tautas ir pazudušas no viņa zemes. Tu esi dzirdējis lēnprātīgo vēlēšanos, Kungs; tu stiprini viņas sirdi, ļauj tavai ausij pievērst uzmanību bāreņa un apspiesto labošanai, lai nākotnē neviens uz zemes vairs nesamazinātos.
Godīgā lūgšanā pēc atmaksas un atriebības Dāvids aicina Dievu piecelties (9, 20) un palīdzēt bezpalīdzīgajiem (10, 9). Viens no šī lūguma iemesliem ir tas, ka ļaunajiem nevajadzētu ļaut nicināt Dievu un ticēt, ka viņi ar to tiks galā. Tam Kungam vajadzētu atbildēt, jo vājā paļāvība, ka Dievs redz viņu vajadzības un sāpes un ir viņu palīgs (14.p.). Psalmu sacerētājs īpaši jautā par ļauno iznīcināšanu (15.p.). Arī šeit apraksts ir ļoti gleznains: salauž roku tā, ka vairs nav spēka. Ja Dievs tiešām šādi sodīs ļaunos, tad viņiem būtu jāatbild uz jautājumiem par savu rīcību. Dāvids tad vairs nevarēja teikt, ka Dievs nerūpējas par apspiestajiem un tiesā ļaunos.
16.-18. pantā psalms beidzas ar Dāvida pārliecību, ka Dievs viņu uzklausīja viņa lūgšanā. Tāpat kā 9. psalmā, viņš pasludina Dieva valdīšanu, neskatoties uz visiem apstākļiem (9., 7. p.). Tie, kas stāvēs viņam ceļā, ies bojā (9., 3.; 9., 5.; 9., 15. p.). Dāvids bija pārliecināts, ka Dievs uzklausīs apspiesto lūgumus un saucienus un uzņemsies par tiem atbildību, lai ļaunajiem, kas ir tikai cilvēki (9, 20), vairs nebūtu nekādas varas pār tiem.
Kopsavilkums
Dāvids savu dziļāko sirdi nodod Dieva priekšā. Viņš nebaidās stāstīt par savām raizēm un šaubām, pat ne par savām šaubām par Dievu. To darot, viņam tiek atgādināts, ka Dievs ir uzticīgs un taisnīgs un ka situācija, kurā Dievs neliekas, ir tikai īslaicīga. Tas ir momentuzņēmums. Dievs tiks atzīts par tādu, kāds viņš ir: tas, kurš rūpējas, iestājas par bezpalīdzīgo un runā taisnību pret sliktajiem.
Liela svētība ir šo lūgšanu turēšana, jo arī mums šādas sajūtas var sajust. Psalmi mums palīdz tos izteikt un tikt ar tiem galā. Viņi palīdz mums atkal atcerēties savu uzticīgo Dievu. Slavējiet viņu un parādiet viņam vēlmes un vēlmes.
autors Teds Džonstons
