Jēzus ir augšāmcēlies, viņš ir dzīvs

Kopš sākuma Dieva griba bija cilvēkam izvēlēties koku, kura augļi viņam dod dzīvību. Dievs caur savu Svēto Garu gribēja apvienoties ar cilvēka garu. Ādams un Ieva noraidīja dzīvi kopā ar Dievu, jo ticēja sātana meliem bez labākas dzīves bez Dieva taisnības. Kā Ādama pēcnācēji mēs no viņa mantojām grēka vainu. Bez personīgām attiecībām ar Dievu mēs esam dzimuši garīgi miruši un sava grēka dēļ mums ir jāmirst dzīves beigās. Zināšanas par labo un ļauno mūs ved uz paštaisnā neatkarības ceļa no Dieva un nes mums nāvi. Ja ļaujam Svētajam Garam mūs vadīt, mēs atzīstam savu vainu un savu grēcīgo dabu. Tā rezultātā mums ir vajadzīga palīdzība. Šis ir priekšnoteikums mūsu nākamajam solim:

"Mēs tikām samierināti ar Dievu caur viņa dēla nāvi, kad mēs vēl bijām viņa ienaidnieki" (romiešiem 5,10 Jaunās dzīves Bībele). Jēzus ar savu nāvi samierināja mūs ar Dievu. Daudzi kristieši apstājas pie šī fakta. Viņiem ir grūti dzīvot Kristum atbilstošu dzīvi, jo viņi nesaprot panta otro daļu:

"Tad vēl jo vairāk tagad, kad esam kļuvuši par viņa draugiem, mēs tiksim izglābti caur Kristus dzīvību." (Romiešiem) 5,10 Jaunās dzīves Bībele). Ko nozīmē būt izglābtam ar Kristus dzīvību? Ikviens, kas pieder Kristum, tika sists krustā, nomira un apglabāts kopā ar viņu un vairs nevar darīt neko pēc savas gribas. Kristus augšāmcēlās no miroņiem, lai dotu dzīvību tiem, kas miruši kopā ar viņu. Ja tu pieprasi Jēzus dzīvību savai pestīšanai tikpat daudz kā izlīgšanai, tad Jēzus ir augšāmcēlies jaunai dzīvei tevī. Caur Jēzus ticību, kurai tu piekrīti, Jēzus dzīvo tevī Savu dzīvi. Viņi caur viņu ir saņēmuši jaunu garīgo dzīvi. Mūžīgā dzīve! Jēzus mācekļi nevarēja saprast šo garīgo dimensiju pirms Vasarsvētkiem, kad Svētais Gars vēl nebija mācekļos.

Jēzus dzīvo!

Bija pagājušas trīs dienas, kopš Jēzus tika notiesāts, sists krustā un apglabāts. Divi viņa mācekļi gāja uz ciematu, ko sauc par Emmausu: “Viņi runāja viens ar otru par visiem šiem stāstiem. Un notika, kad tie runāja un jautā viens otram, ka pats Jēzus tuvojās un gāja viņiem līdzi. Bet viņu acis neļāva Viņu atpazīt.” (Lūkas evaņģēlijs 24,15-16).

Viņi necerēja ieraudzīt Jēzu uz ielas, jo ticēja, ka Jēzus ir miris! Tāpēc viņas neticēja sieviešu ziņām, ka viņš ir dzīvs. Jēzus mācekļi domāja: tās ir stulbas pasakas! «Jēzus viņiem sacīja: Par kādām lietām jūs savā starpā runājat ceļā? Tur viņi apstājās, skumji ”(Lūkas evaņģēlijs 24,17). Tas ir tādas personas simbols, kuru Augšāmceltais vēl nav saticis. Tā ir skumja kristietība.

«Viens no viņiem, vārdā Kleopas, atbildēja un sacīja viņam: vai tu vienīgais no svešiniekiem Jeruzalemē nezina, kas tur šajās dienās noticis? Un viņš (Jēzus) tiem sacīja: Kas tad? (Lūkas evaņģēlijs 24,18-19). Jēzus bija galvenais varonis un izliekas bezjēdzīgs, lai viņi varētu viņam to izskaidrot:
“Bet tie viņam sacīja: par Jēzu no Nācaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visas tautas priekšā; kā mūsu augstie priesteri un priekšnieki viņu nodeva nāves sodam un sita krustā. Bet mēs cerējām, ka tieši viņš atpestīs Izraēlu. Un galvenais, šodien ir trešā diena, kad tas notika ”(Lūkas 24,19-21). Jēzus mācekļi runāja pagātnē. Viņi cerēja, ka Jēzus izglābs Izraēlu. Viņi apglabāja šo cerību pēc tam, kad bija liecinieki Jēzus nāvei un neticēja viņa augšāmcelšanai.

Kurā saspīlējumā jūs piedzīvojat Jēzu? Vai viņš ir tikai vēsturisks cilvēks, kurš dzīvoja un nomira pirms apmēram 2000 gadiem? Kā jūs šodien piedzīvojat Jēzu? Vai jūs to piedzīvojat katrā savas dzīves brīdī? Vai arī jūs dzīvojat apziņā, ka viņš caur savu nāvi jūs samierināja ar Dievu un aizmirsāt mērķi, kāpēc Jēzus augšāmcēlās?
Jēzus atbildēja abiem mācekļiem: “Vai Kristum tas nebija jācieš un jāieiet savā godībā? Un viņš (Jēzus) sāka ar Mozu un visiem praviešiem un paskaidroja tiem, kas par viņu teikts visos rakstos ”(Lūkas 2.4,26-27). Viņiem nebija ne jausmas par to, ko Dievs bija iepriekš sacījis par Mesiju Svētajos Rakstos.

“Tas notika, kad viņš sēdēja pie viņiem pie galda, viņš paņēma maizi, pateicās, salauza un iedeva viņiem. Viņu acis atvērās, un viņi viņu atpazina. Un viņš no tiem pazuda ”(Lūkas evaņģēlijs 24,30-31). Viņi saprata, ko Jēzus viņiem saka, un ticēja viņa vārdiem, ka viņš ir dzīvības maize.
Citviet lasām: «Jo šī ir Dieva maize, kas nāk no debesīm un dod pasaulei dzīvību. Tad tie viņam sacīja: Kungs, dod mums vienmēr šo maizi. Bet Jēzus viņiem sacīja: Es esmu dzīvības maize. Kas nāk pie manis, tas nepaliks izsalcis; un tas, kas man tic, nemūžam neslāps.” (Johan 6,33-35).

Tas notiek, kad jūs patiešām sastopaties ar Jēzu kā augšāmcelto. Jūs piedzīvosiet un izbaudīsiet sava veida dzīvi, tāpat kā paši mācekļi: "Viņi viens otram sacīja: vai mūsu sirdis mūsos nedega tāpēc, ka Viņš runāja ar mums ceļā un atvēra mums Svētos Rakstus?" (Lūkas evaņģēlijs 24,32). Satiekot Jēzu savā dzīvē, tava sirds degs. Būt Jēzus klātbūtnē ir dzīvība! Jēzus, kas tur ir un dzīvo, nes sev līdzi prieku. Viņa mācekļi to kopā uzzināja nedaudz vēlāk: "Tā kā viņi vēl nevarēja tam noticēt no prieka un bija pārsteigti" (Lūkas 2.4,41). Par ko viņi priecājās? Par augšāmcēlušos Jēzu!
Kā Pēteris vēlāk aprakstīja šo prieku? «Tu viņu neesi redzējis un tomēr mīli; un tagad tu tici viņam, kaut arī viņu neredzi; bet tu priecāsies ar neizsakāmu un brīnišķīgu prieku, kad sasniegsi savas ticības mērķi, proti, dvēseļu svētlaimi »(1. Peter 1,8-9). Šo neizsakāmo un krāšņo prieku Pēteris piedzīvoja, satiekot augšāmcēlušos Jēzu.

«Bet viņš, Jēzus, tiem sacīja: Šie ir mani vārdi, ko es jums sacīju, vēl būdams pie jums: jāpiepildās visam, kas par mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un psalmos. Tad viņš lika tiem saprast, ka viņi saprot Rakstus.” (Lūkas 24,44-45). Kāda bija problēma? Jūsu izpratne bija problēma!
"Kad viņš bija augšāmcēlies no miroņiem, viņa mācekļi atcerējās, ka viņš to bija teicis, un ticēja Rakstiem un vārdam, ko Jēzus bija runājis." (Jānis 2,22). Jēzus mācekļi ne tikai ticēja Svēto Rakstu vārdiem, bet arī tam, ko Jēzus viņiem teica. Viņi saprata, ka Vecās Derības Bībele ir nākotnes ēna. Jēzus ir Svēto Rakstu patiesais saturs un realitāte. Jēzus vārdi viņiem deva jaunu izpratni un prieku.

Mācekļu izsūtīšana

Kamēr Jēzus vēl bija dzīvs, viņš sūtīja savus mācekļus sludināt. Kādu vēstījumu viņi sludināja cilvēkiem? "Viņi izgāja ārā un sludināja, ka ir jānožēlo grēki, un izdzen daudz dēmonu, un svaidīja ar eļļu daudzus slimus un dziedināja tos." (Mark. 6,12-13). Mācekļi sludināja cilvēkiem, lai tie nožēlo grēkus. Vai cilvēkiem vajadzētu novērsties no sava vecā domāšanas veida? Jā! Bet vai ar to pietiek, ja cilvēki nožēlo grēkus un neko citu nezina? Nē, ar to nepietiek! Kāpēc viņi nestāstīja cilvēkiem par grēku piedošanu? Jo viņi neko nezināja par Dieva samierināšanu caur Jēzu Kristu.

«Tad viņš lika tiem saprast, ka viņi saprot rakstus, un sacīja tiem: Ir rakstīts, ka Kristus cietīs un trešajā dienā augšāmcelsies no miroņiem. un grēku nožēlošana tiek sludināta Viņa vārdā grēku piedošanai visām tautām” (Lūkas 2.4,45-47). Satiekoties ar dzīvo Jēzu, mācekļi saņēma jaunu izpratni par augšāmcelto un jaunu vēsti, izlīgumu ar Dievu visiem cilvēkiem.
"Ziniet, ka jūs neesat atpirkti ar iznīcīgu sudrabu vai zeltu no savas veltīgās gaitas pēc tēvu ceļiem, bet ar Kristus kā nevainīga un nevainīga Jēra dārgajām asinīm."1. Peter 1,18-19).

Pēteris, kurš centās izvairīties no asinsizliešanas Golgātā, pierakstīja šos vārdus. Jūs nevarat nopelnīt vai iegādāties izpirkšanu. Dievs deva izlīgumu caur sava dēla nāvi. Tas ir mūžīgās dzīves ar Dievu priekšnoteikums.

«Tad Jēzus viņiem atkal sacīja: Miers ar jums! Kā Tēvs mani sūtījis, tā es sūtu jūs. Un to sacījis, viņš uzpūta viņus un sacīja viņiem: Ņemiet Svēto Garu! " (Jāņa 20,21: 22).

Dievs iepūta dzīvības elpu Ādama degunā Ēdenes dārzā, un tā viņš kļuva par dzīvu būtni. "Kā ir rakstīts: pirmais cilvēks Ādams kļuva par dzīvu būtni, un pēdējais Ādams kļuva par garu, kas dod dzīvību."1. Korintiešiem 15,45).

Svētais Gars dod dzīvību cilvēkiem, kuri dzimuši garīgā nāvē caur Jēzus Kristus ticību. Jēzus mācekļi tajā laikā vēl nebija garīgi dzīvi.

«Kad Viņš bija ar viņiem vakariņās, viņš pavēlēja tiem nepamest Jeruzalemi, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā viņš teica, esat dzirdējuši no manis. jo Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs tiksiet kristīti ar Svēto Garu neilgi pēc šīm dienām.” (Apustuļu darbi 1,4-5).
Jēzus mācekļi būtu jāapsūdz ar Svēto Garu Vasarsvētkos. Šī ir atdzimšana un augšāmcelšanās no garīgās nāves un iemesls, kāpēc otrais Ādams, Jēzus, nāca pasaulē, lai to paveiktu.
Kā un kad Pēteris piedzima no jauna? "Lai slavēts Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kurš pēc savas lielās žēlastības mūs ir atdzimis dzīvai cerībai caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos no miroņiem."1. Peter 1,3). Pēteris piedzima no jauna caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos.

Jēzus nāca pasaulē, lai dzīvotu cilvēkus. Jēzus caur savu nāvi samierināja cilvēci ar Dievu un upurēja savu ķermeni par mums. Dievs mums deva jaunu dzīvību, lai viņš varētu dzīvot mūsos. Vasarsvētkos Jēzus caur Svēto Garu nonāca to sirdīs, kas ticēja Jēzus vārdiem. Izmantojot Svētā Gara liecību, viņi zina, ka Viņš dzīvo viņos. Viņš viņu padarīja garīgi dzīvu! Viņš viņiem dod savu dzīvi, Dieva dzīvību, mūžīgo dzīvi.
"Ja jūsos mājo Tā gars, kurš Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad tas, kas uzmodinājis Kristu no miroņiem, atdzīvinās arī jūsu mirstīgās miesas ar savu garu, kas mājo jūsos." (Romiešiem) 8,11). Jēzus jums arī dod mandātu: kā Tēvs mani sūtīja, tā es jūs sūtu (saskaņā ar Jāņa 1.7,18).

Kā smelties spēku no bezgalīgā dzīves avota? Jēzus augšāmcēlās dzīvot un darboties tevī. Kādu atļauju jūs viņam piešķirat un piešķirat? Vai jūs dodat Jēzum tiesības valdīt jūsu prātam, jūtām, domām, gribai, visam mantam, savam laikam, visām darbībām un visai būtnei? Jūsu līdzcilvēki varēs pateikt no jūsu uzvedības un izturēšanās.

«Ticiet man, ka es esmu Tēvā un Tēvs manī; ja nē, ticiet darbu dēļ. Patiesi, patiesi es jums saku: kas man tic, tas arī darīs tos darbus, ko es daru, un darīs vēl lielākas lietas par tiem. jo es eju pie Tēva” (Jāņa 14,11-12).

Ļaujiet Dieva Garam darboties tevī, lai jebkurā situācijā pazemīgi atzītu, ka jūs esat tas, kurš pats neko nevar izdarīt. Rīkojieties ar zināšanām un uzticieties, ka jūsos dzīvojošais Jēzus var un darīs jebko ar jums. Pastāstiet Jēzum visu un vienmēr, kas viņam būtu jādara ar jums saskaņā ar viņa gribu ar vārdiem un darbiem.
Dāvids sev uzdeva jautājumu: “Kas ir cilvēks, ka tu viņu atceries, un kas ir tāda cilvēka bērns, ka tu par viņu rūpējies? Tu viņu padarīji mazliet zemāku par Dievu, tu kronēji viņu ar godu un slavu.” (Psalms 8,5-6). Tāds ir cilvēks savā nevainībā savā parastajā stāvoklī. Kristietība ir katra cilvēka normāls stāvoklis.

Paldies Dievam atkal un atkal par to, ka viņš dzīvo tevī un ka tu ļauj viņam viņu piepildīt. Pateicoties jūsu pateicībai, šis svarīgais fakts jūsos mainās!

autors Pablo Nauers