Ko jūs domājat par neticīgajiem?

327 kā jūs domājat par neticīgajiem Es vēršos pie jums ar svarīgu jautājumu: ko jūs domājat par neticīgajiem? Es domāju, ka tas ir jautājums, par kuru mums visiem vajadzētu padomāt! Čaks Kolsons, Prison Fellowship un programmas Breakpoint Radio dibinātājs ASV, savulaik atbildēja uz šo jautājumu ar līdzību: Ja neredzīgs cilvēks uzkāpj uz kājas vai uzlej karstu kafiju uz jūsu krekla, vai jūs būtu dusmīgs uz viņu? Viņš pats atbild, ka tas, iespējams, nebūtu mēs, tieši tāpēc, ka neredzīgs cilvēks nevar redzēt to, kas atrodas viņa priekšā.

Lūdzu, atcerieties arī to, ka cilvēki, kuri vēl nav aicināti ticēt Kristum, nevar redzēt patiesību savu acu priekšā. Krišanas dēļ viņi ir garīgi akli (2. korintieši 4,3-4). Bet tieši īstajā laikā Svētais Gars atver viņu garīgās acis, lai viņi varētu redzēt (Efeziešiem 1,18). Baznīcas tēvi šo notikumu sauca par apgaismības brīnumu. Ja tā būtu, iespējams, ka cilvēki varētu noticēt; varēja ticēt tam, ko redzēja savām acīm.

Lai arī daži cilvēki, neskatoties uz redzi, izvēlas neticēt, es ticu, ka vairums no viņiem galu galā pozitīvi atbildēs uz Dieva skaidru aicinājumu savā dzīvē. Es lūdzu, lai viņi to izdarītu drīzāk, nevis vēlāk, lai viņi varētu piedzīvot Dieva pazīšanas mieru un prieku un jau šajā laikā pastāstīt citiem par Dievu.

Mēs ticam, ka atzīstam, ka neticīgajiem ir nepareizas idejas par Dievu. Dažas no šīm idejām ir sliktu kristiešu piemēru rezultāts. Citi radās no gadiem ilgi dzirdētiem neloģiskiem un spekulatīviem viedokļiem par Dievu. Šie nepareizie priekšstati saasina garīgo aklumu. Kā mēs reaģējam uz viņu neticību? Diemžēl daudzi kristieši reaģē uz aizsargsienu uzbūvi vai pat spēcīgu noraidījumu. Izbūvējot šīs sienas, viņi ignorē realitāti, ka neticīgie Dievam ir tikpat svarīgi kā ticīgie. Viņi aizmirsa, ka Dieva Dēls nāca uz zemes ne tikai ticīgo dēļ.

Kad Jēzus sāka savu kalpošanu uz zemes, kristiešu nebija – lielākā daļa cilvēku bija neticīgie, pat tā laika ebreji. Bet, par laimi, Jēzus bija grēcinieku draugs – neticīgo aizbildnis. Viņš saprata, ka "ārsts nav vajadzīgs veseliem, bet slimiem" (Mateja evaņģēlijs 9,12). Jēzus apņēmās meklēt pazudušos grēciniekus, lai pieņemtu viņu un pestīšanu, ko Viņš tiem piedāvāja. Tāpēc viņš lielu daļu sava laika pavadīja ar cilvēkiem, kurus citi uzskatīja par necienīgiem un uzmanības cienīgiem. Tāpēc jūdu reliģiskie vadītāji apzīmēja Jēzu kā “rijēju un vīna dzērāju, muitnieku un grēcinieku draugu” (Lūkas ē. 7,34).

Evaņģēlijs mums atklāj patiesību; Jēzus, Dieva Dēls, kļuva par cilvēku, kas dzīvoja starp mums, nomira un uzkāpa debesīs; viņš to darīja visu cilvēku labā. Svētie Raksti mums saka, ka Dievs mīl "pasauli". (Džons 3,16) Tas var nozīmēt tikai to, ka lielākā daļa cilvēku ir neticīgie. Tas pats Dievs aicina mūs, ticīgos, tāpat kā Jēzu, mīlēt visus cilvēkus. Šim nolūkam mums ir vajadzīga izpratne, lai redzētu viņus kā vēl neticīgos Kristum – kā tos, kas viņam pieder, par kuriem Jēzus nomira un augšāmcēlās. Diemžēl daudziem kristiešiem tas ir ļoti grūti. Šķiet, ka ir pietiekami daudz kristiešu, kuri vēlas tiesāt citus. Tomēr Dieva Dēls paziņoja, ka viņš nav nācis pasauli nosodīt, bet gan glābt (Jāņa 3,17). Diemžēl daži kristieši ir tik dedzīgi tiesāt neticīgos, ka pilnībā neievēro to, kā Dievs Tēvs uz viņiem skatās — kā uz Viņa mīļotajiem bērniem. Par šiem cilvēkiem viņš sūtīja savu dēlu mirt par viņiem, lai gan viņi (vēl) nevarēja viņu atpazīt vai mīlēt. Mēs varam viņus uzskatīt par neticīgiem vai neticīgiem, bet Dievs redz viņus kā nākotnes ticīgos. Pirms Svētais Gars atver neticīgajam acis, tās aizver neticības aklums – jauktas teoloģiski nepareizi priekšstati par Dieva identitāti un mīlestību. Tieši šādos apstākļos mums viņi ir jāmīl, nevis jāizvairās no tiem vai jānoraida. Mums jālūdz, lai tad, kad Svētais Gars viņiem dos spēku, viņi saprastu labo vēsti par Dieva samierinošo žēlastību un pieņemtu patiesību ar ticību. Lai šie cilvēki ienāk jaunajā dzīvē Dieva vadībā un valdībā, un lai Svētais Gars dod viņiem iespēju piedzīvot mieru, kas viņiem kā Dieva bērniem ir dāvāts.

Kad mēs domājam par neticīgajiem, atcerēsimies Jēzus pavēli: "Mīliet cits citu," viņš teica, "kā es jūs mīlu" (Jāņa 1.5,12). Un kā Jēzus mūs mīl? Daloties ar mums savā dzīvē un mīlestībā. Viņš neceļ sienas, lai atšķirtu ticīgos no neticīgajiem. Evaņģēliji mums stāsta, ka Jēzus mīlēja un pieņēma muitniekus, laulības pārkāpējas, dēmonus un spitālīgos. Viņš arī mīlēja sievietes ar sliktu reputāciju, karavīrus, kas viņu ņirgājās un sita, un krustā sistos noziedzniekus, kas atradās viņa pusē. Karājoties pie krusta un pieminot visus šos cilvēkus, Jēzus lūdza: “Tēvs, piedod viņiem; jo viņi nezina, ko dara.” (Lūkas 2. Kor3,34). Jēzus mīl un pieņem visus, lai viņi visi saņemtu piedošanu no Viņa kā sava Glābēja un Kunga un dzīvotu kopībā ar savu Debesu Tēvu caur Svēto Garu.

Jēzus dod mums daļu no viņa mīlestības pret neticīgajiem. To darot, mēs viņus redzam kā cilvēkiem, kuriem pieder Dievs, kurus Viņš radīja un izpirks, neskatoties uz to, ka viņi vēl nezina to, kurš viņus mīl. Ja mēs saglabāsim šo perspektīvu, mainīsies mūsu attieksme un izturēšanās pret neticīgajiem. Mēs viņu pieņemsim ar atplestām rokām kā bāreņiem un atsvešinātiem ģimenes locekļiem, kuriem vēl nav jāiepazīstas ar īsto tēvu; kā pazuduši brāļi un māsas, kuri nezina, ka caur Kristu viņi ir saistīti ar mums. Mēs centīsimies satikt neticīgos ar Dieva mīlestību, lai arī viņi dzīvē uzņemtu Dieva žēlastību.