Dievs mīl visus cilvēkus

Frīdrihs Nīče (1844-1900) kļuva pazīstams kā "galīgais ateists" ar savu nievājošo kristīgās ticības kritiku. Viņš apgalvoja, ka kristīgie raksti, īpaši tāpēc, ka tajos ir uzsvērta mīlestība, ir dekadences, korupcijas un atriebības blakusprodukts. Tā vietā, lai uzskatītu, ka Dieva eksistence ir pat attāli iespējama, viņš ar savu slaveno teicienu "Dievs ir miris" paziņoja, ka lielā Dieva ideja ir mirusi. Viņš plānoja aizstāt tradicionālo kristīgo ticību (ko viņš sauca par veco mirušo ticību) ar kaut ko radikāli jaunu. Ar ziņu, ka "vecais dievs ir miris", viņš apgalvoja, filozofi un brīvdomātāji, piemēram, viņš, tiktu apgaismoti jaunam sākumam. Nīčei bija jauna rītausma “jautrās zinātnes” sabiedrībā, kurā bija brīvs no represīvās pārliecības, kas laupa cilvēkiem prieku cauri šaurām robežām.

Kā mēs stāvam ar ateistiem?

Nīčes filozofija daudzus cilvēkus motivēja pieņemt ateismu. Pat kristiešu vidū ir daži, kas atzinīgi vērtē viņa mācības, uzskatot, ka viņi nosoda kristietības veidu, kas izliekas, ka Dievs ir miris. Viņi neievēro to, ka Nīče uzskatīja, ka ideja par jebkuru dievu ir absurda, un uzskatīja, ka jebkāda veida pārliecība ir muļķīga un kaitīga. Viņa filozofija ir pretrunā ar Bībeles kristietību, kas nenozīmē, ka mēs vēlamies sevi nostādīt augstāk par viņu vai citiem ateistiem. Mūsu aicinājums ir palīdzēt cilvēkiem (arī ateistiem) saprast, ka Dievs ir arī viņu labā. Mēs izpildām šo aicinājumu, rādot saviem līdzcilvēkiem dzīvesveidu, ko raksturo priecīgas attiecības ar Dievu – vai, kā mēs sakām WCG, dzīvojot un nododot labo vēsti.

Jūs droši vien esat redzējuši uzlīmi (piemēram, kreisajā pusē), kas izsmej Nīči. Šeit netiek ņemts vērā tas, ka gadu pirms prāta zaudēšanas Nīče uzrakstīja vairākus dzejoļus, kas liecina, ka viņš ir mainījis uzskatus par Dievu. Šeit ir viens no tiem:

Nē! Atgriezieties ar visām savām spīdzināšanām!
Pēdējam no visiem vientuļajiem cilvēkiem. Ak, atgriezieties!
Visas manas asaras skrien uz tevi!
Un mana pēdējā sirds liesma  Tas jums mirdz!
Ak, atgriezies mans nezināmais dievs! Manas sāpes! Mana pēdējā veiksme!
Pārpratumi par Dievu un kristīgo dzīvi

Šķiet, ka Dieva maldināšanai, kas turpina aizdedzināt ateisma liesmu, nav gala. Dievs tiek nepareizi attēlots kā atriebīgs, valdonīgs un sodošs, nevis mīlestības, žēlastības un taisnīguma Dievs. Dievs, kurš atklājās Kristū, kurš aicina pieņemt ticības dzīvi Viņam un pamest dzīves ceļu, kas ved uz nāvi. Tā vietā, lai dzīvotu nosodīta un apspiesta cilvēka dzīvi, kristīgā dzīve ir priecīga līdzdalība Jēzus nepārtrauktajā kalpošanā, par kuru Bībelē rakstīts, ka viņš nav nācis pasauli tiesāt, bet gan glābt (Jņ. 3,16-17). Lai pareizi izprastu Dievu un kristīgo dzīvi, ir svarīgi apzināties atšķirību starp Dieva spriedumiem un nosodījumu. Dievs mūs tiesā nevis tāpēc, ka ir pret mums, bet gan tāpēc, ka viņš ir par mums. Ar saviem spriedumiem viņš norāda uz ceļiem, kas ved uz mūžīgo nāvi – tie ir ceļi, kas mūs ved prom no sadraudzības ar viņu, caur kuriem mēs, pateicoties Viņa žēlastībai, saņemam labklājību un svētības. Tā kā Dievs ir mīlestība, viņa spriedums ir vērsts pret visu, kas ir pret mums, viņa mīļotajiem. Lai gan cilvēku spriedums bieži tiek saprasts kā tiesāšana, Dieva spriedums mums parāda, kas ved uz dzīvību, salīdzinot ar to, kas noved pie nāves. Viņa spriedumi palīdz mums izvairīties no nosodījuma par grēku vai ļaunumu. Dievs sūtīja Savu Dēlu pasaulē, lai viņš uzveiktu grēka varu un glābtu mūs no tā verdzības un tās ļaunākajām sekām — mūžīgās nāves. Trīsvienīgais Dievs vēlas, lai mēs atzītu vienīgo patieso brīvību: Jēzu Kristu, dzīvo patiesību, kas dara mūs brīvus. Atšķirībā no Nīčes maldīgajiem priekšstatiem, kristīgā dzīve nav pakļauta represiju spiedienam. Tā vietā tā ir priecīga dzīve Kristū un ar Kristu caur Svēto Garu. Tas ietver mūsu līdzdalību tajā, ko dara Jēzus. Personīgi man patīk skaidrojums, ko daži cilvēki saņem no sporta laukuma: kristietība nav skatītāju sports. Diemžēl pat to daži cilvēki nepareizi interpretē, un tas ir izraisījis spiedienu uz citiem kaut ko darīt viņu glābšanas labā. Ir liela atšķirība starp labo darbu veikšanu pestīšanai (kas liek uzsvaru uz mums) un mūsu līdzdalību Jēzus darbos, kurš ir mūsu pestīšana (kas liek uzsvaru uz viņu).

Kristiešu ateisti?

Jūs, iespējams, jau esat dzirdējuši frāzi “kristīgais ateists”. To izmanto cilvēkiem, kuri apgalvo, ka tic Dievam, bet maz zina par viņu un dzīvo tā, it kā viņa nemaz nebūtu. Sirsnīgs ticīgais var kļūt par kristiešu ateistu, pārtraucot būt uzticīgs Jēzus sekotājs. Cilvēks var tik ļoti iegrimt aktivitātēs (pat tajās, kurām ir kristiešu etiķete), ka kļūst par nepilna laika Jēzus sekotāju, vairāk koncentrējoties uz darbību, nevis uz Kristu. Tad ir tie, kas tic, ka Dievs viņus mīl un viņiem ir attiecības ar viņu, bet neredz nepieciešamību piedalīties draudzes dzīvē. Turot šo uzskatu, viņi (varbūt neapzināti) noraida savu piederību un aktīvu dalību Kristus miesā. Lai gan viņi laiku pa laikam paļaujas uz Dieva vadību, viņi nevēlas, lai Viņš pilnībā pārņemtu kontroli pār viņu dzīvi. Viņi vēlas, lai Dievs būtu viņu otrais pilots. Daži dod priekšroku, lai Dievs būtu viņu stjuarte, laiku pa laikam atnesot kaut ko pieprasītu. Dievs ir mūsu pilots – viņš dod mums virzienu, kas ved uz reālo dzīvi. Patiesi viņš ir ceļš, patiesība un dzīvība.

Piedalieties kopā ar Dievu Baznīcas kopienā

Dievs aicina ticīgos vest līdzi daudzus dēlus un meitas godībā (Ebr. 2,10). Viņš aicina mūs piedalīties viņa misijā pasaulē, dzīvojot un daloties evaņģēlijā. Mēs to darām kopā kā Kristus miesas, Baznīcas, locekļi ("Kalpošana ir komandas sporta veids!"). Nevienam nav visas garīgās dāvanas, tāpēc visas ir vajadzīgas. Baznīcas sadraudzībā mēs kopā dodam un saņemam – viens otru veidojam un stiprinām. Kā mums brīdina vēstules Ebrejiem autors, mēs nepametam savas draudzes (Ebr. 10,25), bet sanākt kopā ar citiem, lai veiktu darbu, kuram Dievs mūs ir aicinājis kā ticīgo kopienu.

Baudiet īstu, mūžīgu dzīvi kopā ar Kristu

Jēzus, iemiesotais Dieva Dēls, upurēja savu dzīvību, lai mēs iegūtu "mūžīgo dzīvību un pārpilnību" (Jņ. 10,9-11). Tā nav dzīve ar garantētu bagātību vai labu veselību. Tas ne vienmēr ir bez sāpēm. Tā vietā mēs dzīvojam, apzinoties, ka Dievs mūs mīl, ir mums piedevis un pieņēmis kā savus adoptētos bērnus. Spiediena un saspiestības dzīves vietā tā ir piepildīta ar cerību, prieku un noteiktību. Tā ir dzīve, kurā mēs virzāmies uz priekšu, lai caur Svēto Garu kļūtu tādi, kādus Dievs mums kā Jēzus Kristus sekotājiem ir paredzējis. Dievs, kas tiesāja ļaunumu, nosodīja to pie Kristus krusta. Tāpēc ļaunumam nav nākotnes, un pagātnei ir dots jauns virziens, kurā mēs varam piedalīties ticībā. Dievs nav pieļāvis, lai notiktu nekas tāds, ko viņš nevarētu samierināt. Patiesībā "ikvienas asaras tiks noslaucītas", jo Dievs Kristū un caur Svēto Garu "visu dara jaunu" (Atklāsmes 2. Kor.1,4-5). Tā, dārgie draugi un darbinieki, ir patiesi labā ziņa! Tur teikts, ka Dievs nevienam nepadodas, pat ja tu atsakies no viņa. Apustulis Jānis paziņo, ka “Dievs ir mīlestība” (1 4,8) – Mīlestība ir viņa daba. Dievs nekad nepārstāj mūs mīlēt, jo, ja viņš to darītu, tas būtu pret viņa dabu. Tāpēc mūs var iedrošināt apziņa, ka Dieva mīlestība ietver visus cilvēkus neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzīvojuši vai dzīvos. Tas attiecas arī uz Frīdrihu Nīči un visiem citiem ateistiem. Mēs varam cerēt, ka Dieva mīlestība sasniedza arī Nīči, kurš savas dzīves beigās piedzīvoja grēku nožēlu un ticību tam, ko Dievs ir nodomājis dot visiem cilvēkiem. Patiešām, "ikviens, kas piesauc Tā Kunga vārdu, tiks izglābts" (Rom. 10,13). Cik brīnišķīgi, ka Dievs nebeidz mūs mīlēt.

Jāzeps Tkačs

prezidents
STARPTAUTISKĀ GRACU KOMUNIKĀCIJA

Dievs mīl visus cilvēkus