Mūsu trīsvienīgais Dievs: dzīvā mīlestība

033 mūsu trīsvienības dieva dzīvā mīlestībaJautāti par vecāko dzīvo būtni, daži var atsaukties uz 10.000 40.000 gadus vecām Tasmānijas priedēm vai uz 200.000 gadu vecu krūmu, kas tur atrodas. Citi varbūt vairāk domā par gadu vecajām jūras aļģēm Spānijas Baleāru salu krastos. Cik veci šie augi var būt, ir kaut kas daudz vecāks - un tas ir Mūžīgais Dievs, kurš Rakstos atklāts kā dzīva mīlestība. Dieva daba izpaužas mīlestībā. Mīlestība, kas valda starp Trīsvienības (Trīsvienības) personām, pastāv kopš laika radīšanas, kopš mūžības. Nekad nav bijis laika, kad patiesa mīlestība neeksistētu, jo īsts mīlestības avots ir mūsu mūžīgais, trīsvienīgais Dievs.

Hipo Augustīns (miris 430) uzsvēra šo patiesību, atsaucoties uz Tēvu kā "mīlēju", Dēlu kā "mīļoto" un Svēto Garu kā mīlestību, kas pastāv starp viņiem. No savas nebeidzamās, bezgalīgās mīlestības Dievs radīja visu, kas pastāv, arī tevi un mani. Teologs Kolins Guntons savā darbā Trīsvienīgais radītājs atbalsta šo trīsvienības radīšanas skaidrojumu un apgalvo, ka mums ir jāatsaucas uz visu Bībeli kā uz liecību, nevis tikai uz pasaules radīšanas stāstu. 1. Mozus grāmata. Guntons uzsver, ka šī pieeja nav nekas jauns – tā radību saprata agrīnā kristīgā baznīca. Piemēram, Irenejs apgalvoja, ka trīsvienības skatījumā šķiet nekaitīgi skaidri skatīt radīšanu, ņemot vērā to, kas notika Jēzū. Dievs, kurš radīja visu no nekā (ex nihilo), darīja to ar pilnu nodomu – aiz mīlestības, mīlestībā un mīlestības dēļ.

Tomass F. Toransa un viņa brālis Džeimss B. mēdza teikt, ka radīšana ir Dieva bezgalīgās mīlestības rezultāts. Tas skaidri izriet no Visvarenā vārdiem: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla pēc mūsu līdzības [..]” (1. Mose 1,26). Izteicienā “Ļaujiet mums […]” mēs runājam par Dieva trīsvienīgo dabu. Daži Bībeles ekseģēti nepiekrīt un apgalvo, ka šis uzskats, atsaucoties uz Trīsvienību, uzspiež Vecajai Derībai Jaunās Derības izpratni. Viņi parasti uzskata “Ļaujiet mums [..]” kā literāru līdzekli (pluralis majestatis) vai uzskata to par norādi, ka Dievs runā ar eņģeļiem kā saviem līdzradītājiem. Tomēr Svētie Raksti nekur nepiešķir eņģeļiem radošo spēku. Turklāt mums ir jāinterpretē visa Bībele, paturot prātā Jēzus personību un viņa mācības. Dievs, kurš teica: “Ļaujiet mums […]”, bija trīsvienīgais Dievs, neatkarīgi no tā, vai mūsu senie cilvēki to zināja vai ne.

Kad mēs lasām Bībeli ar Jēzu prātā, mēs saprotam, ka Dieva radītie cilvēki pēc sava tēla skaidri pauž viņa dabu, kas izpaužas mīlestībā. Kolosiešu valodā 1,15 un 2. vēstulē korintiešiem 4,4 mēs uzzinām, ka Jēzus pats ir Dieva attēls. Viņš mums atspoguļo Tēva tēlu, jo viņš un Tēvs ir vienoti attiecībās, kurās valda pilnīga mīlestība vienam pret otru. Svētie Raksti mums saka, ka Jēzus ir saistīts ar radību (arī cilvēci), atsaucoties uz viņu kā “pirmdzimušo” pirms visas radības. Pāvils Ādamu sauc par Jēzus tēlu (prettēlu), “kuram bija jānāk” (Rom 5,14). Jēzus, tā teikt, ir visas cilvēces arhetips. Pāvila vārdiem runājot, Jēzus ir arī “pēdējais Ādams”, kurš kā “gars, kas dod dzīvību”, atjauno grēcīgo Ādamu (1. Kor. 1).5,45) un lai cilvēce staigātu pēc sava tēla.

Kā mums teikts Svētajos Rakstos, mēs esam “apģērbušies ar jauno [cilvēku], būdami atjaunoti atziņā pēc tā tēla, kas viņu radījis” (kolosiešiem 3,10), un “visi ar atsegtām sejām redz Tā Kunga godību [..]; un mēs tiksim pārveidoti Viņa tēlā no vienas godības uz otru no Tā Kunga, kas ir Gars."2. korintieši 3,18). Vēstules Ebrejiem autors stāsta, ka Jēzus ir “sava [Dieva] godības atspulgs un viņa dabas attēls” (Ebrejiem 1,3). Viņš ir patiesais Dieva tēls, kurš izbaudīja nāvi par visiem, pieņemot mūsu cilvēcisko dabu. Kļūstot par vienu ar mums, viņš mūs svētīja un padarīja par saviem brāļiem un māsām (Ebrejiem 2,9-15). Mēs esam radīti un tagad tiekam no jauna radīti pēc Dieva Dēla līdzības, kurš pats mums atspoguļo svētās, uz mīlestību balstītās attiecības Trīsvienībā. Mums jādzīvo, jākustas un jābūt Kristū, kurš ir tverts trīspusējā Tēva, Dēla un Svētā Gara mīlestības kopienā. Kristū un ar Kristu mēs esam Dieva mīļotie bērni. Diemžēl tie, kuri nespēj atpazīt Dieva trīsvienīgo dabu, mīlestības atbalstīti, viegli zaudē šo svarīgo patiesību, jo tā vietā pieņem dažādus maldus:

  • Einen Triteisms, kas noliedz Dieva būtisku vienotību un saskaņā ar kuru pastāv trīs neatkarīgas dievības, kas nozīmē, ka visām attiecībām starp tām tiek piedēvēta ārēja parādība, nevis Dieva būtības raksturīgā iezīme, kas viņu nosaka.
  • Einen Modālisms, kura mācība koncentrējas uz Dieva nedalīto dabu, kurš dažādos laikos parādās vienā no trim dažādiem esamības veidiem. Šī doktrīna arī noliedz jebkādas iekšējas vai ārējas attiecības ar Dievu.
  • Einen Subordinacionisms, kurš māca, ka Jēzus ir radījums (vai dievišķa būtne, bet pakļauta Tēvam) un tāpēc nav mūžīgi Dievam līdzvērtīgs Visvarenā Dēls. Šī doktrīna arī noliedz, ka Dievam savā būtībā ir trīsvienības attiecības, kuras uztur mūžīgi svēta mīlestība.
  • Citas mācības, kas atbalsta Trīsvienības doktrīnu, bet nespēj aptvert tās raksturīgo godību: ka Trīsvienīgais Dievs pēc savas būtības iemiesoja un deva mīlestību pirms radības.

Izpratne, ka Trīsvienīgais Dievs pēc savas būtības ir mīlestība, palīdz mums atpazīt mīlestību kā visas būtnes pamatu. Šīs izpratnes centrā ir tas, ka viss nāk no Jēzus un griežas ap to, kurš atklāj Tēvu un sūta Svēto Garu. Tādējādi Dieva un viņa radības (arī cilvēces) izpratne sākas ar šo jautājumu: Kas ir Jēzus?

Nenoliedzami ir trīsvienības domāšana, ka Tēvs visu radīja un nodibināja savu valstību, nostādot savu Dēlu sava plāna, mērķa un atklāsmes centrā. Dēls pagodina Tēvu un Tēvs slavē Dēlu. Svētais Gars, kurš nerunā pats par sevi, nepārtraukti norāda uz Dēlu un tādējādi pagodina Dēlu un Tēvu. Tēvs, Dēls un Svētais Gars bauda šo trīsvienīgo mijiedarbību, ko atbalsta mīlestība. Un, kad mēs, Dieva bērni, liecinām par Jēzu kā mūsu Kungu, mēs to darām ar Svēto Garu, lai godinātu Tēvu. Kā viņš pravietoja, patiesā ticības kalpošana slēpjas ”garā un patiesībā”. Pielūdzot Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, mēs godinām Vecāko, kurš mūs radījis mīlestībā, lai mēs, savukārt, mīlētu viņu un paliktu viņā mūžīgi.

Mīlestības pārnēsāti,

Jāzeps Tkačs        
Starptautiskās GRACE COMMUNION priekšsēdētājs