Bībele
Grāmatas, vēstules un apokrifas
Vārds Bībele nāk no grieķu valodas un nozīmē grāmatas (biblia). "Grāmatu grāmata" ir sadalīta Vecajā un Jaunajā Derībā. Evaņģēliskais izdevums sastāv no 39 rakstiem Vecajā Derībā un 27 rakstiem Jaunajā Derībā, kā arī no 11 vēlajiem Vecās Derības rakstiem – tā sauktajiem apokrifiem.
Atsevišķu grāmatu raksturs ir ļoti atšķirīgs, tās atšķiras pēc apjoma, kā arī satura un stilistiskā attēlojuma. Daži darbojas vairāk kā vēstures grāmatas, daži kā mācību grāmatas, kā poētiska un pravietiska rakstīšana, kā likuma kodekss vai kā vēstule.
Vecās Derības saturs
Mirt Juridiskās grāmatas sastāv no piecām Mozus grāmatām un stāsta par Izraēlas tautu no pirmsākumiem līdz atbrīvošanai no verdzības Ēģiptē. Pārējās Vecās Derības grāmatas attiecas uz izraēliešu iekarošanu Kanaānā, Izraēlas un Jūdejas valstībām, izraēliešu trimdu un visbeidzot viņu atgriešanos no trimdas Babilonijā. Dziesmas, lirika un sakāmvārdi ir atrodami OT, kā arī praviešu grāmatās.
Mirt Vēstures grāmatas veltīt sevi Izraēlas vēsturei no ieiešanas apsolītajā zemē līdz izraidīšanai līdz atgriešanai no Babilonijas trimdas.
Mirt Mācību grāmatas un dzejas grāmatas nodot gudrību, zināšanas un pieredzi, kas tika pierakstīta kodolīgos moto un teicienos vai pat liriskā kvalitātē.
Jo Praviešu grāmatas runa ir par tā laika incidentiem un procesiem, kuros pravieši padara Dieva darbību atpazīstamu un atgādina par atbilstošu veidu, kā rīkoties un dzīvot cilvēkiem. Šos vēstījumus, kas tika radīti ar vīzijām un dievišķu iedvesmu, pierakstīja paši pravieši vai viņu mācekļi, un tādējādi tie tika ierakstīti pēcnācējiem.
Vecās Derības satura pārskats
Likuma grāmatas, piecas Mozus grāmatas:
- 1. Mozus grāmata (. Mozus grāmata)
- 2. Mozus grāmata (Exodus)
- 3. Mozus grāmata (. Mozus grāmata)
- 4. Mozus grāmata (Cipari)
- 5. Mozus grāmata (. Mozus grāmata)
Vēstures grāmatas:
- Jozua grāmata
- Tiesnešu grāmata
- Rutas grāmata
- Das 1. Samuēla grāmata
- Das 2. Samuēla grāmata
- Das 1. Karaļu grāmata
- Das 2. Karaļu grāmata
- Hronikas grāmatas (1. und 2. laika skala)
- Ezras grāmata
- Nehemijas grāmata
- Esteres grāmata
Mācību grāmatas un dzejas grāmatas:
- Ījaba grāmata
- Psalmi
- Salamana sakāmvārdi
- Zālamana sludinātājs
- Zālamana dziesma
Pravietiskas grāmatas:
- Jesaja
- Jeremija
- Žēlabas
- Ecēhiēls (Ecēhiēls)
- Daniel
- Hozejas
- Joel
- Amos
- Obadja
- Jona
- Micha
- Nahuma
- Habakuks
- Zefānija
- Haggai
- Zaharijs
- Malači
Jaunās Derības saturs
Jaunā Derība apraksta, ko pasaulei nozīmē Jēzus dzīvība un nāve.
Mirt Vēstures grāmatas ar četriem evaņģēlijiem un apustuļu darbiem stāsta par Jēzu Kristu, viņa kalpošanu, viņa nāvi un augšāmcelšanos. Apustuļu darbu grāmata ir par kristietības izplatību Romas impērijā un par pirmajām kristiešu kopienām.
Mirt burti kristiešu kopienām, iespējams, rakstīja dažādi apustuļi. Lielākā kolekcija ir apustuļa Pāvila trīspadsmit vēstules.
In der Johannesa atklāsme runa ir par Apokalipsi, pasaules gala pravietisku atveidojumu apvienojumā ar cerību uz jaunām debesīm un jaunu zemi.
Jaunās Derības satura pārskats
Vēstures grāmatas
- Evaņģēliji
Matēuss
Markus
Lukas
Johannes
- Apustuļu darbi
burti
- Pāvila vēstule romiešiem
- Der 1. und 2. Pāvila vēstule korintiešiem
- Pāvila vēstule galatiešiem
- Pāvila vēstule efeziešiem
- Pāvila vēstule filipiešiem
- Pāvila vēstule kolosiešiem
- Der 1. Pāvila vēstule tesaloniķiešiem
- Der 2. Pāvila vēstule tesaloniķiešiem
- Der 1. und 2. Pāvila vēstule Timotejam un Titam (pastorālās vēstules)
- Pāvila vēstule Filemonam
- Der 1. Vēstule no Pētera
- Der 2. Vēstule no Pētera
- Der 1. Vēstule no Johannesa
- Der 2. und 3. Vēstule no Johannesa
- Vēstule ebrejiem
- Džeimsa vēstule
- Jūda vēstule
Pravietiska grāmata
- Jāņa atklāsme (Apokalipse)
Vecās Derības vēlie raksti / apokrifi
Katoļu un protestantu Bībeles izdevumi atšķiras Vecajā Derībā. Katoļu versijā ir vēl dažas grāmatas:
- Judits
- Tobit
- 1. und 2. Makabeju grāmata
- gudrība
- Jēzus Sirahs
- Baruchs
- Papildinājumi Esteres grāmatai
- Papildinājumi Daniela grāmatai
- Manases lūgšana
Vecā baznīca par pamatu ņēma grieķu izdevumu, tā saukto Septuagintu. Tajā bija vairāk grāmatu nekā tradicionālajā ebreju izdevumā no Jeruzalemes.
Savukārt Mārtiņš Luters savam tulkojumam izmantoja ebreju izdevumu, kas tādējādi nesaturēja atbilstošās Septuagintas grāmatas. Viņš pievienoja Svētos Rakstus savam tulkojumam kā "Apokrifs" (burtiski: slēpts, slepens).
Avots: Vācijas Bībeles biedrība http://www.die-bibel.de