Tas nav godīgi

Tas nav godīgi!" – Ja mēs maksātu honorāru katru reizi, kad dzirdētu kādu to sakām vai paši to sakām, mēs droši vien kļūtu bagāti. Taisnīgums ir bijis reta prece kopš cilvēces vēstures sākuma.

Jau bērnudārza gados lielākā daļa no mums piedzīvoja sāpīgu pieredzi, ka dzīve ne vienmēr ir godīga. Tāpēc, lai arī cik mums tas nepatiktu, mēs gatavojamies tam, ka mūs apmānīs, apmelos, izkrāps vai citādi izmantos sev labvēlīgu vienaudžu labā.

Arī Jēzus noteikti juta, ka pret viņu izturas netaisnīgi. Kad viņš nedēļu pirms krustā sišanas iegāja Jeruzalemē, ļaudis viņu uzmundrināja un vicināja palmu lapiņas, tradicionāli godinot svaidīto ķēniņu: "Nākamajā dienā lielais ļaužu pulks, kas ieradās svētkos, dzirdējis, ka Jēzus nāk uz Jeruzālemi, viņi paņēma palmu zarus un izgāja viņam pretī, saucot: Hozanna! Svētīgs, kas nāk Tā Kunga, Israēla ķēniņa, vārdā! Bet Jēzus atrada jaunu ēzeli un apsēdās uz tā, kā rakstīts: Nebīsties, Ciānas meita. Lūk, tavs ķēniņš nāk, jāj uz kumeļa” (Jāņa 12,12-15).

Tā bija liela diena. Bet tikai nedēļu vēlāk pūlis kliedza: “Sit viņu krustā! Sit viņu krustā!" Tas nekādā gadījumā nebija godīgi. Viņš nekad nevienam nebija nodarījis pāri, tieši otrādi – mīlēja visus. Viņš nekad nebija grēkojis un tāpēc nebija pelnījis tikt nogalināts. Taču nepatiesas liecības un korumpēti varas pārstāvji bija vērsuši cilvēkus pret viņu.

Lielākajai daļai no mums ir godīgi jāatzīst, ka dažkārt esam rīkojušies negodīgi pret citiem cilvēkiem. Tomēr mēs visi dziļi ceram, ka esam pelnījuši, lai pret mums izturētos godīgi, pat ja ne vienmēr rīkojamies atbilstoši. Savādi, bet arī evaņģēlijs, kas nozīmē “Labā Vēsts”, arī ne vienmēr šķiet godīgs. Fakts ir tāds, ka mēs visi esam grēcinieki un esam pelnījuši sodu. Bet Dievs mums nedod to, ko esam absolūti pelnījuši, nāvi, bet dod tieši to, ko neesam pelnījuši – žēlastību, piedošanu un dzīvību.

Pāvils raksta: “Jo, kad mēs vēl bijām vāji, Kristus nomira par mums bezdievīgs. Tagad gandrīz neviens nemirst taisnīga cilvēka dēļ; viņš var riskēt ar savu dzīvību, lai gūtu labumu. Bet Dievs parāda savu mīlestību pret mums ar to, ka Kristus par mums nomira, kad mēs vēl bijām grēcinieki. Cik daudz vairāk mēs tagad tiksim izglābti no dusmām caur Viņa asinīm. Jo, ja, vēl būdami ienaidnieki, mēs tikām samierināti ar Dievu Viņa Dēla nāvē, cik daudz vairāk mēs tiksim izglābti caur viņa dzīvību tagad, kad esam samierināti." (Romiešiem) 5,6-10).

Žēlastība nav attaisnojama. Ar to mums tiek piešķirts kaut kas tāds, ko mēs nemaz neesam pelnījuši. Dievs mums to dod, jo, neskatoties uz mūsu grēcīgumu, Viņš mūs ļoti mīl un novērtē. Viņa atzinība ir tik tālu, ka viņš ir uzņēmies mūsu grēkus uz sevi, ir mums piedevis, pat devis mums sadraudzību ar sevi un vienam ar otru. Šī perspektīva būtiski atšķiras no tā, ko mēs parasti pieņemam. Būdami bērni, mēs, iespējams, bieži jutām, ka dzīve nav godīga.

Kad tu, dārgais lasītāj, arvien labāk iepazīsti Jēzu, tu uzzināsi arī kaut ko no netaisnības, kas piemīt labajai vēstij: Jēzus tev dod tieši to, ko tu nemaz neesi pelnījis. Viņš piedod visus tavus grēkus un dāvā mūžīgo dzīvību. Tas nav godīgi, taču tās ir labākās ziņas, kuras jūs patiešām varat dzirdēt un kam noticēt.

autors Džozefs Tkačs