Nāc un dzer

Kādā karstā pēcpusdienā pusaudža gados strādāju ābeļdārzā kopā ar savu vectēvu. Viņš lūdza man atnest viņam ūdens krūzi, lai viņš varētu ilgi malkot Ādama eilu (kas nozīmē tīru ūdeni). Tā bija viņa puķainā izteiksme svaigam negāzētam ūdenim. Tāpat kā tīrs ūdens ir fiziski atsvaidzinošs, Dieva Vārds atdzīvina mūsu garu, kad mēs esam garīgajā apmācībā.

Ievērojiet pravieša Jesajas vārdus: “Tāpat kā lietus un sniegs krīt no debesīm un tur neatgriežas, bet samitrina zemi un dara to auglīgu un liek tai augt, tā ka tā dod sēklu sēšanai un maizi ēst, Tā tam arī vajadzētu būt Vārdam, kas nāk no manas mutes: Tas vairs neatgriezīsies pie manis tukšs, bet darīs to, kas man patīk, un viņam izdosies tas, kam es to sūtu.» (Jesajas 5.5,10-11).

Liela daļa Izraēlas teritorijas, kur šie vārdi tika rakstīti pirms tūkstošiem gadu, ir vismaz sausa. Nokrišņi nozīmēja ne tikai atšķirību starp sliktu ražu un labu ražu, bet dažreiz arī starp dzīvību un nāvi.
Šajos Jesajas vārdos Dievs runā par savu vārdu, savu radošo klātbūtni, kas attiecas uz pasauli. Metafora, ko viņš izmanto atkal un atkal, ir ūdens, lietus un sniegs, kas dod mums auglību un dzīvību. Tās ir Dieva klātbūtnes pazīmes. «Ērkšķu vietā jāaug ciprese un nātru vietā mirtes. Un tas tiks darīts Tam Kungam par godu un mūžīgu zīmi, kas nezudīs.” (Jesajas 5.5,13).

Vai tas jums izklausās pazīstami? Padomājiet par lāstu, kad Ādams un Ieva tika izraidīti no Ēdenes dārza: «Ar grūtībām jūs no tā, lauka, visu savu dzīvi barosit. Viņš nesīs par jums ērkšķus un dadžus, un jūs ēdīsit tīruma augus.”1. Mose 3,17-18).
Šajos pantos mēs redzam pretējo - svētību un pārpilnības solījumu, nevis lielāku tuksnesi un zaudējumus. Jo īpaši rietumos mūsu vajadzības ir vairāk nekā apmierinātas. Tomēr mūsu sirdīs joprojām ir sausums, ērkšķi un dadzis. Mēs esam dvēseļu tuksnesī.

Mums ir ārkārtīgi vajadzīgs dārgais lietus un brīnišķīgā Dieva atjaunošanās mūsu dzīvē, kas uz mums krīt. Kopiena, pielūgsme un kalpošana salauztajiem ir barojošas un stiprinošas vietas, kur mēs varam satikt Dievu.

Vai šodien esi izslāpis? Vai esat noguris no ērkšķiem, kas aug no greizsirdības, no dadzēm, kas dīgst dusmās, ar sausu tuksnesi, kas rodas no prasībām, stresa, vilšanās un cīņām?
Jēzus piedāvā jums dzīvo mūžīgo ūdeni: «Kas dzers šo ūdeni, tam atkal slāps; bet kas dzers no tā ūdens, ko Es viņam došu, tas neslāps mūžību, bet ūdens, ko Es viņam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas izplūst mūžīgā dzīvībā.” (Jānis 4,14).
Jēzus ir svaigs avots. Nāc un izdzer ūdeni, kas vienmēr plūst. Tas ir tas, kas uztur pasauli dzīvu!

autors Gregs Viljamss