Audio
Dieva attiecības ar saviem ļaudīm psalmos
Kaut arī ir daži psalmi, kas attiecas uz Dieva tautas vēsturi, vairums psalmu apraksta indivīda attiecības ar Dievu. Var pieņemt, ka psalms skar tikai autoru un tajā nav obligāti apsolīts citiem. Lai kā arī nebūtu, psalmi tika iekļauti senajā Izraēlas himnu grāmatā, lai mūs uzaicinātu piedalīties attiecībās, kā aprakstīts šajās dziesmās. Viņi parāda, ka Dievs tiecās ne tikai uz attiecībām ar cilvēkiem kopumā, bet arī ar tajos esošo cilvēku. Ikviens varēja piedalīties.
Sūdzies, nevis saproti
Tomēr attiecības ne vienmēr bija tik harmoniskas, kā mēs vēlētos. Visizplatītākā psalmu forma bija žēlabas — gandrīz trešdaļa psalmu vērsās pie Dieva ar kādu žēlabu veidu. Dziedātāji aprakstīja problēmu un lūdza Dievu to atrisināt. Psalms bieži bija pārspīlēts un emocionāls. 1. psalms3,2-3 ir piemērs tam: “Kungs, cik ilgi tu mani pilnībā aizmirsīsi?” Cik ilgi tu slēpsi no manis savu seju? Cik ilgi es raizēšos savā dvēselē un raizēšos savā sirdī katru dienu? Cik ilgi mans ienaidnieks pacelsies pār mani?
Melodijas bija labi zināmas, jo psalmus bieži dziedāja. Pat tie, kurus tas personīgi neietekmēja, tika aicināti pievienoties žēlabai. Varbūt, lai atgādinātu viņiem, ka daži no Dieva ļaudīm patiešām bija nomākti. Viņi gaidīja Dieva iejaukšanos, bet nezināja, kad tā notiks. Tas arī raksturo mūsu attiecības ar Dievu šodien. Lai gan Dievs ir aktīvi iesaistījies caur Jēzu Kristu, lai uzvarētu mūsu ļaunākos ienaidniekus (grēku un nāvi), Viņš ne vienmēr parūpējas par mūsu fiziskajām problēmām tik ātri, kā mēs vēlētos. Žēlabas mums atgādina, ka grūtības var ilgt ilgu laiku. Tāpēc mēs turpinām skatīties uz Dievu un ceram, ka Viņš atrisinās problēmu.
Ir pat psalmi, kas apsūdz Dievu miega stāvoklī:
“Mosties, mosties, lai mani attaisnotu un vadītu manu lietu, mans Dievs un Kungs! Kungs, mans Dievs, atdod man taisnību pēc Tavas taisnības, lai viņi par mani nepriecājas. Neļaujiet viņiem teikt savā sirdī: Tur, tur! Mēs to gribējām. Neļaujiet viņiem teikt: mēs viņu aprījām (3. psalms5,23-25).
Dziedātāji īsti neiedomājās, ka Dievs aizmiga aiz sola. Vārdi nav domāti kā faktisks realitātes attēlojums. Tie drīzāk raksturo personīgo emocionālo stāvokli - šajā gadījumā tā ir vilšanās. Valsts dziesmu grāmata aicināja ļaudis apgūt šo dziesmu, lai paustu savu jūtu dziļumu. Pat ja tajā brīdī viņi nesaskārās ar psalmā aprakstītajiem ienaidniekiem, var pienākt diena, kad viņi to saskārās. Tāpēc šajā dziesmā Dievs tiek lūgts pēc atriebības: "Tie būs kaunā un kaunā tie, kas priecājas par manu nelaimi, lai ietērpjas kaunā un negodā, kas lepojas ar mani (26.p.)".
Dažos gadījumos vārdi ir "ārpus parasts" — daudz tālāk par to, ko mēs cerētu dzirdēt baznīcā: "Lai viņu acis kļūst tumšas no redzēšanas un viņu gurni nepārtraukti trīc." Izdzēs tos no dzīvības grāmatas, lai tie nebūtu pierakstīti starp taisnajiem.” (6. psalms9,24.29). Svētīgs ir tas, kurš paņem tavus bērnus un saspiež tos uz klints! (13. psalms7,9)
Vai dziedātāji to domāja burtiski? Varbūt daži to darīja. Taču ir arī daudz izglītojošāks skaidrojums: ekstrēmā valoda mums ir jāsaprot kā hiperbola — emocionāli pārspīlējumi, ar kuriem psalmu sacerētājs vēlas darīt zināmu Dievam, cik spēcīgas ir viņa jūtas noteiktā situācijā.” (Viljams Kleins, Kreigs Blombergs un Roberts Habards, Ievads Bībeles interpretācijā, 285. lpp.).
Psalmi ir emocionālas valodas pilni. Tam vajadzētu mudināt mūs izteikt savas dziļākās jūtas attiecībās ar Dievu un nodot problēmas viņa rokās.
Pateicības psalmi
Dažas žēlabas beidzas ar slavas un pateicības apsolījumiem: "Es pateicos Tam Kungam par viņa taisnību un slavēšu Tā Kunga Visaugstākā vārdu" (Psalms) 7,18).
Var šķist, ka autors piedāvā Dievam apmaiņu: Ja jūs man palīdzēsit, es jūs slavēšu. Bet patiesībā persona jau slavē Dievu. Palīdzības lūgums ir netieša atzīšana, ka Dievs var lūgumu izpildīt. Cilvēki jau gaida, kad viņš iejauksies ārkārtas situācijā, un cer, ka nākamajās svētku dienās atkal varēs pulcēties uz dievkalpojumiem, lai pateiktos un slavētu. Viņi arī labi zina savas melodijas. Pat lielajiem skumju slimniekiem tiek lūgts iemācīties pateicības un uzslavas psalmus, jo dzīvē atkal būs reizes, jo arī šīs dziesmas pauž savas jūtas. Tas mudina mūs slavēt Dievu, pat ja tas mūs sāpina personīgi, jo citi mūsu kopienas locekļi var piedzīvot prieka laikus. Mūsu attiecības ar Dievu ietekmē ne tikai mūs kā indivīdus - tas ir par piederību Dieva tautai. Kad cilvēks ir laimīgs, mēs visi esam laimīgi; kad viens cilvēks cieš, mēs visi ciešam. Skumjas psalmi un prieka psalmi mums ir vienlīdz svarīgi. Pat ja mēs varam baudīt daudzas svētības, mēs sūdzamies, ka daudzus kristiešus vajā viņu uzskati. Un arī viņi dzied prieka psalmus, būdami pārliecināti, ka nākotnē redzēs labākas dienas.
18. psalms ir piemērs pateicībai par Dieva glābšanu no ārkārtas situācijas. Psalma pirmajā pantā ir paskaidrots, ka Dāvids dziedāja šī psalma vārdus "kad Tas Kungs viņu bija izglābis no visu viņa ienaidnieku rokas": Es piesaucu To Kungu, svētīgo, un es tikšu izglābts no saviem ienaidniekiem. Nāves saites mani apņēma, un iznīcības plūdi mani šausmināja. Nāves saites mani apņēma, un nāves virves pārņēma mani. Kad es baidījos, es piesaucu To Kungu... Zeme trīcēja un trīcēja, un kalnu pamati trīcēja un trīcēja... Dūmi pacēlās no viņa nāsīm un aprija uguni no viņa mutes; No viņa izplūda liesmas (1. psalms8,4-9).
Atkal Dāvids izmanto pārspīlētu vārdu izvēli, lai kaut ko uzsvērtu. Katru reizi, kad mēs esam izglābti no ārkārtas situācijas - neatkarīgi no tā, vai to izraisa iebrucēji, kaimiņi, dzīvnieki vai sausums -, mēs pateicamies Dievam un pateicamies par viņu sniegto palīdzību.
dziesmas slavēt
Īsākais psalms ilustrē himnas pamatjēdzienu: aicinājums slavēt, kam seko attaisnojums: Slavējiet Kungu, visi pagāni! Slavējiet viņu, visas tautas! Jo Viņa žēlastība un patiesība valda pār mums mūžīgi. Aleluja! (11. psalms7,1-2)
Dieva ļaudis tiek mudināti iekļaut šīs jūtas savās attiecībās ar Dievu: bailes, apbrīnas un drošības jūtas. Vai šīs drošības sajūtas Dieva cilvēkos vienmēr pastāv? Nē, žēlošanās mums atgādina, ka mēs esam bezrūpīgi. Apbrīnojamā lieta Psalmu grāmatā ir tā, ka visi dažādie psalmu veidi ir sajaukti. Slavēšana, pateicība un sūdzības ir saistītas; kas atspoguļo to, ka Dieva cilvēki piedzīvo visas šīs lietas un Dievs ir ar mums, lai kur mēs dotos.
Daži psalmi attiecas uz Jūdas ķēniņiem un, iespējams, katru gadu tika dziedāti publiskās parādēs. Dažas no šīm psalmām mūsdienās tiek interpretētas kā Mesija, jo visi psalmi tiek piepildīti Jēzū. Kā cilvēks viņš tāpat kā mēs piedzīvoja rūpes, bailes, pamestības sajūtas, bet arī ticību, uzslavu un prieku. Mēs slavējam viņu kā mūsu Ķēniņu, To, caur kuru Dievs mums atnesa pestīšanu. Psalmi iedvesmo mūsu iztēli. Viņi stiprina mūs, dzīvojot attiecībās ar To Kungu kā Dieva tautas locekļi.
autors Maikls Morisons