Sviniet Jēzus augšāmcelšanos

Katru gadu Lieldienu svētdienā kristieši pulcējas visā pasaulē, lai svinētu Jēzus augšāmcelšanos. Daži cilvēki sveic viens otru ar tradicionālu apsveikumu. Šis teiciens skan šādi: "Viņš ir augšāmcēlies!" Atbildot uz to, tiek atbildēts: "Viņš patiešām ir augšāmcēlies!" Man patīk, ka mēs šādi svinam labās ziņas, bet mūsu reakcija uz šo sveicienu var šķist nedaudz virspusēja. Tas ir gandrīz kā ar “Tātad, ko?” pievienotu. Tas man lika aizdomāties.

Pirms daudziem gadiem, uzdodot sev jautājumu par Jēzus Kristus augšāmcelšanos pārāk virspusēji, es atvēru Bībeli, lai rastu atbildi. Lasot es pamanīju, ka stāsts nebeidzas tā, kā šis sveiciens notiek.

Mācekļi un sekotāji priecājās, kad saprata, ka akmens tiek nomests malā, kapa vieta ir tukša un Jēzus augšāmcēlies no miroņiem. Var viegli aizmirst, ka Jēzus parādījās saviem sekotājiem 40 dienas pēc augšāmcelšanās un sagādāja viņiem lielu prieku.

Viens no maniem iecienītākajiem Lieldienu stāstiem notika ceļā uz Emmausu. Diviem vīriešiem bija jāveic ārkārtīgi saspringta pastaiga. Bet viņus atturēja vairāk nekā garš ceļojums. Viņas sirdis un prāti bija satraukti. Redzi, šie divi bija Kristus sekotāji, un tikai dažas dienas agrāk vīrietis, kuru viņi sauca par Glābēju, tika sists krustā. Viņiem ejot, negaidīti viņiem pretī nāca kāds svešinieks, ar viņiem gāja pa ielu un nokļuva sarunā, izvēloties tur, kur viņi bija. Viņš mācīja viņai brīnišķīgas lietas; sākot ar praviešiem un turpinot visu Rakstu vietu. Viņš atvēra viņai acis uz mīļotā skolotāja dzīves un nāves jēgu. Šis svešinieks kļuva skumjš un lika cerēt, kad viņi gāja un runāja.

Beidzot viņi nonāca galapunktā. Protams, vīrieši lūdza gudrajam svešiniekam palikt un ēst kopā ar viņiem. Tikai tad, kad svešais svētīja un salauza maizi, tā viņiem parādījās un viņi atzina viņu par to, kas viņš bija, bet tad viņš bija prom. Viņu Kungs Jēzus Kristus viņiem bija parādījies miesā kā augšāmcēlies. To nevarēja noliegt; Viņš patiešām bija augšāmcēlies.

Jēzus trīs gadu kalpošanas laikā viņš darīja pārsteidzošas lietas:
Viņš baroja 5.000 cilvēku ar maizi un zivīm; viņš dziedināja klibus un aklus; viņš izdzina dēmonus un atdzīvināja mirušos; viņš staigāja pa ūdeni un palīdzēja vienam no mācekļiem rīkoties tāpat! Pēc savas nāves un augšāmcelšanās Jēzus savu kalpošanu veica atšķirīgi. Savās 40 dienās pirms Debesbraukšanas Jēzus parādīja mums, kā Baznīcai jādzīvo labo vēsti. Kā tas izskatījās? Viņš ieturēja brokastis kopā ar saviem mācekļiem, viņš mācīja un iedrošināja visus, kurus satika savā ceļā. Viņš palīdzēja arī tiem, kuri šaubījās. Un tad, pirms došanās debesīs, Jēzus pavēlēja saviem mācekļiem rīkoties tāpat. Jēzus Kristus piemērs man atgādina to, ko es novērtēju par mūsu ticības kopienu. Mēs nevēlamies palikt aiz savas draudzes durvīm, mēs vēlamies sasniegt ārpus tā, ko esam saņēmuši, un parādīt mīlestību cilvēkiem.

Mēs piešķiram lielu nozīmi tam, lai sasniegtu visu labo, žēlastību un palīdzētu cilvēkiem tur, kur mēs viņus atrodam. Tas var nozīmēt vienkārši maltītes dalīšanu ar kādu cilvēku, kā Jēzus darīja Emmaus lietā. Vai varbūt šī palīdzība tiek izteikta, piedāvājot braucienu vai piedāvājot iepirkties vecāka gadagājuma cilvēkiem, vai varbūt dodot iedrošinātam vārdam drosmīgu draugu. Jēzus mums atgādina, kā viņš ar savu vienkāršo ceļu sazinājās ar cilvēkiem, kā bija ceļā uz Emausu un cik svarīga ir labdarība. Ir svarīgi, lai mēs apzinātos savu garīgo augšāmcelšanos kristībās. Ikviens ticīgais Kristum, vīrietis vai sieviete, ir jauna būtne - Dieva bērns. Svētais Gars dod mums jaunu dzīvību - Dieva dzīvi mūsos. Kā jauns radījums Svētais Gars mūs maina, lai arvien vairāk iesaistītos Kristus pilnīgā mīlestībā uz Dievu un cilvēku. Ja mūsu dzīve ir Kristū, tad viņam ir daļa no viņa dzīves gan priekā, gan ilgstošā mīlestībā. Mēs esam viņa ciešanu, nāves, taisnības, augšāmcelšanās, augšāmcelšanās un visbeidzot viņa pagodināšanas līdzdalībnieki. Kā Dieva bērni mēs esam kopīgi mantinieki ar Kristu, kuri ir pilnīgās attiecībās ar savu Tēvu. Šajā sakarā mēs esam svētīti ar visu to, ko Kristus ir izdarījis mūsu labā, lai mēs varētu kļūt par Dieva mīļotajiem bērniem, vienoti ar viņu - vienmēr godībā!

Tas padara Pasaules Dieva baznīcu (WCG) par īpašu kopienu. Mēs esam apņēmušies būt Jēzus Kristus rokas un kājas visos mūsu organizācijas līmeņos, kur tie ir visvairāk nepieciešami. Mēs vēlamies mīlēt citus cilvēkus tā, kā mūs mīl Jēzus Kristus, būdams līdzās tiem, kam ir mazdūšība, piedāvājot cerību tiem, kam tā vajadzīga, un nesot Dieva mīlestību mazās un lielās lietās. Svinot Jēzus augšāmcelšanos un mūsu jauno dzīvi Viņā, neaizmirsīsim, ka Jēzus Kristus turpina darboties. Mēs visi esam iesaistīti šajā kalpošanā neatkarīgi no tā, vai ejam pa putekļainu taku vai sēžam pie pusdienu galda. Esmu pateicīgs par jūsu labvēlīgo atbalstu un līdzdalību mūsu vietējās, nacionālās un globālās kopienas dzīvajā kalpošanā.

Svinēsim augšāmcelšanos

Jāzeps Tkačs

prezidents
STARPTAUTISKĀ GRACU KOMUNIKĀCIJA