Vārds kļuva miesa

Jānis nesāk savu evaņģēliju kā citi evaņģēlisti. Viņš neko nesaka par veidu, kādā Jēzus piedzima, bet viņš stāsta: “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tā bija ar Dievu sākumā” (Jāņa 1,1-2).

Jums var rasties jautājums, ko nozīmē “vārds”, kas grieķu valodā nozīmē “logotips”? Jānis sniedz jums atbildi: "Vārds tapa miesa un mājoja starp mums, un mēs redzējām Viņa godību, godību kā Tēva vienpiedzimušā, pilnu žēlastības un patiesības" (Jānis 1,14).

Vārds ir persona, jūdu vīrs vārdā Jēzus, kurš pastāvēja kopā ar Dievu sākumā un bija Dievs. Viņš nav radīta būtne, bet gan mūžīgais Dievs, kas radījis visu radību: "Viss ir radīts ar to pašu, un bez tā paša radītais nav radies" (Jānis 1,3).

Kāpēc Jānis skaidro šo priekšvēsturi? Kāpēc mums jāzina, ka Jēzus sākotnēji bija persona, kas ne tikai dzīvoja kopā ar Dievu, bet arī ir Dievs? Ar to mēs varam saprast sekas, ko Jēzus uzņēmās, kad viņš pazemojās mūsu dēļ. Kad Jēzus nāca uz zemes, viņš bija atteicies no savas spilgtās godības, kas padarīja viņu par Dieva Dēlu, lai mēs būtu līdzīgi mums kā cilvēkiem. Šīs godības kodols ir mīlestība.

Neierobežotais Dievs, kas iegāja laika un cilvēciskās nepastāvības robežās. Caur Jēzus piedzimšanu Visvarenais Dievs atklājās Betlēmē jaundzimušā bērna vājumā. Jēzus atteicās no savas slavas un dzīvoja pieticīgos apstākļos: «Lai gan viņš bija Dievs, viņš nepastāvēja uz savām dievišķajām tiesībām. Viņš atteicās no visa; viņš pieņēma pazemīgo kalpa stāvokli un piedzima kā vīrietis un par tādu pazīstams” (filipiešiem 2,6-7 Jaunās dzīves Bībele).

Jēzus vienmēr ir gatavs nolikt malā savu godību un godību, lai mūs glābtu. Slava nav saistīta ar varu un prestižu. Patiess diženums nav ne spēkā, ne naudā. "Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka viņš, būdams bagāts, jūsu dēļ kļuva nabags, lai jūs kļūtu bagāti caur viņa nabadzību."2. korintieši 8,9). Dieva varenība izpaužas viņa beznosacījumu mīlestībā un gatavībā kalpot, kas izpaužas Jēzus dzimšanas gadījumā.

Neveikla dzimšana

Apsveriet Jēzus dzimšanas apstākļus. Tas notika nevis tad, kad ebreju tauta bija spēcīga tauta, bet gan tad, kad tos nicināja un pārvaldīja Romas impērija. Viņš neatnāca uz galveno pilsētu, viņš uzauga Galilejas reģionā. Jēzus piedzima neērtos apstākļos. Svētajam Garam būtu bijis tikpat viegli radīt mazuli precētā sievietē kā neprecētā. Pat pirms Jēzus piedzimšanas Jēzus atradās sarežģītā situācijā. Lūka stāsta, ka Jāzepam bija jādodas uz Betlēmi, lai viņu ieskaitītu tautas skaitīšanā: "Tā arī Jāzeps devās no Galilejas, no Nācaretes pilsētas uz Jūdeju, uz Dāvida pilsētu, ko sauc par Betlēmi, jo viņš bija no Nācaretes pilsētas. Dāvida nams un ciltsraksts, lai viņš tiktu reģistrēts ar savu saderināto sievu Mariju; viņa bija ar bērnu” (Lūk 2,4-5).

Dievs tik ļoti mīlēja pasauli, ka deva viņai savu vienīgo dēlu, bet pasaule viņu negribēja. 'Viņš ienāca savējā; un savējie viņu neuzņēma” (Jāņa 1,10). Viņa tauta pazina tikai Dievu kā suverēnas varas un neredzamas godības Dievu. Viņi bija neievērojuši Dievu, kurš staigāja Ēdenes dārzā un aicināja savus maldīgos bērnus. Viņi nebija uzticējušies Dieva balsij, kas runāja ar viņiem maigi, bet stingri. Pasaule negribēja pieņemt Dievu tādu, kāds Viņš viņiem atklājās. Bet Dievs mūs tik ļoti mīlēja, kaut arī bijām bezdievīgi grēcinieki: "Bet Dievs savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums nomira, kad mēs vēl bijām grēcinieki." (Romiešiem) 5,8). Jēzus dzimšanai un viņa lielajai pazemībai tas mums jāatgādina.

Goda pieskāriens

Eņģeļi Kristus dzimšanas stāstā simbolizēja godu, slavu un slavu. Šeit bija spožās gaismas, debesu koris dziedāja slavas vārdus Dievam: "Pēkšņi kopā ar eņģeli bija daudz debesu pulku, kas slavēja Dievu un sacīja: "Gods Dievam augstībā un miers virs zemes starp cilvēkiem, kuros viņam labi." apmierināts” (Lūks 2,13-14).

Dievs sūtīja savus eņģeļus pie ganiem, nevis priesteriem un ķēniņiem. Kāpēc eņģelis visu cilvēku ganiem atnesa ziņu par Jēzus dzimšanu? Viņš vēlas atgādināt mums par sākumu ar savu izvēlēto tautu, tagad pārrakstot vēsturi. Ābrahāms, Īzāks un Jēkabs bija gani, klejotāji un ceļotāji, kas dzīvoja ārā un klaiņoja ar saviem lielajiem ganāmpulkiem. Saskaņā ar ebreju tradīciju ganiem Betlēmes laukos bija īpašs pienākums ganīt aitas un jērus, ko izmantoja upurēšanai templī.

Gani steidzās uz Betlēmi un atrada jaundzimušo, nevainojamo bērnu, par kuru Jānis teica: "Lūk, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku!" (Džons 1,29).

Gani tika uzskatīti par necivilizētiem cilvēkiem, kuriem nevarēja uzticēties. Vīrieši, kuri smird pēc kūtsmēsliem, zemes, dzīvniekiem un sviedriem. cilvēki sabiedrības nomalē. Tieši šos cilvēkus Dieva eņģelis izvēlējās.

Bēgt uz Ēģipti

Sapņā eņģelis brīdināja Jāzepu bēgt uz Ēģipti un palikt tur kādu laiku. "Tā Jāzeps piecēlās un paņēma bērnu un viņa māti pie sevis naktī un aizbēga uz Ēģipti." (Mateja evaņģēlijs) 2,5-6).

Kristus Bērns tika aizvests uz Ēģipti un kļuva par bēgli zemē, kuru izraēlieši bija atstājuši, verdzības un atstumto zemē. Tāds bija Jēzus liktenis — būt nabagam, vajātam un cilvēku atstumtam, ko viņš nāca glābt. Jēzus teica, ka, ja tu gribi būt liels, tev jākļūst par kalpu. Tas ir patiess diženums, jo tā ir Dieva būtība.

Dieva mīlestība

Jēzus dzimšana parāda, kas ir mīlestība un kāda ir Dieva daba. Dievs ļauj mums, cilvēkiem, ienīst un pērt Jēzu, jo Viņš zina, ka vislabākais veids, kā nākt pie prāta, ir redzēt, pie kā ved egoisms. Viņš zina, ka labākais veids, kā pārvarēt ļaunumu, ir nevis ar vardarbību, bet gan ar neatlaidīgu mīlestību un laipnību. Viņu garīgi nesāp mūsu sitieni. Ja mēs viņu noraidīsim, viņš nekļūs depresijā. Viņš nekļūs atriebīgs, ja mēs viņam kaitēsim. Viņš var būt bezpalīdzīgs mazulis, viņš var ieņemt krustā sista noziedznieka vietu, viņš var nogrimt tik zemu, jo viņš mūs mīl.

Jēzus Kristus bagātības

Kad Kristus atdeva savu dzīvību par mums, tā nebija tikai viņa nāve, viņš atdeva sevi par mums, lai mēs, nabagi, kļūtu bagāti. «Gars pats liecina par mūsu Garu, ka mēs esam Dieva bērni. Bet, ja esam bērni, tad arī mantinieki, Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki, jo kopā ar Viņu ciešam, lai arī mēs kopā ar Viņu tiktu pagodināti.” (Romiešiem) 8,16-17).

Jēzus ne tikai rūpējās par mūsu nabadzību, bet arī deva mums savu bagātību. Kristus ar savu nāvi mūs ir padarījis par līdzmantiniekiem, lai mēs jau neredzami mantotu visu, kas viņam ir. Visu, kas viņam pieder, viņš atstāja mums. Vai mēs apzināmies šo jomu?

mācība mums

Jēzus dzimšana mums sniedz svarīgu vēstījumu par to, kā mums vajadzētu izturēties vienam pret otru un uzvesties. Dievs vēlas, lai mēs būtu līdzīgi viņam, tādiem kā Jēzus. Ne pēc izskata, ne pēc spēka, bet mīlestībā, pazemībā un attiecībās. Jēzus teica, ka kalps nav lielāks par saimnieku. Ja viņš, mūsu Kungs un Skolotājs, mums ir kalpojis, arī mums jākalpo viens otram. “Jūsu vidū tā nebūs; bet, kas starp jums grib būt liels, lai ir jūsu kalps” (Mateja 20,26:28).

Cienījamais lasītāj, izmantojiet savu laiku un resursus, lai palīdzētu un kalpotu citiem cilvēkiem. Sekojiet Jēzus piemēram un ļaujiet Jēzum dzīvot tevī un dāvājiet savu mīlestību un žēlastību saviem tuvākajiem, lai tie viņu iepazītu.

autors Džozefs Tkačs