Baznīca

Skaists Bībeles attēls runā par Baznīcu kā par Kristus līgavu. Uz to ir norādīts simbolisms dažādos svētajos rakstos, tostarp Dziesmu dziesmā. Galvenais punkts ir Dziesmu dziesma 2,10-16, kur līgavas mīļotais saka, ka ziema beigusies un nu ir pienācis dziedāšanas un prieka laiks (sk. arī Ebrejiem 2,12), un arī tur, kur līgava saka: “Mans draugs ir mans, un es esmu viņa” (Sv. 2,16). Baznīca pieder Kristum gan individuāli, gan kolektīvi, un Viņš pieder Baznīcai.

Kristus ir Līgavainis, kurš "mīlēja draudzi un nodeva sevi tās dēļ", lai "tā būtu brīnišķīga draudze, kurai nebūtu ne traipu, ne grumbu, ne kā tāda" (Efeziešiem). 5,27). Šīs attiecības, Pāvils saka, "ir liels noslēpums, bet es to attiecinu uz Kristu un draudzi" (Efeziešiem 5,32).

Jānis atklāj šo tēmu Atklāsmes grāmatā. Uzvarošais Kristus, Dieva Jērs, apprec Līgavu, Baznīcu (Atklāsmes 19,6-9; 21,9-10), un kopā viņi sludina dzīvības vārdus (Atklāsmes 21,17).

Ir papildu metaforas un attēli, kas tiek izmantoti, lai aprakstītu baznīcu. Baznīca ir ganāmpulks, kuram ir vajadzīgi gādīgi gani, kas savas rūpes veido pēc Kristus parauga (1. Peter 5,1-4); tas ir lauks, kur ir vajadzīgi strādnieki stādīšanai un laistīšanai (1. korintieši 3,6-9); draudze un tās locekļi ir kā vīnogulāju zari (Jāņa 15,5); baznīca ir kā olīvkoks (romiešiem 11,17-24).

Kā Dieva valstības atspulgs tagad un nākotnē, baznīca ir kā sinepju graudiņš, kas aug kokā, kur patvērumu rod debess putni3,18-19); un kā raugs, kas plūst cauri pasaules mīklai (Lūkas 13,21), utt.

Baznīca ir Kristus miesa, un tā sastāv no visiem tiem, kurus Dievs ir atzinis par "svēto draudžu" locekļiem.1. Korintiešiem 14,33). Ticīgajam tas ir svarīgi, jo līdzdalība draudzē ir līdzeklis, ar kuru Tēvs mūs tur un uztur līdz Jēzus Kristus atgriešanās brīdim.

autors Džeimss Hendersons