Likums un žēlastība

Pirms dažām nedēļām, klausoties Billija Džoela dziesmu "State of Mind New York", šķirstot savas tiešsaistes ziņas, manas acis aizķērās uz šādu rakstu. Tajā paskaidrots, ka Ņujorkas štatā nesen tika pieņemts likums, kas aizliedz mājdzīvnieku tetovēšanu un pīrsingu. Mani uzjautrināja, uzzinot, ka šāds likums ir vajadzīgs. Acīmredzot šī prakse kļūst par tendenci. Es šaubos, ka daudzi ņujorkieši pamanīja šī likuma pieņemšanu, jo tas bija tikai viens no daudzajiem, kas nesen tika pieņemti štatā. Pēc savas būtības visu līmeņu valdības ir likumpaklausīgas. Neapšaubāmi, viņi pieņem daudz jaunu, ko drīkst un ko nedrīkst. Lielākoties viņi cenšas padarīt pasauli labāku. Likumi dažreiz ir vienkārši nepieciešami, jo cilvēkiem trūkst veselā saprāta. Jebkurā gadījumā ziņu kanāls CNN ziņoja, ka 201440.000. gadā ASV stājās spēkā jaunu likumu.

Kāpēc tik daudz likumu?

Galvenokārt tāpēc, ka mēs, cilvēki, ar savu tieksmi grēkot, cenšamies atrast nepilnības esošajos noteikumos. Līdz ar to ir vajadzīgi arvien vairāk likumu. Tikai daži būtu vajadzīgi, ja likumi spētu padarīt cilvēkus perfektus. Bet tas tā nav. Likuma mērķis ir kontrolēt nepilnīgus cilvēkus un veicināt sociālo kārtību un harmoniju. Vēstulē Romas draudzei Pāvils rakstīja vēstulē romiešiem 8,3 Par bauslības robežām, ko Dievs caur Mozu deva Israēlam (Rom 8,3 GN). “Likums mums, cilvēkiem, nevarēja dot dzīvību, jo tas nedarbojās pret mūsu savtīgo dabu. Tāpēc Dievs sūtīja savu Dēlu mūsu savtīgo, grēcīgo cilvēku miesas formā un lika viņam mirt kā upuri grēka vainas dēļ. Tāpēc viņš grēku tiesāja tajā pašā vietā, kur tas bija izmantojis savu spēku: cilvēka dabā.

Nesaprotot likuma ierobežojumus, Izraēlas reliģiskie vadītāji pievienoja Mozus likumam papildu noteikumus un grozījumus. Pienāca arī brīdis, kad bija gandrīz neiespējami izsekot šiem likumiem, nemaz nerunājot par to ievērošanu. Neatkarīgi no tā, cik daudz likumu tika pieņemti, pilnība nekad nav sasniegta (un nekad netiks sasniegta), ievērojot likumus. Un tas bija Pāvila mērķis. Dievs nedeva likumu, lai padarītu savu tautu pilnīgu (taisnu un svētu). Tikai Dievs cilvēkus dara pilnīgus, taisnus un svētus — ar žēlastību. Pretstatājot likumu un žēlastību, daži man pārmet Dieva likumu naidu un antinomānisma veicināšanu. (Antinomiānisms ir pārliecība, ka cilvēks ar žēlastību tiek izpirkts no pienākuma ievērot morāles likumus). Bet nekas nav tālāk no patiesības. Tāpat kā visi pārējie, es vēlos, lai cilvēki labāk ievērotu likumus. Galu galā, kurš gan vēlas, lai nelikumības pastāvētu? Bet, kā atgādina Pāvils, ir ļoti svarīgi saprast, ko bauslība var un ko nevar.Savā žēlastībā Dievs deva Israēlam bauslību, kas ietver desmit baušļus, lai vadītu viņus uz labāka ceļa. Tāpēc Pāvils vēstulē romiešiem teica 7,12 (NEW LIFE tulkojums): “Bet bauslība pati par sevi ir svēta, un bauslis ir svēts, taisnīgs un labs.” Taču pēc savas būtības bauslība ir ierobežota. Tas nevar nedz atnest pestīšanu, nedz atbrīvot nevienu no vainas apziņas un nosodījuma. Bauslība nevar mūs attaisnot vai samierināt, vēl jo mazāk mūs svētīt un pagodināt.

Tikai Dieva žēlastība var mūsos īstenot caur Jēzus un Svētā Gara Izpirkšanas darbu. Tāpat kā Pāvils Vēstulē Galatiem 2,21 [GN] rakstīja: “Es neatraidu Dieva žēlastību. Ja mēs varētu stāvēt Dieva priekšā, pildot likumu, tad Kristus būtu miris veltīgi.

Šajā sakarā Kārlis Barts sludināja arī ieslodzītajiem Šveices cietumā:
“Tāpēc klausīsimies, ko saka Bībele un ko mēs, kristieši, esam aicināti dzirdēt kopā: žēlastībā jūs esat atpestīti! Neviens cilvēks to nevar pateikt sev. Viņš arī nevar pateikt nevienam citam. To katram no mums var pateikt tikai Dievs. Lai šis apgalvojums būtu patiess, ir nepieciešams Jēzus Kristus. Ir nepieciešami apustuļi, lai tos paziņotu. Un ir vajadzīga mūsu tikšanās šeit kā kristieši, lai to izplatītu mūsu vidū. Tāpēc tās ir godīgas ziņas un ļoti īpašas ziņas, aizraujošākās ziņas no visām, kā arī visnoderīgākās - patiešām vienīgās noderīgas.

Dzirdot labo vēsti, evaņģēliju, daži cilvēki baidās, ka Dieva žēlastība nedarbosies. Legalisti ir īpaši nobažījušies, ka cilvēki žēlastību pārvērtīs par likumīgu. Jūs nevarat saprast Jēzus atklāto patiesību, ka mūsu dzīve sastāv no attiecībām ar Dievu. Kalpojot viņam, viņa kā radītāja un izpirkēja pozīcija nekādā gadījumā netiek patvaļīgi apšaubīta.

Mūsu uzdevums ir dzīvot un dalīties labajā vēstī, sludināt Dieva mīlestību un būt par piemēru Dievam par Dieva pašatklāsmi un iejaukšanos mūsu dzīvē. Kārlis Barts grāmatā "Kirchlicher Dogmatik" rakstīja, ka šī paklausība Dievam sākas pateicības formā: "Žēlastība izsauc pateicību, tāpat kā skaņa izsauc atbalsi." Pateicība seko žēlastībai kā pērkons seko zibenim.

Barts vēl komentēja:
“Kad Dievs mīl, viņš atklāj savu visdziļāko būtību faktā, ka viņš mīl un tāpēc meklē un veido kopienu. Šī būtne un darīšana ir dievišķa un atšķiras no visiem citiem mīlestības veidiem ar to, ka mīlestība ir Dieva žēlastība. Žēlastība ir Dieva atšķirīgā daba, ciktāl tā meklē un rada sadraudzību caur Viņa paša brīvo mīlestību un labvēlību, bez priekšnoteikuma par mīļotā nopelniem vai pretenzijām, un to nekavē kāds necienīgums vai pretestība, bet, gluži pretēji, visi necienīgu un pārvarēt visu pretestību. Pēc šīs atšķirības zīmes mēs atpazīstam Dieva mīlestības dievišķību.

Es varu iedomāties, ka, runājot par likumu un labvēlību, jūsu pieredze neatšķiras no manējās. Tāpat kā jūs, es daudz labprātāk veidotu attiecības, kas balstās uz mīlestību, nevis kādu, kurš ir apņēmies ievērot likumu. Dieva mīlestības un žēlastības dēļ pret mums arī mēs vēlamies mīlēt un izpatikt Viņam. Protams, es varu mēģināt pakļauties viņam no pienākuma apziņas, bet es labprātāk kalpotu viņam kā īstas mīlas dēka.

Domājot par dzīvi pēc žēlastības, man atgādina citu Billija Džoela dziesmu Keeping the Faith. Pat ja teoloģiski neprecīzi, dziesma nes svarīgu vēstījumu: “Ja atmiņa paliek, jā, tad es saglabāju ticību. Jā, jā, jā, jā paturi ticību Jā, es saglabāju ticību. Jā."   

autors Džozefs Tkačs