Pestīšanas noteiktība

Pāvils romiešu valodā atkal un atkal apgalvo, ka mēs esam parādā Kristum, ka Dievs mūs uzskata par pamatotiem. Lai gan mēs dažreiz grēkojam, šie grēki tiek pieskaitīti vecajam es, kurš tika piesists krustā ar Kristu. Mūsu grēki netiek pieskaitīti tam, kas mēs esam Kristū. Mums ir pienākums cīnīties pret grēku nevis tāpēc, lai tiktu glābti, bet gan tāpēc, ka mēs jau esam Dieva bērni. 8. nodaļas pēdējā daļā Pāvils pievērš uzmanību mūsu krāšņajai nākotnei.

Viss Jēzus izpirktais Visums

Kristīgā dzīve ne vienmēr ir viegla. Cīņa pret grēku ir nogurdinoša. Pastāvīgās vajāšanas padara kristieti par izaicinājumu. Tikt galā ar ikdienu kritušajā pasaulē, ar negodīgiem cilvēkiem, mums dzīvi apgrūtina. Tomēr Pāvils saka: "Es esmu pārliecināts, ka šis ciešanu laiks neatsver godību, kas tiks atklāta mūsos" (Romiešiem 8,18).

Tāpat kā Jēzus ar nepacietību gaidīja savu nākotni, kad viņš dzīvoja uz šīs zemes kā cilvēks, arī mēs ceram uz tik brīnišķīgu nākotni, ka mūsu pašreizējie pārbaudījumi šķitīs nenozīmīgi.

Mēs neesam vienīgie, kas no tā gūs labumu. Pāvils saka, ka Dieva plānam, kas tiek izstrādāts mūsos, ir kosmisks apjoms: „Jo radības satrauktā gaidīšana gaida, kad tiks atklāti Dieva bērni” (19.p.).

Radīšana ne tikai vēlas mūs redzēt godībā, bet arī pati radība tiks svētīta ar pārmaiņām, kad Dieva plāns tiks īstenots, kā Pāvils saka nākamajos pantos: «Radīšana ir pakļauta nepastāvībai – bez savas gribas, bet caur to, kas pakļāva tos - bet uz cerību; jo arī radība tiks atbrīvota no nepastāvības važām Dieva bērnu godības brīvībai ”(20.-21. pants).

Radīšana šobrīd ir panīkusi, bet tā tam nevajadzētu būt. Ja augšāmcelšanās brīdī mums tiks dota godība, kas pareizi pieder Dieva bērniem, arī Visums tiks atbrīvots no verdzības. Viss Visums ir izpirkts caur Jēzus Kristus darbu: “Jo Dievam labpatika ļaut visam pārpilnībai mājot viņā un caur Viņu saskaņot ar viņu visu, vai tas būtu virs zemes vai debesīs, noslēdzot mieru ar savām Asinīm uz zemes. krusts »(kolosiešiem 1,19-20).

Gaidām pacietīgi

Lai gan cena jau ir samaksāta, mēs vēl neredzam visu, kā Dievs to pabeigs. “Jo mēs zinām, ka līdz šim visa radība vaimanā un strādā” (22.p.).

Radība cieš it kā no dzemdību sāpēm, jo ​​tā veido dzemdi, kurā mēs piedzimstam: “Ne tikai tā, bet arī mēs paši, kam Gars ir kā pirmaugļa dāvana, sevī vaimanām un ilgojamies pēc tā Dēla, pestīšanas. no mūsu ķermeņa ”(23. pants).
Kaut arī Svētais Gars mums ir dots kā ķīla pestīšanai, arī mēs cīnāmies, jo mūsu pestīšana vēl nav pabeigta. Mēs cīnāmies ar grēku, mēs cīnāmies ar fiziskiem ierobežojumiem, sāpēm un ciešanām - pat ja mēs priecājamies par to, ko Kristus ir darījis mūsu labā un turpina darīt ar mums.

Pestīšana nozīmē, ka mūsu ķermeņi vairs netiks pakļauti iznīcībai, bet tiks atjaunoti un pārvērsti godībā: "Jo šim iznīcīgajam ir jātērpjas neiznīcībā, un šim mirstīgajam ir jāapģērbjas nemirstībā" (1. Korintiešiem 15,53).

Fiziskā pasaule nav atkritumi, no kuriem jāatbrīvojas – Dievs to ir padarījis labu, un Viņš to atkal atjaunos. Mēs nezinām, kā ķermeņi tiek augšāmcelti, kā arī nezinām atjaunotā Visuma fiziku, taču mēs varam uzticēties Radītājam, lai viņš pabeigs savu darbu. Mēs vēl neredzam perfektu radījumu ne Visumā, ne uz zemes, ne savā ķermenī, taču esam pārliecināti, ka viss tiks pārveidots. Kā teica Pāvils: „Jo mēs esam pestīti cerībā. Bet cerība, kas ir redzama, nav cerība; jo kā gan var cerēt uz redzēto? Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, mēs to gaidām ar pacietību” (24.-25.p.).

Mēs pacietīgi un nepacietīgi gaidām mūsu ķermeņa augšāmcelšanos. Mēs jau esam izpirkti, bet ne galīgi izpirkti. Mēs jau esam atbrīvoti no nosodījuma, bet ne pilnībā no grēka. Mēs jau esam valstībā, bet tā vēl nav pilnībā. Mēs dzīvojam ar nākamā laikmeta aspektiem, kamēr mēs joprojām cīnāmies ar šī laikmeta aspektiem. «Tādā pašā veidā gars palīdz arī mūsu vājībām. Jo mēs nezinām, ko lūgt, kā vajadzētu, bet pats Gars ar neizsakāmiem vaidiem ienāk par mums” (26.p.).

Dievs zina mūsu robežas un vilšanos. Viņš zina, ka mūsu miesa ir vāja. Pat tad, kad mūsu gars ir gatavs, Dieva gars mūsos iejaucas pat tādu vajadzību apmierināšanā, kuras nevar izteikt vārdos. Dieva Gars nenoņem mūsu vājumu, bet palīdz mūsu vājumā. Viņš pārvar plaisu starp veco un jauno, starp to, ko mēs redzam, un to, ko viņš mums ir paskaidrojis. Piemēram, mēs grēkojam, ja vēlamies darīt to, kas ir labs (Rom 7,14-25). Mēs redzam grēku savā dzīvē, Dievs mūs pasludina par taisniem, jo ​​Dievs redz gala rezultātu, pat ja dzīves process Jēzū ir tikai sācies.

Neskatoties uz neatbilstību starp to, ko mēs redzam, un to, kas, mūsuprāt, mums vajadzētu būt, mēs varam uzticēties Svētajam Garam, kas paveiks to, ko mēs nevaram izdarīt. Dievs mūs vedīs cauri: “Bet, kas pēta sirdi, tas zina, uz ko vērsts gara prāts; jo viņš iejaucas svēto labā, kā Dievs vēlas” (27. pants). Svētais Gars ir mūsu pusē, palīdzot mums, lai mēs varētu būt pārliecināti. Neraugoties uz mūsu pārbaudījumiem, mūsu vājībām un grēkiem, "Mēs zinām, ka viss nāk par labu tiem, kas mīl Dievu, tiem, kas ir aicināti pēc viņa padomiem" (28. p.).

Dievs nerada visas lietas, viņš tās pieļauj un strādā ar tām saskaņā ar savu priekšrakstu. Viņam ir plāns attiecībā uz mums, un mēs varam būt pārliecināti, ka Viņš pabeigs Savu darbu mūsos. "Es esmu pārliecināts, ka tas, kas jūsos iesācis labo darbu, to arī pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai." (Filipiešiem) 1,6).

Tāpēc viņš mūs aicināja caur Evaņģēliju, attaisnoja mūs caur savu Dēlu un savienoja mūs ar Viņu savā godībā: «Tiem, kurus Viņš izredzējis, viņš arī iepriekš nolēmis, ka tie ir kā Viņa Dēla tēls, lai Viņš būtu pirmdzimtais starp. daudzi brāļi. Bet tos, kurus Viņš iepriekš noteicis, Viņš arī aicinājis; bet tos, kurus Viņš sauca, Viņš arī attaisnoja; bet kurus Viņš attaisnoja, tos arī pagodināja ”(29.-30. pants).

Ievēlēšanas un predestinācijas nozīme tiek karsti apspriesta. Pāvils šeit nekoncentrējas uz šiem terminiem, bet runā par izredzēšanu pestīšanai un mūžīgai dzīvībai. Šeit, tuvojoties evaņģēlija sludināšanas kulminācijai, viņš vēlas pārliecināt lasītājus, ka viņiem nav jāuztraucas par savu pestīšanu. Ja viņi to pieņems, viņi to arī saņems. Retoriskam precizējumam Pāvils pat runā par to, ka Dievs viņus jau pagodina, izmantojot pagātnes laiku. Tas ir tikpat labi, kā noticis. Pat ja mēs cīnāmies šajā dzīvē, mēs varam paļauties uz pagodinājumu nākamajā.

Vairāk nekā tikai pārvarētāji

«Ko mēs par to tagad gribam teikt? Ja Dievs ir par mums, kas var būt pret mums? Kurš gan nežēloja arī savu dēlu, bet atdeva viņu par mums visiem - kā lai viņš nedod mums visu kopā ar viņu? " (31.-32. Pants).

Tā kā Dievs ir gājis tik tālu, ka atdeva savu Dēlu par mums, kad mēs vēl bijām grēcinieki, mēs varam būt pārliecināti, ka Viņš mums dos visu, kas mums vajadzīgs, lai to pārvarētu. Mēs varam būt droši, ka viņš uz mums nedusmosies un neatņems savu dāvanu. «Kas apsūdzēs Dieva izredzētos? Dievs ir šeit, kas attaisno” (33.p.). Neviens nevar mūs apsūdzēt Tiesas dienā, jo Dievs mūs ir pasludinājis par nevainīgiem. Neviens nevar mūs nosodīt, jo Kristus, mūsu Pestītājs, iestājas par mums: «Kurš gan grib nosodīt? Šeit ir Kristus Jēzus, kurš nomira, un vēl jo vairāk, kas arī augšāmcēlies, kas ir pie Dieva labās rokas un aizlūdz par mums” (34. pants). Mums ir ne tikai upuris par saviem grēkiem, bet arī dzīvs Glābējs, kas vienmēr ir ar mums ceļā uz slavu.

Pāvila retoriskās prasmes parāda aizkustinošā nodaļas kulminācija: “Kas mūs vēlas šķirt no Kristus mīlestības? Bēdas vai bailes, vai vajāšanas, vai bads, vai kailums, vai briesmas, vai zobens? Kā ir rakstīts: Tavas dēļ mēs visu dienu tiekam nogalināti; mūs ciena kā nokaujamas aitas »(35.-36. pants). Vai apstākļi var mūs šķirt no Dieva? Ja mēs esam nogalināti ticības dēļ, vai mēs esam zaudējuši kaujā? Pāvils nekādā gadījumā nesaka: "Bet ar to visu mēs uzvaram ar to, kas mūs mīlējis" (37.p.).

Mēs arī neesam zaudētāji sāpēs un ciešanās - mēs esam labāki nekā pārvarētāji, jo dalāmies Jēzus Kristus uzvarā. Mūsu uzvaras balva - mūsu mantojums - ir mūžīgā Dieva godība! Šī cena ir bezgalīgi augstāka par izmaksām.
"Jo es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne valdnieki, ne esošie, ne nākamie, ne augsti, ne dziļi, ne kāda cita radība nevar mūs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir Kristū Jēzū, mūsu Kungā." 38.-39. pants).

Nekas nevar atturēt Dievu no plāna, kāds Viņš jums ir. Pilnīgi nekas nevar atšķirt jūs no viņa mīlestības! Pilnīgi nekas nevar atšķirt jūs no viņa mīlestības! Jūs varat paļauties uz pestīšanu, brīnišķīgo nākotni sadraudzībā ar Dievu, ko viņš jums ir devis caur Jēzu Kristu!

autors Maikls Morisons