Cik ilgi tas būs?

Kad mēs, kristieši, piedzīvojam krīzi, to nav viegli izturēt. Vēl grūtāk ir tad, ja rodas iespaids, ka Dievs mūs ir aizmirsis, jo, kā mums šķiet, viņš pārāk ilgi nav atbildējis uz mūsu lūgšanām. Vai arī tad, kad atklājam, ka Dievs rīkojas pavisam savādāk, nekā mēs vēlējāmies. Šajās situācijās mums ir nepareiza izpratne par to, kā Dievs rīkojas. Mēs lasām par solījumiem Bībelē, lūdzam un ceram, ka tie drīz piepildīsies: «Bet es esmu tev tuvu, es gribu tevi izglābt, un tagad! Mana palīdzība vairs nenāk. Es gribu dāvāt Jeruzālemei pestīšanu un mieru un parādīt savu godību Israēlam” (Jesajas 4.6,13 Ceru uz visiem).

Jesajas pants ir tikai viens no Bībelē izkaisītajiem apgalvojumiem, kuros Dievs sola ātri rīkoties. Savā kontekstā runa ir par Dieva pārliecību, ka ebreji Babilonijā tiks atgriezti Jūdejā, taču tas norāda arī uz Jēzus Kristus atnākšanu.

Ebreji, joprojām ieslodzīti Babilonā, jautāja, kad mēs varam doties. Atskanēja sauciens, kas cauri laikiem regulāri cēlās pie Dieva no viņa mirstīgās tautas. Viņu var dzirdēt arī ieslodzīto bērnu laikos, kuri gaida, kad sāksies viņa valdīšana uz zemes. Atkal un atkal Dievs teica, ka viņš nevilcināsies, jo zina mūsu problēmas.

Kad pravietis Habakuks cilvēku netaisnības dēļ piedzīvoja nervu sabrukumu un sūdzējās Dievam par rīcības trūkumu savā laikā, viņš saņēma vīziju un pārliecību, ka Dievs rīkosies, taču Dievs piebilda: «Pravietojums vēl ir priekšā. nāks piepildīsies savā laikā un beidzot iznāks brīvi un nemaldinās. Pat ja tas ievelkas, gaidiet to; tas noteikti nāks un nepaliks »(Habakuks 2,3).

Garā ceļojumā visi bērni nomoka savus vecākus jau pēc dažiem kilometriem un vēlas zināt, cik ilgi tas būs. Tā ir taisnība, ka mūsu laika uztvere mainās, pieaugot no zīdaiņa vecuma līdz pieauguša cilvēka vecumam, un šķiet, ka, jo vecāks kļūsti, jo ātrāk tas paiet, tomēr mums neizbēgami ir grūti pieņemt Dieva skatījumu.

«Agrāk Dievs daudzos veidos runāja ar mūsu senčiem caur praviešiem. Bet tagad, laika beigās, viņš ir runājis ar mums caur Dēlu. Dievs viņam ir noteicis, ka galu galā visam jāpieder viņam kā viņa mantojumam. Caur viņu viņš arī radīja pasauli sākumā ”(Ebrejiem 1,1-2 Labo ziņu Bībele).

Vēstulē ebrejiem mēs lasām, ka Jēzus atnākšana iezīmēja "laiku beigas" un tas notika pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu. Tātad mūsu ātrums nekad nebūs tāds pats kā Dieva ātrums. Var šķist, ka Dievs vilcinās.

Varbūt tas palīdz aplūkot laiku, skatoties uz fizisko pasauli. Ja ņemam vērā, ka Zeme, iespējams, ir vairāk nekā četrus miljardus gadu veca un Visums gandrīz četrpadsmit miljardus gadu vecs, tad pēdējās dienas varētu vēl kādu laiku ievilkties.

Protams, ir arī cita atbilde, nevis domāšana par laiku un relativitāti, rūpes par Tēva uzdevumiem: «Mēs vienmēr pateicamies Dievam par jums visiem un atceramies jūs savās lūgšanās un nepārtraukti domājam par jūsu darbu Dieva priekšā, mūsu Tēva ticībā un savā darbā mīlestībā un pacietībā mūsu Kunga Jēzus Kristus cerībā» (1.Tes 1,2-3).

Nav nekas tāds, kā būt aizņemtam, lai brīnītos par to, kā dienas skrien.

autore Hilarija Buka