Būt ticības milzenim

Vai vēlaties būt cilvēks, kuram ir ticība? Vai jūs vēlētos ticību, kas var pārvietot kalnus? Vai jūs vēlētos piedalīties ticībā, kas var atmodināt mirušos, tādai ticībai kā Dāvids, kurš varētu nogalināt milzi? Jūsu dzīvē var būt daudz milžu, kurus vēlaties iznīcināt. Tā tas ir lielākajā daļā kristiešu, ieskaitot mani. Vai vēlaties kļūt par ticības milzi? Jūs varat, bet jūs to nevarat izdarīt viens pats!

Kristieši, kuriem ir 11. lasot Ebrejiem nodaļas, viņi uzskatītu sevi par ārkārtīgi laimīgiem, ja vien viņus varētu pielīdzināt kādam no šiem cilvēkiem no Bībeles vēstures. Dievs priecātos arī par tevi. Šis uzskats ir saistīts ar faktu, ka lielākā daļa kristiešu uzskata, ka šiem Rakstiem vajadzētu vadīt mūs līdzināties viņiem un līdzināties viņiem. Tomēr tas nav viņu mērķis, un pat Vecā Derība neatbalsta šo virzienu. Uzskaitījis visus vīriešus un sievietes, kas nosaukti par viņu ticības pārstāvjiem, autors turpina: «Tāpēc, tāda liecinieku mākoņa ieskauti, noliksim malā visas nastas un grēku, kas mūs tik viegli sagūsta. Skriesim ar izturību skrējienā, kas mums vēl ir priekšā, raugoties uz Jēzu, kurš ies priekšā un pilnveidos mūsu ticību.” (Ebrejiem 1. Kor.2,1-2 ZB). Vai jūs pamanījāt kaut ko šajos vārdos? Tos ticības milžus sauc par lieciniekiem, bet kādi tie bija liecinieki? Atbildi uz to atrodam Jēzus izteikumā, ko varam lasīt Jāņa evaņģēlijā: "Mans Tēvs darbojas līdz šai dienai, un arī Es darbojos" (Jānis 5,17). Jēzus apgalvoja, ka Dievs ir viņa Tēvs. "Tāpēc jūdi vēl vairāk meklēja viņu nogalināt, jo viņš ne tikai pārkāpa sabatu, bet arī teica, ka Dievs ir viņa Tēvs, un pielīdzināja sevi Dievam." (Jānis) 5,18). Saprotot, ka viņam neticēja, viņš stāsta, ka viņam ir četri liecinieki, kas pierāda, ka viņš ir Dieva Dēls.

Jēzus nosauc četrus lieciniekus

Jēzus atzīst, ka viņa paša liecība vien nav ticama: "Ja es liecinu par sevi, mana liecība nav patiesa" (Jānis 5,31). Ja pat Jēzus nevar liecināt par sevi, kurš gan var? Kā mēs zinām, ka viņš runā patiesību? Kā mēs zinām, ka viņš ir Mesija? Kā mēs zinām, ka Viņš var nest pestīšanu caur Savu dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos? Nu, viņš mums saka, kur likt acis uz šo. Tāpat kā prokurors, kurš aicina lieciniekus, lai pārbaudītu izvirzīto apsūdzību vai apgalvojumu, Jēzus par savu pirmo liecinieku nosauc Jāni Kristītāju: “Cits ir tas, kas liecina par mani; un es zinu, ka viņa liecība par mani ir patiesa. Tu sūtīji pie Jāņa, un viņš liecināja par patiesību” (Jāņa 5,32-33). Viņš liecināja par Jēzu, sakot: "Lūk, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus!" (Džons 1,29).
Otra liecība ir darbi, ko Jēzus darīja caur savu Tēvu: «Bet man ir lielāka liecība nekā Jāņa; par darbiem, ko Tēvs man uzdeva paveikt, tie paši darbi, ko es daru, liecina, ka Tēvs mani sūtījis” (Jānis 5,36).

Tomēr daži ebreji neticēja ne Jāņa, ne Jēzus mācībām un brīnumiem. Tāpēc Jēzus izteica trešo liecinieku: "Tēvs, kas mani sūtījis, liecināja par mani" (Jāņa 5,37). Kad Jānis Kristītājs Jēzu kristīja Jordānā, Dievs sacīja: «Šis ir mans mīļais Dēls, par kuru es priecājos; tev vajadzētu to dzirdēt! » (Mateja 17,5).

Daži no viņa klausītājiem tajā dienā nebija pie upes un tāpēc nebija dzirdējuši Dieva vārdus. Ja jūs tajā dienā būtu klausījies Jēzū, jūs, iespējams, būtu skeptiski izturējies pret Jēzus mācībām un brīnumiem vai arī nebūtu dzirdējis Dieva balsi pie Jordānas, taču nekādā gadījumā nebūtu varējis atkāpties no pēdējā liecinieka. Visbeidzot, Jēzus iepazīstina viņus ar viņiem pieejamo galīgo liecību. Kas bija šis liecinieks?

Klausieties Jēzus vārdus: "Jūs pētījat rakstus, domādami, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir arī tie, kas liecina par mani" (Jānis 5,39 Piemēram). Jā, Svētie Raksti liecina par to, kas ir Jēzus. Par kādiem rakstiem mēs te runājam? Laikā, kad Jēzus teica šos vārdus, tie bija Vecās Derības vārdi. Kā viņi liecināja par viņu? Jēzus tur nekad nav tieši pieminēts. Kā jau minēts sākumā, tajā minētie notikumi un varoņi liecina par Jāni. Tie ir viņa liecinieki. Visi cilvēki Vecajā Derībā, kas staigāja ticībā, bija nākamo lietu ēna: "Kas ir ēna nākamajām lietām, bet pati miesa ir no Kristus" (kolosiešiem 2,17 Eberfeldes Bībele).

Dāvids un Goliāts

Kāds tam visam sakars ar tevi kā nākamo ticības milzi? Nu viss! Pievērsīsimies stāstam par Dāvidu un Goliātu, stāstam, kurā ganu zēnam pietiek ticības, lai ar vienu akmeni notriektu milzi (1. Samuēla grāmata 17). Daudzi no mums lasa šo stāstu un brīnās, kāpēc mums nav Dāvida ticības. Mēs uzskatām, ka tie ir rakstīti, lai mācītu mums, kā kļūt līdzīgiem Dāvidam, lai arī mēs varētu ticēt Dievam un uzvarēt milžus savā dzīvē.

Tomēr šajā stāstā Deivids nepārstāv mūs personīgi. Tāpēc mums nevajadzētu redzēt vienam otru viņa vietā. Kā nākamo notikumu priekšvēstnesis viņš liecināja par Jēzu tāpat kā citi liecinieki, kas minēti Vēstulē Ebrejiem. Mūs pārstāv Israēla armijas, kas bailīgi atkāpās no Goliāta. Ļaujiet man paskaidrot, kā es to redzu. Dāvids bija gans, bet 23. psalmā viņš sludina: "Tas Kungs ir mans gans." Jēzus par sevi teica: "Es esmu labais gans" (Jāņa 10,11). Dāvids bija no Betlēmes, kur dzimis Jēzus (1. Sems 17,12). Dāvidam bija jādodas uz kaujas lauku pēc sava tēva Jeses pavēles (20. pants), un Jēzus teica, ka viņu ir sūtījis viņa tēvs.
Ķēniņš Sauls apsolīja atdot savu meitu vīram, kurš spēj nogalināt Goliātu (1. Sems 17,25). Pēc atgriešanās Jēzus apprecēs savu draudzi. 40 dienas Goliāts bija apsmējis Israēla karaspēku (16. pants), un tāpat Jēzus 40 dienas bija gavējis un velna kārdināts tuksnesī (Mateja evaņģēlijs). 4,1-11). Dāvids pagriezās pret Goliātu un sacīja: “Šodien Tas Kungs tevi nodos manā pārziņā, un Es tevi nogalināšu un nocirtīšu tev galvu” (ZB 46. pants).

Savukārt Jēzus kļuva 1. Mozus grāmata pravieto, ka viņš sagraus čūskas, velna, galvu (1. Mose 3,15). Tiklīdz Goliāts bija miris, Israēla karaspēks sagrāva filistiešus un nogalināja daudzus no viņiem. Tomēr kauja jau tika uzvarēta ar Goliāta nāvi.

Vai jums ir ticība?

Jēzus teica: «Tev ir bail pasaulē; bet esiet drošs, es pasauli esmu uzvarējis.” (Jāņa 16,33). Patiesība ir tāda, ka ne mums ir ticība stāties pretī milzim, kas mums pretojas, bet gan Jēzus ticība. Viņam ir ticība mums. Viņš mums jau ir uzvarējis milžus. Mūsu vienīgais uzdevums ir iznīcināt to, kas ir palicis pāri no ienaidnieka. Mums nav savas ticības. Tas ir Jēzus: “Raudzīsimies uz to, kas ir pirms mūsu ticības un to pilnveido” (Ebrejiem 1.2,2 Piemēram).

Pāvils to saka šādi: “Jo pēc bauslības es esmu miris bauslībai, lai dzīvotu Dievam. Es esmu krustā sists kopā ar Kristu. Es dzīvoju, bet ne es, bet Kristus dzīvo manī. Jo to, ko es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani mīlēja un atdeva sevi par mani." (Galatiešiem) 2,19 - 20).
Tātad, kā kļūt par ticības milzi? Dzīvojot Kristū un Viņš jūsos: "Tajā dienā jūs atzīsit, ka es esmu savā Tēvā un jūs manī, un es jūsos" (Jāņa 1.4,20).

Vēstulē ebrejiem uzrunātie ticības milži bija Jēzus Kristus liecinieki un priekšteči, kurš ir pirms mūsu ticības un pilnveido to. Bez Kristus mēs neko nevaram darīt! Tas nebija Dāvids, kurš nogalināja Goliātu. Tas bija pats Jēzus Kristus! Mums, cilvēkiem, nav tik daudz ticības, kas varētu pārvietot kalnus pat kā sinepju sēklas. Kad Jēzus teica: "Ja jums būtu ticība kā sinepju sēkliņai, jūs teiktu šim zīdkokam: nometiet sevi jūrā, un tas jums paklausīs" (Lūkas 1.7,6). Viņš ironiski domāja: tev vispār nav ticības!

Cienījamais lasītāj, ar savu rīcību un sasniegumiem jūs nekļūsiet par ticības milzu. Jūs arī nekļūstat par tādu, intensīvi lūdzot Dievu palielināt savu ticību. Tas jums nederēs, jo jūs jau esat ticības milzis Kristum un caur viņa ticību jūs visu pārvarēsiet caur viņu un viņā! Viņš jau ir ievadījis un pilnveidojis jūsu ticību. Uz priekšu! Nost ar goliātu!

autors Takalani Musekwa