Imanuēls - Dievs ar mums

613 immanuel dievs ar mumsGada beigās mēs atceramies Jēzus iemiesošanos. Dieva Dēls ir dzimis cilvēks un atnācis pie mums uz zemes. Viņš kļuva par cilvēku kā mēs, bet bez grēka. Viņš ir kļuvis par vienīgo perfektu, dievišķi normālu cilvēku, gluži kā Dievs visu laiku bija plānojis. Zemes dzīves laikā viņš dzīvoja brīvprātīgi, pilnībā atkarīgs no sava Tēva un pildīja savu gribu.

Jēzus un viņa Tēvs ir viens tādā veidā, ko līdz šai dienai nav pieredzējis neviens cits cilvēks. Diemžēl pirmais Ādams izvēlējās dzīvot neatkarīgi no Dieva. Šī paša izvēlētā neatkarība no Dieva, šis pirmā cilvēka grēks iznīcināja tuvās personiskās attiecības ar savu Radītāju un Dievu. Cik traģēdija tā ir visai cilvēcei.

Jēzus piepildīja sava Tēva gribu, atnācis uz zemes, lai izpirktu mūs no sātana verdzības. Nekas un neviens nevarēja viņu atturēt atbrīvot mūs, cilvēkus, no nāves. Tāpēc pie krusta viņš atdeva par mums savu dievišķo un cilvēcisko dzīvību, samierināja visu mūsu vainu un samierināja mūs ar Dievu.

Mēs esam garīgi nogādāti Jēzus nāvē un augšāmceltajā dzīvē. Tas nozīmē, ka, ja mēs ticam, t.i., piekrītam Jēzum, tam, ko viņš saka, viņš maina mūsu dzīvi un mēs esam jauna radība. Jēzus pavēra jaunu perspektīvu, kas ilgu laiku mums bija slēpta.
Pa to laiku Jēzus atkal ir ieņēmis savu vietu pie sava Dieva Tēva labās rokas. Mācekļi vairs neredzēja savu Kungu.

Tad notika īpašie Vasarsvētku svētki. Tas ir laiks, kad tika dibināta Jaunās Derības draudze, un es uzsveru, ka ticīgajiem tika dots Svētais Gars. Es gribētu pārstāvēt šo brīnumu ar dažiem pantiem no Jāņa evaņģēlija.

"Un Es lūgšu Tēvu, un viņš jums dos citu Mierinātāju, lai tas būtu ar jums mūžīgi: Patiesības Garu, ko pasaule nevar uzņemt, jo tā neredz un nepazīst. Tu viņu pazīsti, jo viņš paliek ar tevi un būs tevī. Es negribu jūs atstāt bāreņus; Es nāku pie jums. Vēl ir maz laika, līdz pasaule mani vairs neredzēs. Bet tu mani redzi, jo es dzīvoju, un arī tu dzīvosi. Tanī dienā jūs atzīsit, ka es esmu savā Tēvā un jūs manī, un es jūsos.” (Jāņa 1.4,16-20).

Fakts, ka Svētais Gars mūsos dzīvo un ka mums ir atļauts būt vienotiem ar Trīsvienīgo Dievu, pārsniedz to, ko cilvēka gars var aptvert. Mēs atkal saskaramies ar jautājumu, vai mēs tam ticam un vai piekrītam Jēzum, kurš mums adresēja šos vārdus. Dieva Svētais Gars, kas mājo mūsos, atklāj mums šo krāšņo patiesību. Esmu pārliecināts, ka katrs cilvēks, kurš to saprot, pateicas Dievam par šo brīnumu, kas ar viņu noticis. Dieva mīlestība un žēlastība pret mums ir tik liela, ka mēs vēlamies atgriezties viņa mīlestībā, kas pilna ar Svēto Garu.

Pēc tam, kad Svētais Gars ir iemitinājies jūsos, viņš parāda jums ceļu, vienīgo, kurā arī jūs dzīvojat laimīgi, apmierināti un piepildīti ar entuziasmu pilnībā atkarīgi no Dieva. Jūs nevarat darīt neko, izņemot Jēzu, tāpat kā Jēzus nedarītu neko tādu, kas būtu pretrunā ar Tēva gribu.
Tagad jūs varat redzēt, ka Imanuels ir «Dievs ar mums», un caur Jēzu un Jēzū jums ļāva saņemt jaunu dzīvi - mūžīgo dzīvi, jo Svētais Gars dzīvo jūsos. Tas ir pietiekams iemesls, lai no sirds priecātos un būtu pateicīgi. Tagad ļaujiet Jēzum darboties jūsos. Ja jūs ticat, ka viņš atgriezīsies uz zemes un ka jums ļaus dzīvot kopā ar viņu uz visiem laikiem, šī pārliecība kļūs par realitāti: "Jo tam, kas tic, viss ir iespējams".

autors Toni Püntener