Hölle

Elle ir atšķirtība un atsvešināšanās no Dieva, ko izvēlējušies nelabojami grēcinieki. Jaunajā Derībā par elli tēlaini tiek runāts kā par "uguns ezeru", "tumsu" un par Gehennu (pēc Hinomas ielejas netālu no Jeruzalemes, netīrumu degšanas vieta). Elle tiek raksturota kā sods, ciešanas, mokas, mūžīga pazušana, raudāšana un zobu griešana. Scheol un Hades, divi termini no oriģinālajām Bībeles valodām, kas bieži tiek tulkoti kā "elle" un "kaps", parasti attiecas uz mirušo valstību. Bībele māca, ka grēcinieki, kas nenožēlo grēkus, cietīs otro nāvi uguns ezerā, taču tajā nav pilnīgi skaidrs, vai tas nozīmē iznīcināšanu vai apzinātu garīgu atsvešināšanos no Dieva. (2. Tesaloniķieši 1,8-9; Metjū 10,28; 25,41.46; Atklāsmes 20,14:15-2; 1,8; Metjū 13,42; 4. psalms9,14-15)

Hölle

“Ja tava labā roka liek tev atkrist, nogriez to un met no sevis. Tev ir labāk, lai kāds no taviem locekļiem iet bojā un lai visa tava miesa nenonāk ellē.” (Mateja evaņģēlijs) 5,30). Elle ir kaut kas ļoti nopietns. Mums ir nopietni jāuztver Jēzus brīdinājums.

Mūsu pieeja

Mūsu ticības apliecība apraksta elli kā "nošķirtību un atsvešināšanos no Dieva, ko ir izvēlējušies nelabojami grēcinieki". Mēs nenosakām, vai šī nošķirtība un atsvešināšanās nozīmē mūžīgas ciešanas vai pilnīgu apziņas pārtraukšanu. Patiešām, mēs sakām, ka Bībele to nepasaka pilnīgi skaidri.

Runājot par elli, tāpat kā daudzos citos jautājumos, mums jāklausa Jēzus. Ja mēs uztveram Jēzu nopietni, kad viņš māca par žēlastību un žēlsirdību, mums vajadzētu nopietni izturēties arī pret viņu, kad viņš runā par sodu. Galu galā žēlsirdība nenozīmē daudz, ja vien mums kaut kas nav saudzēts.

Brīdinājumi par uguni

Kādā līdzībā Jēzus brīdināja, ka ļaundari tiks iemesti ugunīgā krāsnī3,50). Šajā līdzībā viņš nerunāja par kremēšanu, bet gan par "raudāšanu un zobu trīcēšanu". Citā līdzībā Jēzus apraksta sodu tādam kalpam, kuram piedots, kurš nav piedevis savam līdzgaitniekam kā "sodu" (Mateja 1.8,34). Cita līdzība apraksta ļaunu cilvēku, kurš tiek sasiets un izmests "tumsā" (Mateja 2.2,13). Šī tumsa tiek raksturota kā vieta, kur raud un klab zobi.

Jēzus nepaskaidro, vai cilvēki tumsā cieš no sāpēm vai bēdām, un nepaskaidro, vai viņi nožēlo grēkus no nožēlas vai dusmām. Tas nav mērķis. Patiesībā viņš nekad nedetalizē slikto puišu likteni.

Tomēr Jēzus skaidri brīdina cilvēkus nepieķerties nekam, kas novedīs pie tā, ka viņi tiks iemesti mūžīgajā ugunī. “Bet, ja tava roka vai tava kāja liek tev atkrist, tad nogriez to un met nost,” Jēzus brīdināja. "Labāk jums ieiet dzīvībā klibam vai kroplam, nekā ar divām rokām vai divām kājām un tikt iemestiem mūžīgā ugunī." (Mateja 1.8,7-8.). Labāk ir noliegt sevi šajā dzīvē, nekā tikt "iemestam elles ugunī" (9. pants).

Vai ļaundari tiks sodīti mūžīgi? Bībeli šajā jautājumā var interpretēt dažādos veidos. Dažos pantos ir ierosināts mūžīgs sods, savukārt citos - ierobežots ilgums. Bet jebkurā gadījumā no elles vajadzētu izvairīties.

Tas man atgādina InterVarsity Press grāmatu par šo tēmu Divi skati uz elli. Edvards Fudžs iestājas par iznīcināšanu; Roberts Pētersons iestājas par mūžīgām ciešanām. Uz šīs grāmatas vāka ir divi vīrieši, abi nolikuši rokas sev priekšā
galva baiļu vai šausmu izpausmē. Grafika ir paredzēta, lai to izteiktu
kaut arī ellē ir divi uzskati, tas ir šausmīgi neatkarīgi no tā, kā jūs redzat elli. Dievs ir žēlsirdīgs, bet cilvēks, kurš iebilst pret Dievu, noraida viņa žēlsirdību un tāpēc cieš.

Jaunās Derības vēstules

Jēzus izmantoja dažādus attēlus, lai sodītu tos, kuri noraida Dieva žēlsirdību: uguni, tumsu, ciešanas un iznīcību.

Apustuļi runāja arī par spriedumu un sodu, taču viņi to aprakstīja dažādi. Pāvils rakstīja: ”Bet tiem, kas strīdas un nepaklausa patiesībai, netaisnībai pakļaujas nelabvēlība un dusmas; Bēdas un ciešanas visām cilvēku dvēselēm, kas dara ļaunu, vispirms jūdiem un arī grieķiem.” (romiešiem 2,8-9).

Par tiem, kas vajāja draudzi Tesalonikā, Pāvils rakstīja: "Tie cietīs sodu, mūžīgu pazušanu no Tā Kunga vaiga un Viņa godības spēka" (2. Tesaloniķieši 1,9). Tāpēc mūsu uzskatos mēs definējam elli kā "atšķirtību un atsvešināšanos no Dieva".

Vecās Derības sods par Mozus likuma noraidīšanu bija nāve, bet ikviens, kurš apzināti noraida Jēzu, ir pelnījis lielāku sodu, saka Ebrejiem. 10,28-29: "Briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokās" (31.p.). Dievs ir žēlīgs pāri iztēlei, bet, kad cilvēks atsakās no viņa žēlastības, atliek tikai spriedums. Dievs nevēlas, lai kāds ciestu elles šausmas - Viņš vēlas, lai visi nonāktu pie grēku nožēlas un pestīšanas (2. Peter 2,9). Bet tie, kas atsakās no šādas brīnišķīgas žēlastības, cietīs. Tā ir viņu izvēle, nevis Dieva. Tāpēc mūsu ticības apliecība saka, ka elli "izvēlējās nelabojami grēcinieki". Šī ir svarīga attēla daļa.

Dieva galīgā uzvara arī ir svarīga attēla daļa. Viss tiks pakļauts Kristus varai, jo Viņš ir izpircis visu radību (1. Korintiešiem 15,20-24; Kolosieši 1,20). Viss tiks sakārtots. Pat nāve un mirušo valstība beigās tiks iznīcināta (Atklāsmes 20,14). Bībele mums nepasaka, kā elle iekļaujas šajā attēlā, un mēs arī neapgalvojam, ka zinām. Mēs tikai paļaujamies, ka Dievs, kurš ir pilns taisnības un žēlsirdības, to visu novedīs līdz veiksmīgam noslēgumam vislabākajā iespējamajā veidā.

Dieva taisnība un žēlsirdība

Daži saka, ka mīlestības dievs nemocīs cilvēkus mūžīgi. Bībele atklāj līdzjūtīgu Dievu. Tas drīzāk atbrīvotu cilvēkus no ciešanām, nevis liktu viņiem ciest mūžīgi. Tradicionālā mācība par mūžīgi soda elli, pēc daudzu domām, nepareizi atspoguļo Dievu kā atriebīgu sadistu, rādot drausmīgu piemēru. Turklāt nebūtu pareizi sodīt cilvēkus mūžīgi par dzīvi, kas ilga tikai dažus gadus vai gadu desmitus.

Bet daži teologi saka, ka sacelšanās pret Dievu ir bezgala briesmīga. Mēs nevaram izmērīt ļaunumu pēc tā izdarīšanas, viņi skaidro. Slepkavība var ilgt tikai dažas minūtes, bet sekas var ilgt gadu desmitus vai gadsimtus. Viņi saka, ka sacelšanās pret Dievu ir vissliktākais grēks Visumā, tāpēc tas ir pelnījis vissliktāko sodu.

Problēma ir tā, ka cilvēki labi nesaprot taisnīgumu vai žēlastību. Cilvēki nav kvalificēti tiesāt, bet Jēzus Kristus ir. Viņš tiesās pasauli taisnīgi (Psalms 9,8; Džons 5,22; romieši 2,6-11). Mēs varam uzticēties viņa spriedumam, zinot, ka viņš būs gan taisnīgs, gan žēlsirdīgs.

Kad tiek pacelts elles temats, šķiet, ka dažas Bībeles daļas uzsver sāpes un sodu, bet citi izmanto iznīcības un beigu tēlus. Tā vietā, lai mēģinātu saskaņot vienu aprakstu ar otru, mēs abi ļaujam tam runāt. Runājot par elli, mums jāuzticas Dievam, nevis savai iztēlei.

No visa, ko Jēzus teica par elli, vissvarīgākais ir tas, ka Jēzus ir problēmas risinājums. Viņā nav nosodījuma (Rom 8,1). Viņš ir ceļš, patiesība un mūžīgā dzīvība.

autors Džozefs Tkačs

Hölle