Pats svarīgākais dzīvē

Kas ir vissvarīgākais tavā dzīvē? Tas, kas mums nāk prātā, domājot par Dievu, ir vissvarīgākais mūsu dzīvē. Atklājošākā lieta baznīcā vienmēr ir tās priekšstats par Dievu. Tas, ko mēs domājam un ticam par Dievu, ietekmē to, kā mēs dzīvojam, kā mēs uzturam attiecības, veicam uzņēmējdarbību un ko mēs darām ar savu naudu un resursiem. Tas ietekmē valdības un baznīcas. Diemžēl Dievs tiek ignorēts daudzos lēmumos un darbībās, ko šodien pieņem lielākā daļa iestāžu. Kas tev nāk prātā, domājot par Dievu? Vai viņš ir atturīga būtne vai dusmīgs tiesnesis, zvērinātais, kurš vēlas tikai, lai spriedums tiktu izpildīts? Labs, bezpalīdzīgs Dievs, kura rokas ir sasietas un kurš tikai vēlas, lai mēs visi labi sadzīvotu? Vai mīlošs, iesaistīts tēvs, kurš ir aktīvs ticīgo dzīvē. Vai brālis, kurš atdeva savu dzīvību par katru cilvēku, lai ikviens varētu baudīt mūžību mierā? Vai arī dievišķs mierinātājs, kurš maigi un ar mīlestību vada, māca un atbalsta visus, kam tas ir vajadzīgs. Nākamajās trīs īsajās sadaļās mēs pārbaudām, kas ir Dievs visā savā trīsvienīgajā godībā.

Dievs Tēvs

Dzirdot vārdu “tēvs”, prātā nāk daudzas lietas. Pieredze, kas mums ir bijusi ar mūsu pašu tēvu vai citiem tēviem, var ļoti ietekmēt to, kā mēs vērtējam Dievu. Cilvēku tēvi var būt jebkur, sākot no briesmīgiem līdz brīnišķīgiem, pilnībā iesaistītiem līdz pilnīgi neesošiem, un viss pa vidu. Diemžēl mēs bieži projicējam viņu īpašības uz Dievu.
Jēzus pazina savu Tēvu labāk nekā jebkurš cits. Viņš pastāstīja saviem klausītājiem, kuru vidū bija muitnieki un farizeji, stāstu, lai ilustrētu, kā bija būt Dieva valstībā un kā viņa tēvs izturējās pret cilvēkiem. Jūs zināt stāstu ar nosaukumu Līdzība par pazudušo dēlu, bet, iespējams, to labāk nosaukt par "Līdzību par tēva mīlestību". Šajā līdzībā Lūkas evaņģēlija 15. nodaļā mēs mēdzam būt īpaši sašutuši par jaunākā dēla slikto uzvedību. Tāpat vecākā brāļa reakcija var mūs satraukt. Vai mēs bieži neatpazīstam sevi abu dēlu uzvedībā? No otras puses, ja mēs skatāmies uz tēva rīcību, mēs iegūstam labu priekšstatu par Dievu, kas parāda, kādam jābūt tēvam.

Pirmkārt, mēs redzam, kā tēvs pakļaujas jaunākā dēla prasībām, kad viņš praktiski paredz viņa nāvi un pieprasa ātru mantojuma atgriešanu. Šķiet, ka tēvs piekrīt, neiebilstot un nenoraidot. Viņa dēls iznieko ārzemēs saņemto mantojumu un nonāk šausmīgās bēdās. Viņš nāk pie prāta un dodas mājās. Viņa stāvoklis ir patiešām nožēlojams. Tēvs, redzot viņu nākam no attāluma, nevar savaldīties, ar pilnu žēlumu skrien viņam pretī un paņem viņu izstieptajās rokās. Viņš tik tikko ļauj dēlam pateikt savu iestudēto atvainošanos. Viņš nekavējoties liek saviem kalpiem ietērpt dēlu jaunās drēbēs un pat uzvilkt rotaslietas un sarūpēt mielastu. Kad viņa vecākais dēls atnāca no lauka pie mājas, viņš lūdza viņu piedalīties svētkos, lai kopā nosvinētu mirušā brāļa atdzīvošanos, pazudušo un atkal atrastu.

Skaistāks tēva mīlestības attēls nekad vairs nav uzgleznots. Mēs patiešām esam kā brāļi šajā līdzībā, dažreiz viens vai otrs, vai abi vienlaikus, bet vissvarīgākais ir tas, ka Dievs, mūsu Tēvs, ir mīlestības pilns un viņam ir vislielākā līdzjūtība pret mums pat tad, kad mēs pilnīgi maldāmies. Tas, ka viņš viņu apskauj, piedod un pat svin, izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība. Neatkarīgi no tā, ko mēs šajā dzīvē esam sabojājuši, mēs varam būt pārliecināti, ka Dievs ir tāds Tēvs kā neviens cits un vienmēr mūs sagaidīs. Viņš ir mūsu mājas, mūsu patvērums, viņš ir tas, kurš aplej un dāvā mūs ar beznosacījumu mīlestību, neierobežotu žēlastību, dziļu līdzjūtību un neiedomājamu žēlastību.

Dievs Dēls

Es ticēju Dievam daudzus gadus, pirms satiku Jēzu. Man bija neskaidrs priekšstats par to, kas viņš ir, bet gandrīz viss, ko es tobrīd domāju, ka zināju, bija nepareizs. Tagad man ir daudz labāka izpratne, bet es joprojām mācos. Viena no vissvarīgākajām lietām, ko es par viņu uzzināju, ir tā, ka viņš ir ne tikai Dieva Dēls, bet arī Dievs. Viņš ir Vārds, Radītājs, Lauva, Jērs un Visuma Kungs. Viņš ir daudz vairāk.

Es uzzināju par viņu vēl vienu lietu, kas mani dziļi aizkustina katru reizi, kad par to domāju – viņa pazemību. Kad viņš pēdējā vakarēdiena laikā nometās ceļos, lai nomazgātu mācekļu kājas, viņš ne tikai sniedza mums piemēru, kā mums vajadzētu izturēties pret citiem. Viņš mums parādīja, kā viņš par mums domā un kā pret mums izturas. Tas attiecas arī uz mums šodien. Jēzus cilvēka veidolā bija gatavs, ceļos zemē noslīdējis, nomazgāt savu draugu putekļainās kājas: “Tas, kas visās lietās bija līdzīgs Dievam un vienā līmenī ar viņu, savu spēku neizmantoja savā labā. Gluži pretēji: viņš atteicās no visām savām privilēģijām un nostādīja sevi vienā līmenī ar kalpu. Viņš kļuva par vienu no mums – par cilvēku tāpat kā citi cilvēki. Bet viņš pazemojās vēl vairāk: paklausībā Dievam viņš pat pieņēma nāvi; viņš nomira pie krusta kā noziedznieks” (filipiešiem 2,6-8).
Pēc neilga laika viņš nomira pie krusta, lai attīrītu mūsu dzīvi no kritušās cilvēka dabas netīrumiem. Mēs joprojām ejam pa šīs dzīves dubļiem un netīrumiem un sasmērējamies.

Sākumā es gribu dedzīgi protestēt kā Pēteris, bet tad izplūdu asarās, kad iztēlojos viņu nometamies ceļos uz grīdas man priekšā ar bļodu ar ūdeni un dvieli un skatās man acīs, kā viņš mani tīra, man piedod. un mīl mani – atkal un atkal. Šis ir Jēzus, Dievs Dēls, kurš nāca no debesīm, lai nāktu pie mums mūsu visdziļākajās vajadzībās – pieņemtu mūs, piedotu, šķīstītu, mīlētu un ievestu dzīves lokā ar Viņu, Tēvu un saņemt Svēto Garu.

Dievs Svētais Gars

Svētais Gars, iespējams, ir visvairāk pārprastais Trīsvienības loceklis. Es kādreiz ticēju, ka viņš nav Dievs, bet gan Dieva spēka paplašinājums, kas padarīja viņu par "to". Kad es sāku uzzināt vairāk par Dieva kā Trīsvienības dabu, manas acis pavērās uz šo noslēpumaino trešo Dieva diferenciāciju. Viņš joprojām ir noslēpums, bet Jaunajā Derībā mums ir dotas daudzas norādes par viņa dabu un identitāti, kuras ir vērts izpētīt.

Es domāju, kas viņš ir man personīgi manā dzīvē. Mūsu attiecības ar Dievu nozīmē, ka mums ir arī attiecības ar Svēto Garu. Lielāko daļu laika viņš norāda uz patiesību, uz Jēzu, un tas ir labi, jo viņš ir mūsu Kungs un Glābējs. Svētais Gars ir tas, kas liek man koncentrēties uz Jēzu – ieņemot pirmo vietu manā sirdī. Viņš uztur manu sirdsapziņu un norāda, kad es daru vai saku kaut ko, kas nav pareizi. Viņš ir gaisma manā dzīves ceļā. Es arī sāku viņu uzskatīt par savu “spoku rakstītāju” (cilvēku, kurš raksta tekstus kādam citam, bet netiek uzskatīts par autoru), manu iedvesmu un mūzu. Viņam nav nepieciešama īpaša uzmanība. Kad kāds lūdz vienu Trīsvienības locekli, viņš lūdz visus trīs vienādi, jo viņi ir viens. Svētais Gars tikai vērsīsies pie Tēva, lai sniegtu Viņam visu to godu un uzmanību, ko mēs Viņam veltām.

No efeziešiem mēs mācāmies, ka saņemam Svēto Garu kā dāvanu: “Viņā [Jēzū] arī jūs, dzirdēdami patiesības vārdu, jūsu pestīšanas evaņģēliju un ticējuši, esat apzīmogoti ar apsolījuma Svēto Garu, kas ir mūsu mantojuma atlīdzība, viņa mantas izpirkšanai, Viņa godības slavēšanai” (Efeziešiem 1,13-14).
Viņš ir trešā Trīsvienības persona, kas piedalījās radīšanā. Viņš papildina dievišķo kopienu un mums ir svētība. Lielākā daļa dāvanu zaudē savu spīdumu vai drīz vien tiek pamestas, lai iegūtu kaut ko labāku, tā ir dāvana, kas nebeidz būt par svētību. Viņš ir tas, kuru Jēzus sūtīja pēc savas nāves, lai mūs mierinātu, mācītu un vadītu: «Bet Mierinātājs, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Viņš jums visu mācīs un visu mācīs, atcerieties, ko es jums sacījis” (Jāņa 14,26). Cik lieliski saņemt šādu dāvanu. Lai mēs nekad nezaudētu savu brīnumu un bijību, ka esam svētīti caur Viņu.

Visbeidzot, atkal jautājums: kas jums nāk prātā, domājot par Dievu? Vai esat atzinis, ka Dievs ir jūsu mīlošais, iesaistītais Tēvs, kurš arī ir aktīvs jūsu dzīvē. Vai Jēzus ir tavs brālis, kurš atdeva savu dzīvību par tevi un visiem taviem līdzcilvēkiem, lai tu un visi pārējie varētu baudīt mūžību mierā ar viņu? Vai Svētais Gars ir tavs dievišķais Mierinātājs, kas tevi maigi un ar mīlestību vada, māca un atbalsta? Dievs tevi mīl – mīli arī viņu. Viņš ir vissvarīgākais tavā dzīvē!

autors: Tammy Tkach

 Vairāk rakstu par dzīvi:

Dzīve Kristū

Jēzus: Dzīves maize