Audio
Dārzi un tuksneši
“Bet vietā, kur viņš tika krustā sists, bija dārzs, un dārzā bija jauns kaps, kurā neviens nekad nebija ievietots” (Jāņa 19:41). Daudzi no Bībeles vēstures noteicošajiem momentiem notika vietās, kuras, šķiet, atspoguļo notikumu raksturu.
Pirmais šāds brīdis notika skaistā dārzā, kur Dievs bija ielicis Ādamu un Ievu. Protams, Ēdenes dārzs bija īpašs, jo tas bija Dieva dārzs; tur jūs varētu satikt viņu pastaigājamies vakara vēsā laikā. Pēc tam spēlēja čūska, cenšoties atdalīt Ādamu un Ievu no viņu radītāja. Un, kā mēs zinām, viņi tika izmesti no dārza un Dieva klātbūtnes ienaidnieku pasaulē, kas bija pilna ar ērkšķiem un dadžiem, jo viņi bija ieklausījušies čūskā un pārkāpuši Dieva kārtību.
Otrs lielais notikums notika tuksnesī, kur Jēzus, otrais Ādams, saskārās ar sātana kārdinājumiem. Tiek uzskatīts, ka šīs konfrontācijas vieta bija savvaļas Jūdejas tuksnesis, bīstama un neviesmīlīga vieta. Bārklija Bībeles komentārā teikts: “Starp Jeruzalemi centrālajā plato un Nāves jūru stiepjas tuksnesis... Tā ir dzeltenu smilšu, drūpošu kaļķakmens un izkaisītas grants apgabals. Ir redzami izliekti iežu slāņi, kalnu grēdas, kas iet uz visām pusēm. Pakalni ir kā putekļu kaudzes; tulznais kaļķakmens lobās nost, akmeņi pliki un robaini... Tas kvēlo un mirgo karstumā kā liela krāsns. Tuksnesis stiepjas līdz Nāves jūrai un nokrīt 360 metru dziļumā, kaļķakmens, oļu un merģeļa nogāze, ko šķērso klintis un riņķveida ieplakas un visbeidzot straujš kritums līdz Nāves jūrai. Cik piemērots tēls kritušajai pasaulei, kur Cilvēka Dēls viens pats un bez ēdiena pretojās visiem sātana kārdinājumiem, kas gribēja viņu novērst no Dieva. Tomēr Jēzus palika uzticīgs.
Un vissvarīgākajam notikumam aina mainās uz akmens kapu, kas cirsts no kailām klintīm. Jēzus ķermenis tika atvests šeit pēc viņa nāves. Mirstot, viņš pieveica grēku un nāvi un mazināja sātanu. Viņš augšāmcēlās no nāves - un atkal dārzā. Marija Magdalēna kļūdaini uzskatīja, ka ir dārzniece, līdz viņš viņu nosauca vārdā. Bet tagad viņš bija Dievs, staigājot vēsā rītā, gatavs un spējīgs vest brāļus un māsas atpakaļ uz dzīvības koku. Jā, hallelujah!
lūgšanu:
Glābējs ar savu mīlošo upuri jūs izglāba mūs no šīs pasaules tuksneša, lai tagad, katru dienu un mūžīgi varētu iet pa mums ceļu. Tāpēc mēs vēlamies atbildēt ar priecīgu pateicību. āmen
autore Hilarija Buka
